Rīgas brīvostu prokuratūra nebiedē
Egons Mudulis, [email protected], 2013. gada 12. marts
Latvijas Republikas prokuratūras izvērtējums par Rīgas brīvostas pārvaldes darbību būtu pat lietderīgs, jo laika periodā, kurā tika veikta Valsts kontroles revīzija Rīgas brīvostas pārvaldē spēkā ir bijuši dažādi normatīvie akti, kuru normas nav viennozīmīgi piemērojamas.
Tā uz Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem un VK lēmumu ziņot Latvijas Republikas Prokuratūrai, atild Rīgas brīvostas pārvalde (RBP). Db.lv jau rakstīja, ka RBP finanšu līdzekļi 595 tūkst. latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai, atklājusi VK.
Iepazīstoties ar VK revīzijas ziņojumu, RBP konstatējusi, ka nav ņemti vērā tās iepriekš izvirzītie iebildumi. VK norādījusi, ka RBP realizējusi tādus projektus, kas neatbilst attīstības programmai, taču realizētie ostas infrastruktūras attīstības projekti kā vadlīnijas ostas attīstības programmā ir paredzēti. RBP norāda, ka attīstības programma ir dokuments, kas iezīmē galvenās attīstības tendences, nevis konkrētus projektus. Un ostas attīstības tendences paredz gan kuģu ceļu padziļināšanas darbus, gan citu infrastruktūras objektu attīstīšanu un uzturēšanu, kuru realizācijā RBP ir ieguldījusi finansiālos līdzekļus.
VK norādījusi, ka Brīvostas flotes izveidošana neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un ka RBP pretēji normatīvajiem aktiem noteiktajai kārtībai nodarbojas ar komercdarbības veikšanu. Savukārt RBP norāda, ka tā, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kā atvasināta publiska persona var veikt komercdarbību, izveidojot meitas kapitālsabiedrību. RBP šādas kapitālsabiedrības izveidi pamato ar to, ka šī darbība aptver ostas darbībai stratēģiski svarīgu nozari, proti, ostas velkoņu pakalpojumi ir stratēģiski svarīga nozare drošības nodrošināšanai ostā.
Attiecībā uz pārmetumiem par zemes nomas līguma termiņu pielāgošanu uzņēmumiem, RBP nepiekrīt, ka termiņi ir nepamatoti gari. Iebildums pamatots ar to, ka saskaņā ar civillikumu, nomas līgumam jābūt ne mazākam par 10 gadiem, jo tas ir minimālais termiņš, kurā iespējams uzsākt būvniecību uz nomātas zemes. RBP arī norāda, ka šobrīd daudzi stividori, kas strādā RB, ir ieguvuši īpašuma tiesības uz ēkām un būvēm, saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, no kā izriet, ka šiem stividoriem ir pastāvīgas īpašumu tiesības. Līdz ar to RBP nav pamata noteikt nepamatoti īsus termiņus, jo tādā gadījumā būtu jāveido piespiedu nomas attiecības.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/rigas-brivostu-prokuratura-nebiede-389775
