Zemākais punkts īpašuma cenu kritumā vēl nav sasniegts
Zemākais punkts īpašuma cenu kritumā vēl nav sasniegts
Ilze Šteinfelde
20.05.2009
Lai gan Rīgā dzīvokļu cenas samazinājušās par aptuveni 64 procentiem, SEB mājokļu cenu indikatora dati liek domāt, ka nekustamā īpašuma cenu zemākais punkts vēl nav sasniegts.
Arī vairākums Latvijas iedzīvotāju ir noskaņoti pesimistiski un tuvākā gada laikā sagaida mājokļu cenu kritumu.
SEB mājokļu cenu indikators ir lielums, kas rāda Latvijas sabiedrības noskaņojumu attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām tuvākajā nākotnē. Tas liecina, ka patlaban Latvijā valda lielākoties pesimistiskas prognozes par nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Starpību starp tiem, kuri gada laikā sagaida cenu kāpumu, un tiem, kuri uzskata, ka cenas samazināsies, 2009. gada aprīlī bija –55,5, kas liecina, ka pesimistiski noskaņoto pašlaik ir krietni vairāk.
Patlaban iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz valsts ekonomikas attīstību saglabājas pesimistisks un valda liela neskaidrība, kas būs rudenī, ziemā. Ikdienā dzirdamās drūmās prognozes par algu samazinājumiem, uzņēmumu bankrotiem un darbinieku atlaišanu pat lielākos optimistus pārvērtušas par pesimistiem. Kamēr nenostabilizēsies situācija Latvijas ekonomikā un iedzīvotājos nemazināsies nedrošība par rītdienu, tendences maiņa nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāma, secinājuši SEB bankas eksperti.
Cenas kritušās par 64%
Nekustamo īpašumu tirgū turpinās cenu lejupslīde, kas sākās 2007. gada pavasarī, turklāt mājokļu cenas ripo lejā kā akmens no kalna, pārspējot visas iepriekšējās prognozes. Šā gada četros mēnešos Rīgā fiksēts vairāk nekā 36% liels dzīvokļu cenu kritums. Salīdzinot ar 2007. gada pavasarī sasniegto nekustamo īpašumu cenu augstāko punktu, dzīvokļu cenas Rīgā jau ir par aptuveni 64% zemākas.
"Tad, kad nekustamo īpašumu cenas sasniedza augstāko punktu, tas ir, 2007. gada vidū, valdīja optimistisks noskaņojums. Toreiz aptuveni 74% aptaujāto uzskatīja, ka cenas turpinās kāpt," sacīja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Viņš to nosauca par pārlieku lielu optimismu. Savukārt tagad, pēc eksperta vērtējuma, Latvijā valda liels pesimisms, bieži pat pārāk liels. Tomēr, kā secinājuši SEB bankas eksperti, vēl nav sasniegts nekustamā īpašuma cenu zemākais punkts.
Cer uz stabilizāciju
Patlaban sērijveida dzīvokļu cenas ir atgriezušās 2004. gada beigu līmenī, un cerību stariņš, ka šis ir nekustamā īpašuma cenu zemākais punkts, ir tik blāvs, ka to vēl nevar saskatīt.
E. Rudzītis lēš, ka zemāko punktu varētu sasniegt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks pieļāva, ka, iespējams, jau oktobrī īpašumu cenas varētu sākt stabilizēties, taču tas atkarīgs no daudziem faktoriem, galvenokārt no ekonomiskās situācijas valstī.
"Rudenī tendence būs redzama – vai situācija sāks uzlaboties vai tomēr turpinās pasliktināties. Esmu optimists un ceru, ka situācija uzlabosies. Turklāt šobrīd dzīvokļu cenu kritums ir aptuveni 10% mēnesī. Tas nevar būt ilgi. Tas nozīmē, ka cenu kritumam ir jāsamazinās," skaidroja A. Vilks.
Pēc SEB bankas ekspertu vērtējuma, nekustamā īpašuma cenas atgriežas pie saprātīgiem līmeņiem, kas samērojamas ar Latvijas iedzīvotāju maksātspēju. Nekustamā īpašuma tirgus viennozīmīgi šobrīd ir pircēju tirgus, līdz ar to potenciālajiem pircējiem ir un būs iespējas izvēlēties sev piemērotu mājokli par adekvātu un pieņemamu cenu. Visticamāk, nekustamā īpašuma cenām samazinoties vēl vairāk, izvēles iespējas nekustamā īpašuma tirgū kļūs mazākas.
