Siltuma apgādes nozarē šogad piedzīvoti vairāki notikumi
Siltuma apgādes nozarē šogad piedzīvoti vairāki notikumi, kas ietekmējuši sektora dinamiku
To laikraksta Dienas Bizness organizētajā forumā Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks. Viņš atgādināja, ka 2017. gadā piedzīvota dabasgāzes tirgus atvēršana, noslēgta Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas pirmā kārta, kā arī vairākas brīvprātīgas vienošanās ar uzņēmējiem par energoefektivitātes uzlabošanu.
Forumā J.Patmalnieks atzīmēja, ka Latvijā veiksmīgi attīstās centralizētās siltumapgādes sistēmas un faktiskā konkurence siltumenerģijas tirgū, tomēr patērētāju sektors arvien vērtējams kā neefektīvs un pasīvs. Lai gan līdz šim patērētāju sektora attīstībai un modernizācijai nav ticis veltīts pietiekami daudz uzmanības, šobrīd tam paredzēts lielāks valsts un struktūrfondu atbalsts. Tādā veidā varētu tikt nodrošināta Latvijas izaugsme un augstāka vietējās produkcijas un pakalpojumu konkurētspēja Eiropas valstu vidū.
Tāpat J.Patmalnieks informēja, ka šobrīd ar vairākiem uzņēmējiem noslēgtas brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu, bet līdz 2050. gadam paredzēta pilnīga Latvijas ēku fonda dekarbonizācija. Aprēķināts, ka šobrīd ēkas patērē 40% no ES enerģijas gala pieprasījuma un tām ir būtiska nozīme Eiropas pārejā uz tīru enerģiju. Modernizējot un atjaunojot ēku fondu, iespējams ne tikai samazināt kopējo enerģijas patēriņu, bet arī palīdzēt radīt papildu jaudu.
Energoefektivitātes aktualitāti forumā uzsvēra arī Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. «Šobrīd tā ir stabila nepieciešamība, nevis tikai moderns termins. Pētījumi rāda, ka aptuveni 10% uzņēmumu lielākā izmaksu pozīcija ir enerģijas izmaksas, vēl 25% uzņēmumu tā ir otrā vai trešā lielākā izdevumu pozīcija,» atklāja R.Bērziņš. Zināms, ka pašlaik ir startējusi Altum jaunā atbalsta programma uzņēmumiem un ESKO kompānijām, kas piedāvā aizdevumu veidā saņemt papildu līdzekļus energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt līdz 0,5 miljoniem eiro, bet ESKO kompānijas - līdz 2,85 miljoniem eiro. Tāpat tempu uzņem arī Altum daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma, ar kuras palīdzību tuvākajos gados tautsaimniecībā ieplūdīs aptuveni 300 miljoni eiro.
Starptautiskās uzņēmumu grupas Civinity Latvija valdes loceklis Ardis Pāvilsons forumā atzina, ka šāda veida finansiālais atbalsts daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšanā ir ļoti svarīgs aspekts, tomēr nereti dzīvokļu īpašnieki nav informēti par šīm iespējām.
«Īpašniekiem trūkst informācijas, viņi baidās no parādsaistībām un īpašumu zaudēšanas, tomēr ir jāsaprot, ka, uzņemoties saistības un renovējot māju, īpašumu zaudēt nav iespējams,» atklāja A.Pāvilsons. Lai daudzdzīvokļu namā tiktu veikta renovācija, par to jānobalso vismaz 2/3 jeb 66,67% no visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Visu rakstu Mainījusies sektora dinamika lasiet 6. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ekonomika/energetika/siltuma-apgades-nozare-sogad-piedzivoti-vairaki-notikumi-467367
