Veikali tiek slēgti un atkal atvērti
Veikali tiek slēgti un atkal atvērti
Romāns Golubevs
12.03.2009
Pēc kompānijas LUCRUM Realty aprēķiniem, 2008.gadā Rīgas tirdzniecības ielu vispieprasītākajās vietās tika slēgti 87 tirdzniecības uzņēmumi, bet atvērti 72. Tādējādi centrs zaudēja, mazākais, 15 tirdzniecības telpu nomniekus.
Vislielākos zaudējumus cietis spēļu zāļu segments – tajā kļuvis par 5 objektiem mazāk. Pa 4 objektiem katrs zaudējuši apavu pārdevēji un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.
Šodien māklera profesija finansiālā ziņā nav īpaši iekārojama. Klausoties jaunākās ziņas par šīs sfēras profesionāļu paveikto, bieži uzzinām, ka atkal slēgta kārtējā mākleru firma. Uz šā fona jebkurš publisks paziņojums par jauna spēlētāja ienākšanu minētajā tirgū piesaista sev uzmanību. Tā noticis arī ar kompāniju LUCRUM Realty, kura janvārī paziņoja par savas darbības uzsākšanu. Preses relīzēs šo faktu atspoguļoja daudzi Latvijas informatīvie ziņu kanāli. Taču sarunā ar „m2” LUCRUM Realty valdes priekšsēdētājs Bruno Rancis atklāja, ka jaunais uzņēmums sācis strādāt jau pagājušā gada vasarā. Tā dibinātāji ir trīs personas, to skaitā viena juridiskā persona - kompānija Onasis Property Group. Viss noticis bez skaļiem paziņojumiem. Tirgus lejupslīdes apstākļos par aktuālu kļuvis jautājums: vai jaunais tirgus dalībnieks noturēsies, vai būs spiests aiziet?.. Šis uzņēmums izturēja. Un par savu pamatdarbības veidu izvēlējās starpniecības pakalpojumu sniegšanu komerciālā nekustamā īpašuma sfērā, pilnībā atsakoties no pakalpojumiem dzīvojamo māju un dzīvokļu tirgus spēlētājiem.
„Viss mūsu dzīvē ir relatīvs jēdziens. Pat ekonomiskās krīzes apstākļos iespējams atrast darbu. Mēs izvirzījām par savu mērķi nomnieku, nevis to īpašnieku interešu aizstāvību. Tas ir, mēs nemeklējam ēku īpašniekiem jaunus nomniekus. Gluži pretēji, pārstāvam komercstruktūru intereses, kuras vēlas saņemt no telpu īpašniekiem izdevīgākus noteikumus sava biznesa organizēšanai,” tā firmas darbības mērķus raksturo Bruno Rancis.
Mākleru darba finansiālais aspekts ir atkarīgs no tā, vai viņi pratīs izpildīt nomnieku izvirzītos uzdevumus. Parasti tie ir šādi: vai nu vienoties par nomas maksas pazemināšanu jau izmantojamajām telpām, vai atrast cenas ziņā izdevīgāku variantu blakus vai vēl labākā vietā. Kā veiksmīgu piemēru, kurš ļauj skaidrāk izprast situāciju, varētu minēt nomas noteikumu pārskatīšanu vienam no Dzirnavu ielas veikaliem, ceļa posmā starp Kr.Barona un Tērbatas ielām. Veikals līdz šim bija maksājis 25 eiro par nomāto telpu vienu kvadrātmetru, taču no šā gada februāra nomas maksa tam tikusi pazemināta par 40%. Vispār, ar savām nomas maksas likmēm šodien nav apmierināti 50-70% no visiem centrā strādājošajiem veikaliem.
Kāds pašlaik ir starpnieka darbs? Protams, absolūti visi komerctelpu saimnieki galvenajās Rīgas tirdzniecības ielās nevēlas apspriest nomas likmju pazemināšanas iespējas: kurš gan gribēs samierināties ar savu ieņēmumu samazinājumu?! Tomēr, uzklausot nomnieku argumentus par to, ka augstā nomas maksa tiem neļauj gūt peļņu, telpu saimnieki biežāk piekāpjas. Viņu uztverē tas ir labāk nekā vispār zaudēt esošo nomnieku, jo diez vai ātri būtu atrodams jauns nomnieks. Cita starpā, gadās arī tādi īpašnieki, kuri ietiepīgi turas pie savām prasībām, jo vēl aizvien neizprot skarbo realitāti un tās diktētos noteikumus.
Bet kredīta ņēmēji dažkārt nedrīkst piekāpties, jo banka viņiem to neatļauj darīt. Šāds gadījums noticis ar telpām Brīvības un Matīsa ielu stūrī, kuras īrējusi GE Money filiāle. Pašas telpas pieder kompānijai, kas to iegādei bija noformējusi kredītu vienā no Latvijas bankām. Kad GE Money palūdza uz pusi samazināt tai nomas likmi, kura sastādīja aptuveni 35 eiro par 1 kv. m, kreditors neļāva īpašniekam to darīt, jo tad nomas ienākumi pēdējam izrādītos mazāki par aizdevuma ikmēneša maksājuma apmēru. Bet tagad šīs telpas stāv tukšas. Un šādu gadījumu uzskaitījumu varētu turpināt.
Visu 2008.gadu Bruno Rancis ir krājis statistikas datus par nomnieku nomaiņu Rīgas tirdzniecības ielu visprestižākajās vietās. Runa ir par „zelta četrstūri”, kuru veido Brīvības, Ģertrūdes, A. Čaka un Elizabetes ielas. Pētījumu autora novērojumi liecina, ka pagājušā gada laikā izmantojamās tirdzniecības telpas ir atstājuši 87 nomnieki. 22 no tiem pārstāv apģērbu veikalus, 11 – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un 8 – spēļu zāles. 4 gadījumos savus birojus iepriekšējā reģistrācijas vietā slēguši tūrisma biznesa pārstāvji un banku filiāles.
Tomēr ne jau viss ir tik slikti, tā uzskata LUCRUM Realty pārstāvis. Jo to uzņēmēju vidū, kuri atstāj savas telpas, ir arī tādi, kas vienkārši pārceļas uz labāku vietu. Tā paša tirdzniecības četrstūra ietvaros. Pagājušajā gadā bijuši 7 šādi gadījumi. Bet vēl 13 kompānijas pat ir palielinājušas izmantojamo telpu platību.
No tām kompānijām, kuras 2008. gadā ir noīrējušas jaunas tirdzniecības telpas Brīvības, Ģertrūdes, А. Čaka un Elizabetes ielu ierobežotajā teritorijā, 16 ir apģērbu veikali, 7 – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, 3 – apavu veikali...
„Tirdzniecības telpu tirgus perspektīvas Rīgas centrā 2009.gadā ir diezgan neskaidras. Mani nomāc bažas, ka firmu bankrota procesu ierosināšana varētu strauji turpināties. Tajā pašā laikā 2008.gada statistikas dati liecina, ka tirdzniecības platību nomas tirgus nekādā ziņā savu darbību neapturēs jo dārgos brendus nomainīs lētāki brendi. Kaut arī ir samazinājies pašu darījumu skaits un ievērojami pazeminājusies starpnieka komisijas nauda. Šajā situācijā ir jābūt rosīgākiem, vairāk pūļu jāveltī darījumu galīgajai izpildei”, ieskanoties optimisma notij, saka Bruno Rancis.
Informācijas avots:
http://www.varianti.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://varianti.lv/sakums/articles/show/751
