Satrauc Majoru muižas liktenis
Jūrmalas sāpju bērns nav tikai sanatorija Ķemeri, bet arī citas pilsētas kultūrvēsturiskās vietas.
Viena no tām ir arī Majoru muiža, kur savulaik bija bērnunams, bet nu stāv pamesta jau vairākus gadus. Bijušie bērnunama darbinieki savas pils likteni uztver vēl sāpīgāk, tāpēc, lai pasargātu to no bojāejas, izveidojuši biedrību Majoru muiža.
Majoru muižas kompleksu, kas uzbūvēts 1910. gadā kā barona fon Firksa vasaras rezidence, veido 2,5 hektāri zemes un 13 būvju. Majoru muižas dzīvojamā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura četru telpu interjera dekoratīvā apdare atzīta arī par mākslas pieminekli. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vietnieks Jānis Asaris objektā, kas pieder pašvaldībai, pēdējo reizi bijis pirms pusotra gada, un, cik zinot, VKPAI pārziņā esošā ēka esot elementāri iekonservēta, tajā esot arī signalizācija. Taču skaidrs, ka muižas stāvoklis gadu no gada pasliktinās, jo tā netiek ne apkurināta, ne arī pienācīgi apsaimniekota. J. Asaris uzskata, ka pašvaldībai tomēr vajadzētu izlemt, kā to izmantot, nevis ļaut tai palēnām iet bojā.
Par teritorijā notiekošo vēl skarbāks viedoklis ir biedrības Majoru muiža aktīvistiem. Anitai Rogovskai un arī citiem bijušajiem bērnunama darbiniekiem sirds sāp par pamestību, kas te šobrīd valda. Viņa ar draudzenēm te piestaigājot regulāri, lai pārliecinātos, vai nav notikuši kādi lielāki postījumi. Teritorija tiekot vien uzkopta talku dienās. Taču neatliekamākie darbi esot apkures nodrošināšana un jumta nomaiņa. Savulaik jau tikuši atvesti materiāli remontam, bet tad 2007. gadā pieņemts lēmums Bērnu sociālās aprūpes centra Rīga filiāli, kā tolaik sauca šo iestādi, reorganizēt, tas ir, slēgt, un visi materiāli aizvesti uz Rīgu. Tā nu ēka joprojām gaidot jaunu jumtu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/100815-satrauc-majoru-muizas-liktenis.htm
