SEB: Baltijas valstu galvaspilsētās palielinājusies mājokļu pieejamība
«Apollo»
Piektdiena, 2012. gada 7. decembris
Galvenokārt no jauna izsniegto mājokļu kredītu vidējo procentu likmju samazināšanās dēļ, šobrīd iedzīvotājiem Baltijas valstu galvaspilsētās ir iespēja iegūt lielāku standarta dzīvokli nekā iepriekšējā gadā, turklāt pēdējo 12 mēnešu laikā lielākais pieaugums mājokļu pieejamības indeksa vērtībai reģistrēts Rīgā - par 4.2 m² līdz 48.4 m², liecina SEB bankas veiktais Mājokļu pieejamības indeksa pētījums Baltijas valstīs.
Lai gan Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās mājokļu pieejamību indeksa pieaugums gada laikā ir līdzīgs, tomēr Viļņā iedzīvotāji joprojām var iegādāties savā īpašumā vismazākos dzīvokļus – 36.9 m² platībā, kas ir par 2.2 m² vairāk nekā 2011.gada 3.ceturksnī, savukārt igauņiem vēl arvien ir iespējas iegādāties lielāku mājokli nekā kaimiņvalstu iedzīvotājiem - Tallinas mājokļu pieejamības indekss pieaudzis par 2.1 m² līdz 50.9 m².
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: «Mājokļu pieejamība visās Baltijas valstu galvaspilsētās pieaugusi galvenokārt no jauna izsniegto mājokļu kredītu vidējo procentu likmju samazināšanās dēļ. Pēdējo 12 mēnešu laikā vidējā efektīvā gada izmaksu procentu likme mājokļu kredītiem eiro valūtā samazinājās par vairāk nekā 0,8 procentpunktiem, uzlabojot mājokļu pieejamību par aptuveni 9%. Šī gada 3.ceturksnī viszemākās procentu likmes mājokļu kredītiem bija Igaunijā (2.94%), kam seko Lietuva ar 3% un Latvija ar 3.36%. Taču zemās procentu likmes nebūs mūžīgi, tādejādi tālākā nākotnē procentu likme var kļūt par faktoru, kas mājokļu pieejmību ietekmēs negatīvi.»
Tajā pašā laikā zemas procentu likmes pagarina laika periodu, kas nepieciešams, lai sakrātu pirmo iemaksu mājokļa iegādei. Ja strādājošais ar vidējo algu valstī katru mēnesi 30% no savas algas novirza uzkrājumos tipveida dzīvokļa iegādei, tad pie pašreizējā ienākumu un cenu līmeņa visātrāk tas varētu izdoties Rīgas iedzīvotājiem.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: «Rīdziniekiem pie pašreizējām dzīvokļu cenām, darba samaksas un procentu likmēm, 20% lielas pirmās iemaksas sakrāšanai 50 m² sērijveida dzīvoklim būtu nepieciešami 35.4 mēneši, Tallinas iedzīvotājiem – 37.2 mēneši, savukārt Viļņas iedzīvotājiem krietni ilgāks laiks nekā pārējās Baltijas valstīs – 51.4 mēneši.»
Interesanti, ka jauno mājokļu pieejamībā, Igaunija ir izteiktāk priekšā pārējām abām Baltijas valstīm. Ņemot vērā pašreizējās dzīvokļu cenas jaunajos projektos, kredītu procentu likmes un citus nosacījumus, viens strādājošais ar vidējo darba algu var atļauties tikai 24.3 m² dzīvojamās platības Rīgā, salīdzinot ar 24.6 m² Viļņā un 31.7 m² Tallinā.
* SEB Mājokļu pieejamības indekss attēlo maksimālo m² skaitu, ko var iegādāties viens strādājošais ar vidējiem ienākumiem, izmantojot bankas kredītu un neuzņemoties pārlieku lielu risku. Indeksa aprēķinā ņemtas vērā četru mājokļu tirgus ietekmējošo faktoru – nekustamā īpašuma (sērijveida dzīvokļu) cenu, ienākumu (darba samaksas), patēriņa cenu un procentu likmju – izmaiņas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/seb-baltijas-valstu-galvaspilsetas-palielinajusies-majoklu-pieejamiba/543872
