Uzņēmēji: jālabo kļūdas termiņuzturēšanās atļauju programmā
Laikā, kad Latvijas tautsaimniecība uzrāda „atdzišanas” pazīmes un nekas neliecina par strauju izaugsmi, būtu pilnīgs neprāts aizliegt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu Krievijas pilsoņiem pret īpašuma iegādi; turklāt TUA programma gadā tautsaimniecībā ienes ap 350 miljoniem eiro, kurus var novirzīt dažādu valsts izdevumu segšanai, jaunu darba vietu radīšanai un esošo noturēšanai, uzturot sociālo labklājību noteiktā līmenī, kas ir arī iekšējās drošības jautājums.
Valstij definēt savu nostāju investoru piesaistē ilgtermiņā, saglabāt likumdošanas stabilitāti un pēctecību, kas dotu pozitīvus signālus potenciālajiem investoriem, samazināt TUA iegūšanai īpašuma vērtības „slieksni” un to diferencēt Rīgai, Jūrmalai un reģioniem, ļaujot pirkt nevis vienu, bet trīs īpašumus, neizmantot šo diskusiju politiskā kapitāla veidošanai, t.sk. kā galveno argumentu minot drošības apdraudējumu, bet gan pragmatiski izvērtēt TUA programmas ieguvumus, labot līdz šim pieļautās kļūdas un izveidot nākotnē darbotiesspējīgu TUA programmu.
Šādi ierosinājumi izskanēja laikraksta Dienas bizness organizētajā konferencē „Termiņuzturēšanas atļaujas – Latvijas neizmantotā iespēja”, kura pulcēja plašu loku nekustamā īpašuma nozares pārstāvju, būvnieku, finanšu ekspertu un politiķu.
Jāsabalansē ekonomika un drošība
Jau ziņots, ka Saeima nolēma turpināt darbu, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10. februāri - pie iepriekšējā sasaukumā neizskatītā likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Minētās izmaiņas rosināja nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„ Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), iesniedzot grozījumus Imigrācijas likumā. VL-TB/LNNK likumprojekts paredz valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Saskaņā ar Nacionālās apvienības priekšlikumu Saeima varēs atcelt šos ierobežojumus.
Likuma izmaiņu iniciatora – partijas VL-TB/LNNK pārstāvis Jānis Dombrava konferencē pauda, ka „jāspēj paskatīties ne tikai no biznesa, bet arī no drošības viedokļa”, piebilstot, ka notikumi ap Krievijas un Ukrainas konfliktu liek vēl vairāk domāt par Latvijas drošības jautājumiem. Koalīcijas valdošās partijas Vienotība pārstāvis Vilnis Ķirsis teica: „Skaidrs, ka mums ir jāsabalansē divi aspekti - drošība un ekonomika. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir atzinis, ka šīs programmas ietvaros neredz būtiskus drošības riskus. Ir jāsaprot, ka spēcīga un augoša ekonomika Latvijai ir svarīga, jo sociālā labklājība arī ir nacionālās drošības jautājums.” Arī Ekonomikas ministrijas (EM) rīcībā neesot informācijas par drošības riskiem, bet tautsaimniecībai TUA programma gan ir devusi „acīmredzamu pienesumu”,- teica EM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Nekustamo īpašumu attīstītāja Domuss vadītājs Ralfs Jansons uzstājoties teica, ka Latvijas ģeogrāfiskais liktenis ir būt krustcelēs, tas biznesam ir jāizmanto. Jautājums par kaimiņiem un draudiem drošībai vienmēr ir bijis emocionāls. „Ne tikai TUA saņēmēju, bet arī ieceļotāju vīzas ir jāpārbauda. Ja programma labi darbojas un nepietiek kapacitātes pārbaudēm, atvēliet naudu no šīs programmas un ņemiet darbā vēl cilvēkus,” pauda R. Jansons.
Uzņēmēji vairākkārt norādīja, ka aizliegums vienas valsts pilsoņiem saņemt TUA „iecirtīs robu” valsts budžetā un neļaus īstenot tajā ieplānoto, kā arī nolems vairākas nozares iznīcībai un palielinās bezdarbnieku rindas. Kā zināms, ikviens Krievijas pilsonis var brīvi iegūt Šengenas vīzu, ja tas dodas tūrisma braucienā, savukārt nekustamais īpašums, kurš pieder šim pilsonim, dod iespēju saņemt daudzkārtējo ieceļošanas vīzu gan šī īpašuma īpašniekam, gan viņa ģimenes locekļiem (vairumā ES valstu, arī Latvijā). Pēc nekustamo īpašumu nozares uzņēmēju aplēsēm, Latvijā pastāvīgi dzīvo 10-15 % no TUA saņēmējiem jeb ne vairāk kā 2000 cilvēku, tāpēc šo cilvēku skaita ietekme, salīdzinot ar kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu, ir ļoti maza un nenozīmīga.
