Tā varētu izskatīties Rail Baltic dzelzceļš
Db.lv, 2015. gada 23. septembris
Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti 5 mēnešu laikā visā trases garumā, A un B variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidojuši tehniskos risinājumus, nosakot dzelzceļa līnijas profilu, un trašu aizņemtās teritorijas, teikts paziņojumā medijiem.
Izveidots apkopojums par skartajām zemju platībām, kas uzrāda, ka izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaits - no sākotnējiem 2000 īpašumiem trase skars mazāk kā 1000 privātīpašumu. Nodrošināta pieeja īpašumiem, plānojot piebraucamo ceļu tīklu un nodrošinot lauksaimniecības tehnikas piekļuvi. Novērsta arī lielo lauksaimniecības platību fragmentācija Zemgalē.
Darbs veikts sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, organizējot vairāk kā 40 darba grupu sanāksmes, veicot vairāk kā 500 individuālu konsultāciju, sarežģītākās situācijās kā Salacgrīvā, Limbažos, Sējā, Bauskā veidojot dialogus starp interešu grupām un vienojoties par iespējamiem risinājumiem. Salacgrīvai un Mārupei izveidotas papildus alternatīvas.
Aktīvi iesaistoties pašvaldībām, iezīmējies projekta otrajā kārtā (pēc 2030. gada) veidojamais reģionālo staciju tīkls, arī loģistikas un ražošanas teritoriju izvietojums. Veiktie modelēšanas rezultāti liecina, ka no Rīgas pasažieru stacijas līdz lidostai būs iespējams nokļūt 12 minūtēs, Jaunmārupei 17 minūtēs, Bauskai 50 minūtēs un Salacgrīvai – stundas laikā. Darbs jāturpina, paredzot nepieciešamās teritorijas lokālplānojumos.
Tehniskie risinājumi izstrādāti mērogā 1:1000, tie ietver visus principiālos dzelzceļa līnijas un saistīto būvju risinājumus un nodrošina viennozīmīgu priekšstatu par dzelzceļa līnijas un saistītās infrastruktūras jaunveidojamo nodalījuma joslu. Risinājumi veidoti ievērojot starptautiskos, Baltijas valstu un Latvijas normatīvus un standartus. Noteikts pasažieru vilcienu maksimālais garums 200m, kravas vilcienu maksimālais garums 740 m. Attālums starp apdzīšanas stacijām apmēram 50 km. Pasažieru platformu garums izbūvei 200 m.
Rail Baltica dzelzceļa nožogojums visā trases garumā, tā augstums būs vismaz 1,80 m. Trokšņu barjeras tiek paredzētas atbilstoši skaņas modelēšanas rezultātiem.
Trases plānā attēloti dzelzceļa trases tilti pāri upēm, pārvadi un estakādes. Katram tipiskajam šķērsojumam ir izstrādāts šķērsojuma/tilta pretskats un balstu novietojuma vietas. Visos IVN trašu variantos un apakšvariantos identificētas upju šķērsojumu izvietojuma vietas (kopā 116) un dažādu kategoriju esošo un plānoto ceļu šķērsojumu vietas (kopā 313). Izstrādāti četru veidu tipveida garenprogili autoceļu šķērsojumiem, Latvijas Gāzes maģistrālo gāzes vadu šķērsojumi, maģistrālo naftas vadu šķērsojumi un esošo dzelzceļa līniju šķērsojumi.
Veidoti vienoti transporta koridori, Rail Baltica trasi savietojot ar esošajiem un plānotajiem lielajiem infrastruktūras projektiem:
20 km garumā dzelzceļš + projektētais autoceļš Bauskā; 10 km dzelzceļš + Rīgas apvedceļš Olainē un Ķekavā; 27 km dzelzceļa esošajā dzelzceļa nodalījuma joslā Rīgā; 100 km dzelzceļa + projektējamā 330 kV elektrolīnija, Latvijas-Igaunijas starpsavienojums Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Inčukalna, Sējas un Limbažu novados.
Izpēte ir pierādījusi, ka nav būtiska ietekme uz Natura 2000 teritorijām, dzelzceļa līnijai šķērsojot Salacas un Vitrupes upju ielejas.
2015. gada oktobrī un novembrī sabiedrisko apspriežu sanāksmēs sabiedrība tiks plašāk iepazīstināta ar izpētes rezultātiem, kas tiek iekļauti Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, kam sekos pašvaldību lēmumi, lai izvēlētu labāko Rail Baltica trases novietojumu Latvijā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/foto-ta-varetu-izskatities-rail-baltic-dzelzcels-438517
