Šogad pusmiljards, nākamgad — vairāk
Diena 10.2007
Nedaudz vairāk par pusmiljardu latu šogad un vairāk nekā Ls 800 milj. nākamajā gadā kopumā varētu ieplūst lielākos investīciju projektos tādās valstij nozīmīgās jomās kā vide, izglītība, kultūra, satiksmes infrastruktūra, veselības aprūpe un labklājība, kā arī aizsardzība un tiesībsargājošās iestādes, liecina Dienas aprēķini par ES, valsts, pašvaldību un arī privātajām investīcijām šajās jomās.
Aprēķinātais nākamā gada investīciju cipars vēl ir aptuvens, jo 2008.gada valsts budžets vēl top un nav precīzi skaidrs valsts investīciju apmērs nākamgad. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) otrdien par to vēl nebija gatavs runāt.
Valsts investīcijas, saskaņā ar viņa iepriekš teikto, ir ap 10% no valsts izdevumiem, kas arī ik gadu aug. Tie, kā Diena jau ziņoja, ietver arī ES fondu līdzfinansējumu, kas šogad ir aptuveni piecreiz lielāks nekā \"tīrās\" valsts investīcijas.
Uz ES naudu balstās satiksmes infrastruktūra, kas nākamgad līdz ar 2007.-2013.gada fondu pieejamību būtiski pieaugs.
Kopumā augošā investīciju plūsma, saskaņā ar aptaujāto ekonomistu sacīto, var izraisīt vēl lielāku spriedzi uz tā valstī nepietiekamajām būvniecības jaudām un \"uzbriedušajām cenām\" šajā segmentā, radot vēl lielāku spiedienu uz iekšzemes pieprasījumu un inflāciju. Lai to mazinātu, valstij ir jāierobežo savi pasūtījumi - par prioritāru un vispirms īstenojamu atzīstot infrastruktūras uzlabošanu, bet objektus valsts pārvaldē strādājošo darba apstākļu uzlabošanai atliekot uz vēlāku laiku.
Premjers Aigars Kalvītis (TP) ar padomnieka Arno Pjatkina starpniecību sacīja, ka iesāktie projekti ir jāpabeidz, jo tos atlikt \"nebūtu lietderīgi\", bet jauni neesot plānoti. Komentējot ekonomistu viedokli, ka ir nepieciešams vērtēt ceļu projektu lietderību, īpaši - to \"uzpūstās\" tāmes, un veicināt konkurenci, A.Pjatkins noteica: \"Ceļi - tā tiešām ir liela problēma, un atbildīgajai ministrijai būtu jānāk ar priekšlikumu, kā veicināt konkurenci šajā segmentā.\"
Vide
Ventspils siltumapgādes sistēmas koģenerācijas stacija, rezerves katlumāja, ko plānots sākt būvēt 2008.gada sākumā un pabeigt divos gados. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas ap Ls 55 milj. No tām Ls 25 milj. plānotas nākamgad, tikpat arī aiznākamgad, bet atlikušie Ls 5 milj. - 2010.gadā. Lielāko daļu segs ES nauda.
Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3.kārta - projekts sākts 2006. gada nogalē un kopumā izmaksās Ls 48,49 milj. No tiem Ls 6,3 milj. tērēs šogad, Ls 27,4 milj.- nākamgad, bet Ls 14,3 milj.- 2009.gadā. Lielāko daļu segs ES.
Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, 2.kārta - projekts sākts šogad un to plānots pabeigt div0s gados. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas Ls 23,56 milj. Ls 7 milj. iecerēts tērēt šogad un aptuveni tikpat nākamajos divos gados. Apmēram pusi izmaksu segs ES nauda, bet pārējo daļu - valsts un pašvaldības resursi.
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā - šo projektu iecerēts sākt šogad un pabeigt divos gados. Kopējās izmaksas - teju Ls 13,19 milj. No tiem Ls 1,3 milj. plānots izmaksāt šogad, 2008.un 2009.gadā - katrā pa Ls 6 milj. Lauvas tiesu veidos ES nauda.
2007.gadā investīcijas vides projektos plānotas ap Ls 80 milj., nākamgad - vairāk nekā Ls 170 milj., ņemot vērā arī vēl plānotus, neapstiprinātus projektus.
Veselība un labklājība
Jaunu slimnīcu ēku būvniecība va/s Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā. Pirmās kārtas būvniecības darbus iecerēts sākt nākamgad, un tiem slimnīca ir paņēmusi kredītu Ls 46,4 milj., ko galvojusi valsts. 2008.gadā iecerēts investēt teju Ls 13 milj., pārējos resursus - turpmākajos gados.
Rīgas Austrumu slimnīcas infrastruktūras attīstībai valsts galvojusi teju Ls 40 milj. aizdevumu. Resursus plānots investēt četros gados, sākot no nākamā gada. 2008.gadā slimnīcā iecerēts ieguldīt ap Ls 14 milj. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca projekta Bērniem draudzīga slimnīca īstenošanai saņēmusi valsts galvojumu Ls 18,35 milj. aizdevumam. Šogad slimnīcā plānots ieguldīt nedaudz vairāk kā Ls 100 000, bet vislielākās investīcijas paredzētas 2008.gadā - Ls 14,6 milj.
Kopumā investīcijās lielākos projektos veselības aprūpē un labklājībā šogad varētu būt ap Ls 10 milj. Daudzkārt apjomīgāki resursi ieplūdīs turpmākajos gados. Lielākoties tie būs slimnīcu aizņēmumi, kurus galvojusi valsts, kā arī pieaugs ES naudas pienesums.