Vai mums vajadzīgi investori?
TUA programma Latvijā darbojas jau piekto gadu un tā allaž bijusi politisko diskusiju objekts, turklāt vairākkārt mainīti nosacījumi TUA saņemšanai: pērn septembrī spēkā stājās paaugstinātais „slieksnis” ieguldījumiem (no 72 000 līdz 250 000 eiro) un tas jau uzrāda negatīvas sekas. Uz tām konferences laikā norādīja gan nekustamo īpašumu attīstītāji un būvnieki, gan arī finanšu eksperti.
„Iepriekš, līdz 2014.gada septembrim, TUA programma bija ļoti labi saprotama, netika pieprasīta dzīvošana, bija salīdzinoši zems investīciju slieksnis. 2015. gadā jau varam novērot, ka pēc sliekšņa pacelšanas ir divdesmitkārtīgs samazinājums. āapzinās, ka par investoru piesaisti Latvija necīnās viena, arvien pievilcīgākus piedāvājumus, lai sildītu ekonomiku pēc krīzes, izveidojušas citas Eiropas valstis, piemēram, Malta, Kipra, Slovēnija, Čehija, Slovākija, kurās var saņemt TUA un dzīvot tur pastāvīgi. No mūsu politiķu puses nav saņemta atbilde: vai mums vispār ir vajadzīgi investori no NVS? Un - vai mēs varam piesaistīt citu valstu investorus, piemēram, no Ķīnas, ASV, Eiropas?” jautāja Vladislavs Hveckovičs, ABLV Corporate Services valdes priekšsēdētājs. Viņš piebilda, ka ir jārunā par ekonomisko pienesumu, ko TUA programma ir devusi līdz šim: ir saglabātas un radītas jaunas darba vietas, turklāt šī programma piecu gadu laikā ir bijusi vienīgā ieguldījumu piesaistes programma, turklāt – ļoti veiksmīga, kas ienesusi ļoti prāvus līdzekļus valsts budžetam, kurš tos varēja novirzīt dažādām, valstiski svarīgām jomām.
Jau iepriekš uz TUA noteikumu kārtējām izmaiņām un to negatīvām sekām uzmanību atklātā vēstulē Latvijas Republikas Saeimai vērsa arī Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds (LKAF). Tika norādīts: nodokļu ieņēmumu zaudējumi 110 miljoni eiro apmērā, 5500 jaunu bezdarbnieku, valsts IKP kritums par 1,6% – šādas sekas radīs plānotie grozījumi Imigrācijas likumā, kas liegs Krievijas Federācijas pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi.
Uzņēmēji: TUA „baro” visu Latviju
Arhitektu biroja SZK un partneri vadītājs Andis Sīlis konferencē uzskatāmai demonstrēja, kā viena Jūrmalas projekta ietvaros ekonomisko labumu gūst ne tikai Jūrmala vai konkrētais uzņēmums, bet gan nauda turpina „ceļu” pa visu Latviju. „Tikko nodevām ekspluatācijā namu ar 8 dzīvokļiem, sešus no tiem par TUA atļaujām nopirka ārvalstnieki. Projekta tapšanā piedalījās 25 uzņēmumi, ienākumus guva ap 300 cilvēku, visi - vietējie. Armatūru pirkām Liepājā, fasādi montēja meistari no Salacgrīvas, celtnieki bija no Latgales un Madonas, mēbeles gatavoja Kandavā. Tādējādi nauda turpināja kustību un deva ienākumus daudzās Latvijas ģimenēs. Turklāt dzīvokļi vēl tiks aprīkoti un jaunie iemītnieki ieguldīs vēl naudu,” skaidroja arhitekts.
