Reizniece - Ozola: NĪN jābūt tādam, ka turīgākie maksā vairāk
Kas licis šai valdībai atteikties no līdz šim iestaigātās taciņas augošās vajadzības apmierināt ar lielākiem nodokļiem un piedāvāt samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, būtiski palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu? Ko no tā saņemsim un ar ko par to maksāsim? Kādas pozitīvas un negatīvas blaknes, taujājām finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
Neatkarīgā: - Par nepieciešamību mazināt darbaspēka nodokļu slogu runāts jau sen. Kāpēc tieši tagad to varētu realizēt?
Dana Reizniece-Ozola: - Pieprasījumu samazināt darbaspēka nodokļus, tos pārlikt uz kapitālu, patēriņu ir jau sen, arī vairums partiju to liek savos priekšvēlēšanu solījumos, bet līdz šim tas īsti nav realizējies dažādu iemeslu dēļ. Grūti sabalansēt budžeta iespējas, varbūt pietrūkst drosmes un arī prasmes, jo jāiegulda liels darbs piedāvājuma izstrādē. Šai valdībai sākot darbu, valdības deklarācijā šo paredzējām kā vienu no svarīgiem uzdevumiem. Ir vajadzīgs jauns impulss tautsaimniecības izaugsmei. Nodokļu politika te nav burvju nūjiņa, ne mazāk svarīga ir darba tirgus kvalitāte, cilvēkresursu pieejamība, infrastruktūras kvalitāte, tiesu sistēmas efektivitāte un citi faktori. Bet nodokļu politikai ir arī liela loma konkurētspējas stiprināšanā.
Mums ir arī salīdzinoši liela nevienlīdzība, īpaši strādājošo vidū. To arī var ietekmēt ar nodokļu stratēģiju. Treškārt, budžetā nepietiek resursu visu vajadzību finansēšanai, vispirms jau aizsardzībai, veselībai, izglītībai. Rezultātā ik gadu mainās nodokļi, tos vienkārši palielina.
- Uz šā gada budžetu to iestrādāt jau nevarēja?
- Nevarēja pagūt. Šī nodokļu stratēģija nav gatavota Finanšu ministrijā (FM) izolēti no pasaules, to darījām kopā ar sadarbības partneriem, paralēli notika arī Pasaules bankas (PB) esošās nodokļu sistēmas analīze.
- Viņi pateica ko tādu, ko paši nezināja, nevarēja iedomāties vai kam nebija drosmes?
- Nebija nekas tāds jauns, drīzāk varbūt tiešām bija drosme līdz galam to formulēt un atzīt. Kvalitatīva bija arī analīze, pamatojošā daļa. PB piedāvājums gan vairāk bija vērsts uz ieņēmumu ģenerēšanu un nevienlīdzības mazināšanu, mazāk domājot par konkurētspēju, bet, sadarbojoties ar nozari, izkristalizējās, ka konkurētspējas faktors ir ne mazāk svarīgs kā nevienlīdzības mazināšana un ieņēmumu palielināšana, jo ieņēmumus var palielināt gan vienkārši, palielinot nodokļus, gan to darot gudrāk, piemēram, kādas likmes samazinot, tādējādi arī mazinot ēnu ekonomiku un stiprinot ekonomisko aktivitāti.
- Ir vēl kādi konkurētspējas palielināšanas instrumenti bez reinvestētās peļņas nulles likmes un darbaspēka nodokļa likmes samazināšanas?
- Šie ir galvenie, ar īpašu akcentu uz mazajām algām. Reizē ar IIN likmes samazināšanu piedāvājam straujāk palielināt neapliekamo minimumu - līdz 300 eiro - un palielināt minimālo algu, no kā lielākie ieguvēji ir tieši mazo algu saņēmēji. Tādējādi mēs arī vairāk atbalstām reģionus, kur ir lielāks mazo algu īpatsvars.
Būtisks konkurētspējas faktors ir nulles procents reinvestētajai peļņai, vienlaikus ar darbaspēka nodokļu samazināšanu 20% IIN noteikšana kapitāla nodoklim. Bet tas nedublēsies - ja jau vienreiz būs samaksāts, piemēram, UIN par peļņu, tad papildu dividenžu nodoklis nebūs jāmaksā. Igaunijas pieredze rāda, ka īpaši mazie un vidējie uzņēmumi kļūst stiprāki, viņi uzkrāj pašu kapitālu, jo viņiem nav motivācijas regulāri izņemt dividendes. Tādējādi tie kļūst pievilcīgāki kreditoriem, investoriem un krīzes brīžus spēj pārdzīvot labāk, arī mazāk līdzekļu aizplūst no valsts, un mazāka arī motivācija slēpt patiesos ienākumus.
- Konkurētspēju neietekmēs diezgan straujā minimālās algas paaugstināšana? Vēl pērn jūs stīvējāties par desmit eiro minimālās algas pielikumu, kur viens no argumentiem bija, ka nav kāpusi uzņēmumu produktivitāte, lai samaksātu lielākas algas, bet tagad rosiniet paaugstināt minimālo algu no 380 uz 430! Vai darbaspēka nodokļu samazinājums kompensēs minimālās algas palielināšanai nepieciešamos izdevumus?
- Kompensē! Pērn bija runa tikai par minimālās algas palielināšanu bez kompensējošiem mehānismiem. Rezultātā redzējām, ka, straujāk palielinot minimālo algu, jo īpaši reģionos, pieaug to cilvēku skaits, kas uzrāda nepilnu darba laiku - slēpj patieso darba laiku, un konkurētspēja tiek traumēta. Kombinējot minimālās algas palielināšanu ar IIN likmes samazinājumu un neapliekamā minimuma strauju palielinājumu, var atļauties straujāku minimālās algas palielinājumu.
- Neapliekamais minimums nebūs algām virs 1350 eiro. Virknē Eiropas Savienības valstu (Vācija, Lielbritānija, Francija, Luksemburga, Īrija, Beļģija, Nīderlande) minimālā alga ir lielāka par šo jūsu nosprausto robežu. Uzskatiet to par bagātnieku algu, no kuras prasāma zināma solidaritāte?
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/204054-reizniece-ozola-nin-jabut-tadam-ka-turigakie-maksa-vairak.htm