Kultūra
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (plāno sākt būvēt 18.11.), būvniecības izmaksas tiek lēstas ap Ls 140 milj. Šogad bibliotēkai valsts budžetā iedalīti Ls 9,6 milj., bet nākamgad un turpmākajos gados - pa Ls 7 milj. Daļu resursu projekta virzītāji cer piesaistīt no Lattelecom valstij piederošo daļu privatizācijā iegūtās naudas.
Ls 23,23 milj. plānots investēt Biržas nama rekonstrukcijā Rīgā, kur būs Ārzemju mākslas muzejs. Naudu ieguldīs VNĪ, kam ieguldīto, iekļaujot nomas maksā, sāks atmaksāt 2009.gadā. Ls 20 milj. izmaksās Muzeja krātuvju kompleksa izveide Pulka ielā Rīgā, ko ēkas iznomātājs - VNĪ - iecerējis sākt 2009.gadā un pabeigt gada laikā.
Koncertzāles būvniecībai Liepājā pagaidām valsts budžetā paredzēta dotācija - kopumā Ls 12 milj. Šogad atvēlēti Ls 3 milj. un tikpat daudz naudas iecerēts tērēt turpmākajos trijos gados. Nākamgad iecerēts sākt, bet 2010.gadā pabeigt Rakstniecības, teātra un mākslas muzeja telpu un arī izstāžu centra Arsenāls renovāciju. Katrs izmaksās ap Ls 4 milj. Nepieciešamais finansējums pa gadiem vēl ir neskaidrs, jo projekts ir tapšanas stadijā.
Kopumā lielāko investīciju projektu summa šajā gadā sasniegs ap Ls 30 milj. - lielākoties budžeta nauda. Ieguldījumi nākamgad vēl ir neskaidri, jo 2008.gada budžets vēl top. Taču tie, visticamāk, nebūs mazāki par šogad investīcijām atvēlēto summu, ņemot vērā arī iespējamo ES naudu.
Satiksmes infrastruktūra
Šovasar sākta būvēt šosejas Ludza-Terehova posmu Nirza-Ploski. Visus trīs posmus būvēs līdz 2010.gadam, kas kopā ar ES naudu izmaksās Ls 90 milj. Šogad plānots tērēt Ls 15 milj., nākamgad - Ls 35 milj. Ls 160 milj. izmaksās ar ES atbalstu iecerētā posma no Tīnūžiem līdz Koknesei būvniecība, ko iecerēts sākt nākamgad, bet pabeigt - trijos gados. Investīciju sadale pa gadiem tiek precizēta.
Nupat sākta posma Jēkabpils-Varakļāni rekonstrukcija, kas kopā ar ES atbalstu izmaksās Ls 67 milj. No tiem aptuveni Ls 23 milj. iecerēts tērēt 2008.gadā, bet ap Ls 27 milj. 2009.gadā.
Trīs ceļu posmus iecerēts izbūvēt sadarbībā ar privāto sektoru: uzņēmējs būvēs un piesaistīs naudu, ko valsts sāks atmaksāt pēc nodošanas ekspluatācijā. Pirmo 2010.gadā iecerēts būvēt ātrgaitas maģistrāli no Rīgas apvedceļa līdz Sēnītei. Būvniecības izmaksas tiek lēstas ap Ls 120 milj., bet kopā ar uzturēšanu 20 gadu laikā - vairāk nekā Ls 200 milj. Līdzīgu summu valsts plāno tērēt Ķekavas apvedceļam, ko plānots sākt būvēt 2011.gadā un pabeigt trijos gados. Visdārgāk izmaksās 2012.gadā rekonstruējamais Rīgas apvedceļš, izbūvējot vēl pa vienai joslai katrā virzienā - 20 gados kopā ar uzturēšanu Ls 340 milj.
Kopējās investīcijas lielākos satiksmes infrastruktūras projektos šogad varētu sasniegt Ls 300 milj., bet 2008.gadā - vairāk nekā Ls 500 milj.
Izglītība
Jaunas pamatskolas būvniecība Valmierā, kam šogad piešķirta dotācija - Ls 800 000. Būvdarbi risināsies aptuveni divus gadus.
Cēsu rajona Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma sporta zāles pabeigšanas un energoresursu taupīšanas projekts - gandrīz Ls 700 000.
Skrundas arodvidusskolas sakārtošana - ēkas siltināšana, logu nomaiņa un telpu remonts šogad izmaksāja vairāk nekā Ls 400 000.
Gandrīz Ls 400 000 šogad valsts budžetā atvēlēti Valmieras 36.arodvidusskolas dienesta viesnīcas renovācijai.
Jelgavas pils rekonstrukcija, katlumāju un siltumtrašu rekonstrukcija, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas telpu rekonstrukcijai un modernizācijai šajā gadā piešķirti Ls 350 000.
Latvijas Universitātes dabaszinātņu studiju kvalitātes uzlabošanai šogad atvēlēti teju Ls 300 000, ko paredzēts tērēt ēkas renovācijai un jaunu mācību laboratoriju izveidei.
Investīcijas lielākos investīciju projektos izglītībā šajā gadā būs ap Ls 35 milj., no tiem lielāko daļu veido budžeta nauda.
Tā kā nākamā gada budžets vēl tiek izstrādāts, pagaidām nav zināmas investīcijas 2008.gadā. Nākamgad pieaugs ES naudas īpatsvars.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