Igors Rodins, Deloitte Latvia partneris un Marina Krūmiņa, Deloitte Latvia vecākā konsultante arhitekta teikto ilustrēja ar auditorkompānijas veikto pētījumu „Latvijas biznesa imigrācijas programmas analīze”. Noskaidrots, ka papildus nekustamā īpašuma (NĪ) iegādei, investori uzreiz pēc īpašuma iegādes tērē vidēji ap 70 000 EUR remontam, mēbelēm, kā arī citai iedzīvei Latvijā. Iegādājoties dzīvokli jaunajā projektā, valsts budžetā ieplūst papildus 80 miljoni eiro (ap 20-30 % no visiem darījumiem ir tieši jaunajos projektos); nodokļos tiek nomaksāti kopā ap 72 tūkst. eiro (nodevas, PVN, darbaspēka nodokļi). Šie tēriņi Latvijas ekonomikai ir atnesuši papildus apmēram 385 miljonus eiro no viena TUA pieteikuma. Būtiska daļa no šī investoru dotā labuma Latvijas ekonomikā ir paliekoša un „silda” to gadu no gada. Investori ar ģimenēm, kuri pēc NĪ iegādes ieguvuši TUA, gadā Latvijā īpašuma uzturēšanai, dzīvošanai un tēriņiem vidēji iztērē ap 93 000 eiro, no kuriem 21 000 tiek iekasēts dažādos nodokļos (pārsvarā PVN, NĪ nodoklis). Triju gadu laikā (2010.- 2013.g. vidus) kopējā ekonomiskā ietekme no TUA programmas bija 775 miljoni eiro, no kuriem ap 1/3 valsts iekasēja nodokļos, piebilda Marina Krūmiņa, Deloitte Latvia vecākā konsultante.
Vairāki citi uzņēmēji ar sava biznesa piemēriem ilustrēja TUA programmas ietekmi. Māris Gailis (SIA MG), stāstīja par saviem projektiem Ķīpsalā: „Ja nebūtu „iedarbināta” TUA programma, nezinu, vai būtu spējis pabeigt Ģipša fabrikas projekta 2. kārtu, jo pēc krīzes pilnīgi apstājās kreditēšanas process. Šobrīd Ģipša fabrikā no 70 dzīvokļiem pārdots ir 41 dzīvoklis, no tiem – tikai vienu nopircis Latvijas iedzīvotājs, pārējos – ārvalstnieki (24 dzīvokļus - Krievijas iedzīvotāji). Tikai septiņi ārvalstnieki dzīvo šeit pastāvīgi. Ja nebūtu TUA programmas, kuras ietvaros dzīvokļus iegādājās ārvalstnieki, domājams, manas firmas 40 strādnieku ģimenes būtu bez darba. Nu, neielaidīsim mēs te uz pieciem gadiem vienu krievu, bet tā mēs pārcelsim uz ārzemēm desmitiem ģimeņu, iznīks daža laba celtnieku kompānija, bet ar jaunu spēku uzplauks maksātnespējas administratoru bizness,” stāstīja M. Gailis.
Vipinwest īpašnieks Viesturs Koziols norādīja, ka programmas kļūdas ir jālabo, turklāt atstājot nemainīgus nosacījumus vismaz piecus gadus. YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē piebilst, kāpēc: „Mums - uzņēmējiem bizness jāplāno ilgtermiņā. Nekustamā īpašuma bizness ir ilgtermiņa bizness ar lieliem kapitālieguldījumiem: labākajā gadījumā - maksimālos tempos - vari attīstīt projektu trīs gadu laikā.”
Katrs desmitais TUA pieprasītājs apsver iespēju sākt biznesu valstī, kur TUA izsniegta, tāpēc no vairāku konferences dalībnieku puses izskanēja ierosinājums likumdevējam arī uzlabot ieguldījumu iespējas uzņēmumu pamatkapitālā. Šis priekšlikums liekas interesants arī EM valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim. Ierēdnis skaidroja, ka TUA saņēmējiem un to ģimenes locekļiem, iesaistoties uzņēmējdarbībā Latvijā, pieder kapitāldaļas teju 600 uzņēmumos, kuri 2013. gadā nodarbināja 1.3 tūkstošus darbinieku. Tiesa, investīcijas uzņēmumu kapitālā ir bijušas nelielas – tikai 52 miljoni eiro, jo lielākā daļa TUA pieprasītāju koncentrējas nekustamā īpašuma sektorā. Tāpēc būtu jādomā arī par to, lai būtu maksimāli izdevīgi nosacījumi TUA pret investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā. „Šobrīd viena no lielākajām problēmām uzņēmumiem ir kapitāla nepietiekamība, to šādi varētu veiksmīgi risināt. Tāpēc sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju tiks strādāts pie šiem priekšlikumiem,” teica EM ierēdnis.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=02.09.2013
