Rīgas apgabaltiesai vēlreiz būs jāvērtē «Sapņu fabrikas» izsoles likumība Photo gallery
LETA
Otrdiena, 2012. gada 13. novembris 13:38 Komentāri: (1)
Augstākās tiesas (AT) Tiesu palāta atcēla zemākās instances lēmumu, ar kuru par likumīgu tika atzīta 17.jūlijā notikusī kultūras centra »Sapņu fabrika» izsole, un lieta tika nodota atpakaļ jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Apskati Augstākās tiesas sprieduma norakstu (.pdf).
https://docs.google.com/file/d/0B6y1Ikwem8VpSU5Ta1BDamc3REk/edit?pli=1
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 7.septembrī noraidīja »Sapņu fabrikas» prasību atzīt par spēkā neesošu 17.jūlijā notikušo izsoli, kurā kā nekustamais īpašums tika pārdota SIA «Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra». »Sapņu fabrikas» pārstāve tiesā advokāte Kristīne Neimane aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka tiesas lēmums tika pārsūdzēts AT.
Neimane uzsvēra, ka tiesa savā lēmumā absolūti nebija izvērtējusi tos faktus, par kuriem bija norādīts sūdzībā un kas bija pierādīti. «Latvijas Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas atzinums norādīja, ka īpašuma vērtējums, par kuru izsludināja izsoli, ir nepareizs un neatbilstošs standartiem. Savukārt piedzinējs - «Latvijas Hipotēku un zemes banka» -, uzzinot šo faktu, nekādi nereaģēja, kas faktiski ir nesaprotama bezdarbība, jo piedzinēja loģiskā darbība un centieni ir maksimāli gūt apmierinājumu no ieķīlātās lietas,» skaidroja Neimane.
Advokāte secināja, ka piedzinējam šajā gadījumā, visticamāk, bija citas intereses un mērķi, jo solītājs bija piedzinējam piederošs uzņēmums - «Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra».
«Lēmumā tiesa formāli ir pārrakstījusi Civilprocesa likuma pantus, kas ir visai attālināta darbība no tā, par ko bija sūdzība. Sūdzība bija par ļaunprātīgas rīcības fakta konstatāciju, tātad tas tiesai arī bija jāvērtē, vadoties no piedzinēja un solītāja darbības vai tieši bezdarbības kopuma,» norādīja Neimane. Advokāte skaidroja, ka izvērtēšanas analīze vispār neparādās tiesas lēmumā, norādot, ka tiesa nepildīja šo pienākumu un neko nav vērtējusi, un nav pat iedziļinājusies lietas būtībā.
Jau ziņots, ka »Sapņu fabrika» sūdzību iesniedza, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 617.pantu, prasot izsoli atzīt par spēkā neesošu, ja piedzinējs un solītājs ir rīkojušies ļaunprātīgi. Tāpat, pamatojoties uz Civillikuma 617.pantu, sūdzība bija iesniegta arī par tiesu izpildītāja Andra Spores rīcību pirms izsoles rīkošanas.
Neimane pastāstīja, ka šo prasību Rīgas apgabaltiesa atteicās pieņemt, lēmumā paziņojot, ka šis strīds nav pakļauts tiesai.
Tiesa gan lēmumā nenorādīja, kādai instancei strīds ir pakļauts, bet tiesai tas bija jādara saskaņā ar Civilprocesa likuma 23.pantu. «Tiesa atsakās saprast priekšmetu un būtību, par ko ir prasība, un lēmumos raksta pilnīgas aplamības. No prakses varu pateikt, ka šādas situācijas ir izteikti populāras tiesu attieksmē pret prasībām, kuras iesniegtas pret atbildētāju - banku -, jo nezināmu iemeslu dēļ pastāv gandrīz vai stereotipisks uzskats, ka banka un tiesu izpildītājs ir «labie», bet parādnieks - «sliktais»,» uzsvēra Neimane.
Arī šis apgabaltiesas lēmums tika pārsūdzēts.
Neimane piebilda, ka, lai arī lēmumi ir »Sapņu fabrikai» negatīvi, tie ir vāji, jo tajos nav juridiskas motivācijas un pamatojuma.
Kā liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», izsolē tika piedāvāts objekts, kurā ir 5064 kvadrātmetrus liels zemesgabals Lāčplēša ielā 101, kā arī četras ēkas. Izsoles sākumcena bija noteikta 570 500 latu apmērā.
Izsole notika 17.jūlijā. Tās uzvarētājs un nosolītā cena netiek atklāti.
Izsolē iegūtos līdzekļus plānots novirzīt «Latvijas Hipotēku un zemes bankā» izsniegtā kredīta 830 000 latu apmērā dzēšanai.
»Sapņu fabrikas» līdzīpašnieks Dainis Vītols iepriekš sarunā ar laikrakstu «Bizness&Baltija» skaidroja, ka problēmas ar parādu atdošanu saistītas ar vairākiem faktoriem, tostarp servitūtu, kas liedz »Sapņu fabrikai» izmantot 300 kvadrātmetrus kompleksa teritorijā. «Mums jau desmit gadus ir tiesvedība ar «Valsts nekustamajiem īpašumiem». Servitūts ir būtiski ierobežojis mūsu iespējas īstenot uzņēmējdarbību,» apgalvo Vītols.
2001.gadā dibinātā »Sapņu fabrika» pērn strādāja ar 96 500 latu apgrozījumu, kas bija par 20,5% mazāk nekā 2010.gadā. Uzņēmuma zaudējumi samazinājās par 30% - līdz 83 200 latiem.
Lielākie uzņēmuma īpašnieki ir Vītols (37,73%), Līvija Vītola (34,61%), kā arī Maija Vītola (23,9%), savukārt Uldim Bartkevičam pieder 1,22%, Zanei Straumei un Osvaldam Rudzātam - pa 1,27% kapitāldaļu, liecina «Firmas.lv» informācija.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/rigas-apgabaltiesai-velreiz-bus-javerte-sapnu-fabrikas-izsoles-likumiba/540166
