Saeimas komisija atbalsta IeM priekšlikumus par valdības tiesībām noteikt ierobežojumus termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai
LETA. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz Ministru kabinetam tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku. Vienlaikus komisija pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierosinājuma vienojās aicināt pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam uz otro lasījumu līdz 10.februārim, par ko plānots lemt šonedēļ Saeimas sēdē. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Jānis Dombrava aicināja nevilcināt šī jautājuma izskatīšanu komisijā, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiks pagarināts.
Atbalstītie IeM priekšlikumi paredz piešķirt valdībai tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī un koncentrāciju noteiktā tās teritorijā un noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem. Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem. Iecerētās izmaiņas paredz, ka valdība, izvērtējot minētos aspektus, var izdot noteikumus, lai ierobežotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu vairākos gadījumos. Runa ir par ierobežojumiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu jaunas vai jau pastāvošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi. Minētajiem gadījumiem likumā ir noteikta ieguldījumu minimālā summa. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un iespējamos tās ietekmes riskus uz nacionālo drošību un valsts ekonomisko attīstību, šāds mehānisms MK ļaus operatīvi reaģēt uz minēto jomu apdraudējuma risku. To gan būs paredzēts izmantot tikai izņēmuma gadījumos, lai novērstu riskus, kas saistīti ar valsts un sabiedrības vienotības apdraudējumu un ar organizētās noziedzības un nelegālās uzņēmējdarbības pieaugumu. Kā viens no riskiem tiek minēta iespējamā pilsoniskās sabiedrības sašķeltība. Tāpat, trešo valstu pilsoņiem ar vienotu etnisko izcelsmi koncentrējoties noteiktās teritorijās, prognozējama tādu problēmu attīstība kā slēgtu, pašpietiekamu kopienu veidošanās, kuru integrācija var būt apgrūtināta vai pat neiespējama. IeM norāda arī uz to, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, pieaug etnisko konfliktu un naida noziegumu izdarīšanas riski.
Līdz ar to deputāts Vilnis Ķirsis (V) atsauca savu priekšlikumu, kas paredzēja līdzīgas izmaiņas. Viņš arī atsauca ierosinājumu, kas ļautu ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi ārpus Rīgas plānošanas reģiona ar kopējo vērtību vismaz 125 000 eiro, tātad par divreiz mazāku summu, nekā noteikts pašlaik.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news/show/12854
