Sarkandaugavas gudronu rok veiksmīgāk
Mazinot iespaidu, ka visa Latvijas vēsturiski piesārņoto vietu sanācijai atvēlētā nauda tiek bezjēdzīgi izpļakarēta, Valsts vides dienests plašākai publikai vakar rādīja, kas notiek Sarkandaugavas naftas atkritumu laukos. Sākotnēji izklumburējies pa tādiem pašiem skandāliem kā Inčukalna gudrona dīķu projekts, Rīgas līdzinieks tomēr ir izrādījies krietni veiksmīgāks. Visticamāk, tāpēc, ka šveicieši to pedantiski uzrauga. Inčukalnā projekta īstenošanas gaitā trīskāršojās izmaksas, bet Sarkandaugavā trīskāršojusies attīrāmā platība.
Radniecīgs piesārņojums
Starp abiem projektiem ir arī cieša vēsturiska saistība. Padomju laikos Sarkandaugavas industriālajā zonā, ostā tapa dažādas degvielas, eļļas un smērvielas. Saimniekojusi armija. Dažādi naftas pārstrādes blakusprodukti un atkritumi tika gāzti zemē, līdz izauga par lielu gudrona kalnu kanāla malā. Kad te vietas vairs nebija, tad atjautīgie atkritumu apsaimniekotāji tos sāka vest uz Inčukalnu. Jau mūsdienās Inčukalna gudrona dīķu likvidācijai naudu atvēlēja Eiropas Savienība, savukārt Sarkandaugava nekvalificējās, jo pārlieku sarežģītas īpašumattiecības. Teritorija pieder valstij Satiksmes ministrijas personā, piešķirta Rīgas brīvostai saimnieciskās darbības veikšanai un iznomāta privātiem termināļiem.
Naudu piešķīra Šveice. Protams, tā nav nekāda labdarība, bet godīgs darījums. Šveice apmaiņā pret dažādu Latvijas un citu valstu vajadzību atbalstīšanu iegūst tiesības piedalīties vienotajā Eiropas Savienības tirgū. Protams, katrs projekts vispirms tiek skrupulozi izvērtēts, un šveicieši par katru arī balso referendumā. Piesārņojums Sarkandaugavā viņiem likās pietiekami briesmīgs, lai atvēlētu tā likvidēšanai 13 miljonus franku, bet vēl 2,3 miljoni ir mūsu nacionālais līdzfinansējums. Mūsu naudā tie ir aptuveni 14 miljoni eiro. Lai arī Latvijas daļa ir salīdzinoši neliela, ar tās sarūpēšanu gāja visai grūti. Pirmajā kārtā Rīgas pašvaldība 1,4 miljonus franku piešķīra, bet pēc tam atteicās. Projekta īstenošana gandrīz tika norauta. Galu galā samaksāja valsts.
Lielāka atbildība
Šveices vēstnieks Latvijā Markus Niklaus Pauls Dutli svinīgajā projekta apskatīšanās pasākumā uzsvēra, ka lielākais ieguvējs būs Rīgas pilsēta, jo vides sakārtošana ļaus ostai ar uzņēmējiem slēgt izdevīgākus līgumus. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ Rīgas politiķiem šis projekts nav mīļš. Vismaz pieteiktie pašvaldības pārstāvji neieradās, arī vides ministrs ne. Vienā no pieciem attīrāmajiem gruntsgabaliem virs piesārņotu pazemes gruntsūdeņu laukiem saimnieko uzņēmums Ovi. Pārkrauj naftas produktus un attīsta arī šīs vietas vēsturisko biznesu – ražo eļļas un smērvielas, kas pazīstamas ar zīmolu Premium oil. Uzņēmuma komercdirektors Igors Tračums atzīst, ka brīžiem ir patiesi kaitinoši atrasties pa vidu valsts un pašvaldības nesaskaņām. Tās kavē uzņēmuma attīstību. Taču vismaz šveiciešu kūrētais vides projekts rit veiksmīgi, un Ovi par to priecājas. Projekta vadītājs Klāvs Brengulis gan uzsver, ka attīrītas teritorijas noma nākotnē uzņēmējiem uzliks lielāku atbildību. Ja notiks kāds tehnoloģisks kāzuss, vairs nevarēs aizbildināties, ka tas jau tikai vēsturiskais piesārņojums.
Darbi pusē
Tieši Ovi teritorijā vakar notika piesārņotas augsnes paraugsmelšana un piesārņoto gruntsūdeņu sūknēšanas izrādīšana. Darbus veic uzņēmums IntergeoR, personu apvienība, kas sastāv no diviem – austriešu un latviešu – uzņēmumiem. Zīmīgi, ka austrieši gribējuši padarboties arī ar Inčukalna gudrona dīķiem. Pat vinnējuši konkursu par izpētei atvēlētā miljona apsaimniekošanu, taču konkursa rezultātus apstrīdējuši nīderlandieši. Tagad tur viss atkal iestrēdzis. Toties Sarkandaugavā austrieši no Intergeo strādā pilnā sparā – sadarbībā ar vietējo uzņēmumu Riga Rent. Kur gudrons zem kalna, tur kanālmalā sadzīta hermētiska rievsiena, un nākotnē varēs kaut vai pludmali taisīt pie jahtu piestātnītes. Piesārņojuma kodoli krastā tiek rakti laukā un gādāti uz poligonu attīrīšanai. Savukārt pazemē peldošais naftas produktu slānis tiek sūknēts no deviņu metru dziļuma. Pašlaik tās ir 693 tonnas, aptuveni puse plānotā apjoma.
Jau šobrīd iespējams konstatēt vides stāvokļa uzlabošanos, jo akvatorijā iekļūst par 90% mazāk piesārņojuma – eļļainā plēve uz ūdens parādās arvien retāk. Darbu veicēju pārstāvis Raivo Nikolajevs lēš, ka pirmajā projekta kārtā – četrās attīrāmās vietās darbi pabeigti par 60%, savukārt otrajā kārtā – tieši Ovi teritorijā aptuveni par 25%.
Ja Šveices franks turpinās kāpt, tad projektā atbrīvosies vēl papildu nauda un varēs atvēzēties uz trešo projekta kārtu. Sarkandaugavā ar naftu piesūcinātu zemes pleķu vēl ir gana. Pagaidām darbi saplānoti līdz 2017. gadam.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/148811-sarkandaugavas-gudronu-rok-veiksmigak.htm
