Skrundas pašvaldība nobažījusies par pārdotās pilsētiņas likteni
Skrundas pašvaldība nobažījusies par pārdotās pilsētiņas likteni
Vēsma Lēvalde, Db
08.02.2010
Skrundas novada domē nav oficiālas informācijas par kompāniju Aļekesejevo - serviss, un pašvaldību māc bažas, vai pārāk «mīkstie» izsoles noteikumi nenovedīs pie tālākas šīs teritorijas degradācijas.
Pašvaldība cer saņemt detalizētu informāciju no Privatizācijas aģentūras par bijušās militārās pilsētiņas pircēju, kā arī cer beidzot saņemt zemes nodokli, kas par šo teritoriju ir aptuveni 4000 latu gadā, Db informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.
Pašu spēkiem meklējot informāciju par Aļeksejevo - serviss, Skrundas novada entuziasti vien atraduši divas publikācijas Krievijas presē - vienā ir stāsts par neveiksmīgu mēģinājumu attīstīt cūkkopības biznesu Krievijā, bet otrajā uzņēmums minēts saistībā ar nodokļu nomaksas problēmām un prokuratūru, Db pastāstīja pašvaldībā. Neoficiāla informācija liecina, ka aiz Krievijas komersanta stāvot kāda lielāka Urālu kompānija ar ievērojamiem finanšu resursiem, tomēr arī tas esot tikai minējums, atzina N. Kleinberga. Neziņā esot arī Skrundas pilsētiņas apsargi, kuri nezina, cik ilgi vēl būs nodrošināti ar darbu. Tā kā uz izsoli pieteikušies vairāki pircēji un izsole bijusi ļoti aktīva, pašvaldības vadītāja uzskata, ka izsoles noteikumi, ka pirkuma summa jānomaksā tikai desmit gadu laikā, varēja būt daudz stingrāki. Šajā gadījumā pastāvot bažas, ka noticis tikai spekulatīva darījuma mēģinājums un pircēja neveiksmes gadījumā Skrunda 1 teritorija turpinās degradēties.
Db jau rakstīja, ka izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Informācija dažādos medijos vēstī, ka divi bijuši Krievijas, bet viens - Azerbaidžānas pārstāvis. Izskanējusi versija par milzu cūkkopības kompleksa ieceri, kā arī par Krievijas interesēm nopirkt finanšu grūtībās nonākušās Latvijas teritorijas. Deviņdesmitajos gados daudz rakstīts par bijušās militārās teritorijas elektromagnētisko starojumu, nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, uz novada iedzīvotāju veselību. Iepriekš bijušas versijas gan par mazturīgo pensionāru pilsētiņas izveidi, gan ASV militārās bāzes izveidi. 2001. gadā tika noslēgts nomas līgums ar atklāto sabiedrisko fondu Kurzeme, kurš grasījies objektu pārveidot par milzīgu atpūtas un tūrisma centru. Fonds solīja, ka te būs komerccentrs, izstāžu zāles, kara muzejs, pat lidosta, kuģu būvētava, hipodroms un viesnīca 3000 viesiem, baseini, medību bāze, zirgaudzētava utt. Diemžēl solītāji ne vien neizpildīja saistības, bet palika parādā gan par nomu, gan apsardzi. 90. gadu beigās Finanšu ministrija izveidoja Skrundas RLS vides un Krievijas militāro pensionāru repatriācijas fondu, kuram līdzekļus piešķira Zviedrijas valdība.
Nauda saskaņā ar 1999. gada valdības rīkojumu (vairāk nekā 843 tūkstoši latu) izlietota Rīgas komercbankas sanācijai, vairāk nekā 156 tūkstoši latu izmaksāti Krievijas militārpersonām repatriācijai uz dzimteni. Pāris tūkstoši latu ieguldīti Raņķu pagasta ūdenssaimniecībā un Skrundas novada veselības uzlabošanas projektos, liecina Ministru Kabineta paskaidrojuma raksts par fonda līdzekļu izlietojumu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2010/02/08/Skrundas_pashvaldiba_nobazh