Uzsāk 81 miljonu latu vērto lidostas infrastruktūras modernizāciju
Uldis Andersons, 2013. gada 29. maijs
Šis ir lielākais rekonstrukcijas projekts, kas lidostā Rīga tiek īstenots kopš tās būvniecības 1965. - 1974. gadā.
Projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība kopējās izmaksas ir 81 miljons latu. Projektu līdzfinansē ES Kohēzijas fonds 41,1 miljona latu apmērā un Valsts budžets (8,3 milj. Ls), pārējo finansējuma daļu nodrošina lidosta.
Projekta lielāko izmaksu daļu veido būvdarbu izmaksas, kas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar būvniekiem ir 79,49 milj. eiro jeb apmēram 55,86 milj. Ls. Papildus būvdarbu izmaksām no projekta budžeta tiek segtas arī projektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumu izmaksas.
Kā DB jau ir ziņojis, starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektu izstrādāja pilnsabiedrība Nams/Cowi Latvia/Aviaplan, bet būvdarbu veicējs ir konkursa kārtībā izraudzītā piegādātāju apvienība FCC, Hochtief un A.C.B..
Projekta galvenās sadaļas ir skrejceļa segas rekonstrukcija, otrā un trešā perona pilna rekonstrukcija, jauna manevrēšanas ceļa un jauna ātrās nobraukšanas ceļa izbūve, jaunas drenāžas sistēmas izbūve, kā arī precīzās nolaišanās tuvošanās gaismu sistēmas modernizācija u.c. Kā norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks, pēc rekonstrukcijas palielināsies lidostas kapacitāte – tā varēs pieņemt vairāk lidmašīnu, kā arī apkalpot vairāk pasažieru. Liels ieguvums būs modernizētās ICAO II kategorijas gaismas sistēmas, kas samazinās to reisu skaitu, kas nepiemērotu laika apstākļu un nepietiekamības redzamības dēļ līdz šim bija jānovirza uz kaimiņu lidostām.
Projektu pilnībā plānots realizēt līdz 2015. gada augustam.
Kā norādīts ZM skaidrojumā, nacionāla līmeņa zemes fonds izveidojams, lai veicinātu zemes īpašniekus zemi apsaimniekot pašiem vai uzticēt to personām, kas nodrošinās katram lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāram pievienoto vērtību.
Saskaņā ar ZM informāciju patlaban aptuveni 25% darījumu ar meža zemi tirgū ir spekulatīvi - zeme tiek nopirkta un pēc neilga laika pārdota. Lauksaimniecības zemes tirgū spekulatīvo darījumu skaits ir aptuveni 17%. Dažos novados spekulatīvo darījumu īpatsvars ir lielāks, piemēram, Alūksnes novadā 30% darījumu ar lauksaimniecības zemi un 40% darījumu ar meža zemi ir spekulatīvi. Turklāt lielākā šo zemes pircēju daļa ir Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības. Šis formāli juridiskais dalījums neatspoguļo situāciju pēc būtības, jo vairums Latvijā reģistrēto uzņēmējsabiedrību zemes pirkšanai izmanto ārvalstu kapitālu, kā arī to dibinātāji, māteskompānijas, ir ārvalstu kompānijas.
Līdz ar to, lai pēc iespējas saglabātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi Latvijas iedzīvotāju īpašumā, tā nosargājot arī vienu no Latvijas valsts suverenitātes galvenajiem pamatiem - zemi, valstij jāiesaistās problēmas risināšanā, norādīts ZM skaidrojumā.
Kā šodien pēc valdības sēdes teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), paredzēts, ka Valsts zemes fondam būs iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības. Vispirms zemi iegādāties tiks piedāvāts tuvākajiem zemes īpašniekiem, lai notiktu zemesgabalu apvienošana, padarot tās apstrādi efektīvāku. Pēc tam tiesības to iegādāties, būs zemes fondam.
Zemes fonda pārvaldība tiks uzticēta LAF, kam būs tiesības piedalīties zemes tirgū, pērkot, pārdodot zemes īpašumus un iznomājot tos, kā arī darboties kā starpniekam darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Plānots, ka LAF zemes fonda izveidē ieguldīs 10 miljonus latu, izmantojot iestādes rīcībā esošos finanšu līdzekļus, vienlaikus saglabājot esošo atbalsta instrumentu administrēšanu.
Tāpat ZM norāda, Valsts zemes fonda darbības rezultātā nākamajā plānošanas periodā varētu tikt atgūti līdz par diviem miljoniem hektāru patlaban aizaugušas un lauksaimniecībā neizmantojamas zemes.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/foto-video/foto/uzsak-81-miljonu-latu-verto-lidostas-infrastrukturas-modernizaciju-394611?utm_source=feedly
