Saeima atminējusies nekustamo īpašumu sfēru
11.2007
Šonedēļ Latvijas Republikas Saeima izdevusi gluži vai kalnu dažādu likumprojektu, kas vairāk vai mazāk ir saistīti ar nekustamo īpašumu nozari.
Precīzāk - otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā \'\'Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās\'\', ar kuriem iecerēts paplašināt dokumentu loku, kas varēs būt par pamatu ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts un pašvaldību vārda. Saskaņā ar šo dokumentu, ja ēkas būs nepieciešamas valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai, tās tiks ierakstītas zemesgrāmatā, pamatojoties uz ministrijas vai pašvaldības izsniegtu izziņu par to, ka ēkas atrodas tās valdījumā. Papildus būs jāiesniedz pašvaldības izsniegta izziņa par to, ka ēkām nav pieteikušies bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki. Pašlaik nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda notiek, pamatojoties uz vienu no dokumentiem - aktu par ēku pieņemšanu ekspluatācijā, darījuma aktu par ēku iegūšanu, administratīvā kārtībā pieņemtu aktu par valsts īpašumā esošu ēku nodošanu pašvaldībai vai otrādi u.c.
Pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā \"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju\", kas paredz līdz 2008.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, līdz kuram valstij un pašvaldībām jānodod privatizācijai visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas. Kā tiek apgalvots likumprojekta anotācijā, dažādu objektīvu iemeslu dēļ vairākas pašvaldības, vispirms jau Rīga un Ventspils, nevarēs iekļauties šajā termiņā un līdz šā gada beigām zināms skaits dzīvojamo māju netiks nodots privatizācijai.
Ar grozījumiem likumā tiks noteikts, ka kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējā dzīvokļa domājamo daļu. Likumā arī tiks ierakstīts, ka pēc tam, kad privatizācijas komisija atcēlusi lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu šā panta astotajā daļā noteiktajos gadījumos, privatizējamās neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nododamas privatizācijai atklātā izsolē.
Tā arī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz, ka no jauna izstrādāto kadastrālo vērtību bāzi Ministru kabinets apstiprina līdz 15.jūnijam. Kadastrālā vērtēšana ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt kadastra objektu un nekustamā īpašuma nodokļu objektu vērtību, kas izmantojama normatīvajos aktos noteiktajām vajadzībām. Viena no kadastrālās vērtēšanas procesa sastāvdaļām ir kadastrālo vērtību bāzes izstrāde, ko veic Valsts zemes dienests.
Atbilstoši Ministru kabineta \"Kadastrālās vērtēšanas noteikumiem\" kadastrālo vērtību bāze veidojas no nekustamo īpašumu grupu bāzes vērtībām, korekcijas koeficientiem un valsts teritorijas sadalījuma vērtību zonās (zonējuma). Vienas nekustamā īpašuma grupas kadastrālo vērtību bāzi izstrādā reizi četros gados vienlaikus visā valsts teritorijā.
Otrajā lasījumā akceptēja grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredzēs uzlabot ugunsdrošību daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās. Likumā tiks noteikts, ka dzīvojamo ēku un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku pienākums ir uzturēt īpašumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām un ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.
Likums tiks papildināts ar jaunu pantu par būvju, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanas apturēšanu, ierobežošanu un darbības atjaunošanu. Izdot brīdinājumu par būves, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanas apturēšanu varēs galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, viņa vietnieki un valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori. Pirms lēmuma par apturēšanu pieņemšanas īpašniekam, valdītajam, pārvaldniekam vai īrniekam iesniegs brīdinājumu, norādot konstatētos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus un nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, kas izdevis brīdinājumu, varēs brīdinājumā noteikto pārkāpuma novēršanas termiņu pagarināt līdz diviem gadiem, ja saņemts pamatots iesniegums termiņa pagarināšanai. Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi nebūs novērsti noteiktajā termiņā, pieņems lēmumu par darbu apturēšanu. Lēmumu par apturēšanu pieņems bez iepriekšēja brīdinājuma, ja konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Lēmuma par apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Iecerēts, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