"Latvijas gadījums nav īpašs. Krīze nekustamo īpašumu jomā ir bijusi daudzās pasaules valstīs, un līdzšinējā pieredze liecina, ka pēc cenu krituma nāk cenu kāpums. Tik bieži pieminētajā Somijas un Zviedrijas deviņdesmito gadu krīzē cenu kritums ilga trīs gadus, tad divus trīs gadus bija stabilizācijas process, kura laikā cenas svārstījās, un tad sākās cenu augšupeja. Vēsturiskie dati liecina, ka nekustamā īpašuma cenu kritums lejupslīdes laikā dažādās pasaules valstīs bijis vidēji 35,5% salīdzinājumā ar iepriekš sasniegto augstāko cenu. Latvija diez vai būs vienīgā valsts pasaulē, kur īpašumu cenas nokritīsies par 99 vai 100 procentiem. Tiklīdz cenas noslīdēs zem citu valstu līmeņa, tā īpašumus sāks izpirkt ja ne pašmāju, tad citvalstu investori. Turklāt jāsaprot, ka jauni mājokļi šobrīd netiek būvēti," skaidroja E. Rudzītis.
Lielākais pesimisms Rīgā un Zemgalē
Aptuveni 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tuvākā gada laikā mājokļu cenas samazināsies. Uz mājokļu cenu kāpumu cer 6% iedzīvotāju, savukārt 19% domā, ka mājokļu cenas gada laikā paliks pašreizējā līmenī. SEB mājokļu cenu indikatora dati liecina, ka jautājumā par mājokļa cenu attīstību sieviešu un vīriešu viedoklis ir līdzīgs.
Vērtējot noskaņojumu latviešu un citu tautību pārstāvju vidū, SEB mājokļu cenu indikatora dati liecina, ka latvieši vairāk nekā citu tautību pārstāvji prognozē mājokļa cenu kritumu – attiecīgi 63% un 60%. Lielākie pesimisti ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību – tikai 4% uzskata, ka cenas gada laikā varētu pieaugt, kamēr 73% šīs grupas respondentu domā, ka turpināsies cenu lejupslīde. Savukārt iedzīvotāji ar pamatizglītību ir mazāk kritiski – 48% prognozē cenu kritumu, savukārt 13% pieļauj cenu pieaugumu.
Pārliecība par to, ka nekustamā īpašuma cenas tuvākā gada laikā varētu pieaugt, visizteiktākā ir cilvēkiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, savukārt prognozi par cenu samazināšanos visbiežāk minēja cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Vislielākie pesimisti dzīvo Rīgā un Zemgalē. 69% rīdzinieku sagaida tālāku nekustamā īpašuma cenu kritumu, savukārt tikai 6% Rīgas iedzīvotāju domā, ka cenas gada laikā varētu palielināties. Zemgalē cenu kāpuma un samazinājuma prognozētāju attiecība ir 2% un 65%. Visoptimistiskākie attiecībā uz mājokļu cenām ir Vidzemes iedzīvotāji – 14% vidzemnieku uzskata, ka cenas gada laikā varētu palielināties, bet 42% sagaida kritumu.
Pesimistiskāki ir iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem (cenu kāpumu sagaida 4%, kritumu – 72% respondentu), mazāks pesimisms vērojams iedzīvotāju grupās ar zemiem ienākumiem (7% kāpums pretstatā 55% kritumam).
Gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošie ir vienlīdz pārliecināti par mājokļa cenu samazināšanos tuvākā gada laikā, savukārt nestrādājošie respondenti daudz biežāk pieļauj mājokļa cenu palielināšanos.
SEB mājokļu cenu indikators tiks publicēts regulāri reizi mēnesī, un tas dos iespēju sekot līdzi sabiedriskās domas izmaiņām jautājumā par nekustamā īpašuma cenām. Aptauja tiek īstenota sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/22944-zemakais-punkts-ipasuma-cenu-krituma-vel-nav-sasniegts.htm
