Zemākais punkts nekustamā īpašuma tirgū varētu tikt sasniegts pēc gada
Zemākais punkts nekustamā īpašuma tirgū varētu tikt sasniegts pēc gada
Ingrīda Drazdovska
[email protected]
23.02.2009
Zemākais punkts nekustamā īpašuma tirgū vēl nav sasniegts, taču temps lejup ir straujš, seminārā Nekustamā īpašuma krīze – riski un iespējas sacīja Mihails Morozovs, Colliers International vadošais partneris Baltijā un Baltkrievijā.
«Mēs varētu cerēt, ka zemākais punkts varētu tikt sasniegts 1 – 1.5 gadā, bet tas ir tomēr ir ļoti saistīts ar kopējo ekonomisko situāciju valstī, un vispirms devalvācijas un defolta risku, kas ir grūti prognozējams. Piektdienas notikumi rāda, ka scenāriji varētu būt ļoti dažādi. Bankas ir ieinteresētas sasniegt un atbalstīt stabilizācijas posmu tirgu līdz 2009. gada beigām, lai būtu skaidrība, kādā apjoma ir nepieciešams veidot rezerves, ņemot vērā ķīlu vērtību samazināšanos,» viņš pauda.
Uz augšu nekustamā īpašuma tirgus kopš 2003. gada gāja ārkārtīgi strauji. Iemesli bija Latvijas pievienošanās ES, fakts, ka pārāk daudzas kompānijas, kas iepriekš bija nodarbojušās ar cita veida biznesu, fokusējās uz nekustamā īpašuma tirgu. Nekustamā īpašuma popularitāte negatīvi iespaidojusi Latvijas tautsaimniecības struktūru. Pavājinājās kompāniju pamatbizness. Uzņēmumu vadītāji acīmredzot līdz galam neapzinājās, ka nekustamā īpašuma bizness ir viens no riskantākajiem, jo šajā tirgū burbuļi ir visai bieža parādība, un tie var uzpūsties ātri — 6 – 18 mēnešos.
Latvijā un Baltijā nekustamā īpašuma tirgū ļoti aktīvas bija arī komercbankas, kreditējot gan iedzīvotājus, gan attīstītājus. 2003 – 2006. gadā iespaidīgi naudas līdzekļi nekustamā īpašuma tirgū koncentrējās tieši spekulatīvajos darījumos, projektos, kas bija vērsti uz spekulācijām nākotnē.
Latvijā uzņēmējiem trūcis pieredzes, bija daudz ambiciozu plānu, pārspīlētu mērķu, taču faktiski neviens nebija ievērtējis arī tirgus negatīvas attīstības scenāriju, bet cerēja vien uz mūžīgu cenu, pieprasījuma pieaugumu. Faktiski retais veidoja kaut kādas rezerves, «drošības spilvenus». Tagad kompānijas ir atkarīgas no trešās puses — bankas.
Nekustamā īpašuma biznesā risks ir palielinājies nevis par kaut kādiem procentiem, bet vairākas reizes. Investīcijas īpašumos nedod cerēto atdevi. Pārdevēji joprojām cenšas turēt augstas īpašumu cenas. Tajā pašā laikā tirgū arvien vairāk ir gadījumu, kad biroju ēku īpašnieki telpas piedāvā iznomāt par brīvu, vien maksājot komunālos maksājumus. Un tādi gadījumi ir ne tikai Igaunijā (par to db.lv jau ziņoja), bet arī Latvijā, taču ēku īpašnieki par to publiski nestāstot. M. Morozovs prognozē, ka tirgū būs ārkārtīgi dažādi īpašumi. Runāt par vidējo nomas maksu biroju ēkām tuvākajā laikā nevarēs.
Arī krīzes apstākļos nekustamā īpašuma bizness var pastāvēt. Piemēram, kompānijas turpina mainīt biroju telpas, ne tikai tāpēc, ka vajadzīgas mazākas, bet arī tāpēc, ka piedāvājumā ir lētas biroju telpas. Nav zudusi interese par zemes gabalu iegādi, piemēram, tirdzniecības objektiem. Krīzes laikā var veidot t.s. zemes gabalu banku, ja kompānijai ir plāni par tālāku paplašināšanos.
Krīzes laiks ir īstais brīdis celtniecībai — izmaksas ir krietni zemākas nekā pirms diviem gadiem. Konkurējošu objektu pēc projekta pabeigšanas būs maz.
Informācijas avots:
http://www.db.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/02/23/Nekustama_ipashuma_bizness
