PVN par apbūves zemi būs jāmaksā pārdevējam
PVN par apbūves zemi būs jāmaksā pārdevējam
Ilze Šteinfelde
02.06.2009
Sākot ar 2011. gadu, pārdodot apbūves zemi, būs jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no darījuma summas, paredz Saeimas 2. lasījumā akceptētie grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli.
Patlaban ar PVN neapliek nekustamā īpašuma, arī zemes pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu. Stājoties spēkā likuma grozījumiem, darījumi ar apbūves zemi no 2011. gada 1. janvāra tiks aplikti ar PVN, kura likme šobrīd ir 21 procents. Plānots, ka PVN būs jāmaksā no darījuma summas, nevis no apbūves zemes kadastrālās vērtības, Neatkarīgajai skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne.
Pārdodot apbūves zemi, piemēram, par 6200 latiem, PVN ar 21% likmi būs 1300 latu, savukārt pārdodot zemesgabalu par 110 000 latiem, nodoklī būs jāsamaksā 23 100 latu.
Maksās pārdevējs
Šo likuma grozījumu izpratnē apbūves zeme, par kuras pārdošanu būs jāmaksā PVN, ir zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja. Tādējādi plānots sašaurināt ar PVN apliekamo objektu loku, jo šajā gadījumā par apbūves zemi tiek noteikti tie zemes gabali, kurus reāli iecerēts apbūvēt.
Turklāt, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, kad novērojama nekustamā īpašuma tirgus apjoma samazināšanās, likumprojekts paredz pārejas periodu apbūves zemes aplikšanas uzsākšanai ar 2011. gadu, tas ir, nosakot, ka zemes gabals kļūst par apbūves zemi, ja atļauja šā zemes gabala apbūvēšanai, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu un inženierkomunikāciju piebūvei ir izsniegta pēc 2010. gada 31. decembra. Saskaņā ar Būvniecības likumu būvatļaujas derīguma termiņš nedrīkst būt mazāks par vienu gadu. To izsniedz uz apbūves noteikumos noteikto laiku, bet ja apbūves noteikumu nav – uz būvvaldes noteikto laiku.
PVN administrēšanai attiecībā uz apbūves zemi paredzēts izmantot Būvniecības informācijas sistēmas datu bāzi, kurā būs apkopota informācija par pašvaldību izsniegtajām būvatļaujām. Tiesa, pagaidām šī datu bāze vēl ir izstrādes stadijā.
Finanšu ministrija kā šo grozījumu autore atzīst, ka šobrīd ir grūti prognozēt ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām. Likumprojekta normas varētu ietekmēt apbūves zemes cenu, taču vienlaikus arī veicināt tautsaimniecības, tai skaitā uzņēmējdarbības vides, attīstību.
"Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma tirgū nav vērojamas lielas aktivitātes, nevajadzētu rasties būtiskam apbūves zemes cenu pieaugumam, jo zemes galīgo pārdošanas cenu nosaka nevis zemes aplikšana ar PVN, bet gan piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars tirgū," teikts FM sagatavotajā anotācijā, iesniedzot šos likuma grozījumus izskatīšanai valdībā.
Apliekot apbūves zemes pārdošanu ar PVN, arī ietekme uz budžeta ieņēmumiem nav nosakāma. Šobrīd nav statistiskās informācijas par zemes darījumiem, ko veic ar PVN apliekamās vai neapliekamās personas. Valstī nav arī vienotā reģistra par uzņēmumiem izsniegtajām atļaujām zemes gabala apbūvei, inženierkomunikāciju izbūvei vai ceļu piebūvei.
Turklāt, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju valstī, nav iespējams prognozēt apjomu darījumiem ar apbūves zemi 2011. un 2012. gadā.
FM Komunikācijas departamenta preses nodaļas vecākais referents Igors Ivanovs iepriekš Neatkarīgajai skaidroja, ka, veicot apbūves zemes pārdošanu, par PVN iemaksu būs atbildīgs tas, kurš šo zemi tirgo un par šo darījumu iekasē ieņēmumus, tātad pārdevējs.
Plāno atcelt pirmpirkuma tiesības
PVN piemērošana darījumiem ar apbūves zemi, iespējams, veicinās neuzrādīt darījumu patieso summu. Pašlaik to ierobežo MK noteikumi Par kārtību, kādā pilsētu un pagastu pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības. Tas nozīmē, ka, veicot darījumu, kurā oficiāli tiek uzrādīta ļoti zema summa, pašvaldībai ir tiesības par šo summu iegādāties īpašumu. Taču februārī valdība akceptēja Tieslietu ministrijas sagatavoto koncepciju par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanu. Tajā paredzēts ierobežot pašvaldību pirmpirkuma tiesības, attiecinot tās uz gadījumiem, kad pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas pašvaldībai nepieciešams, lai pildītu noteiktās funkcijas. Savukārt valsts pirmpirkuma tiesības tiek ierobežotas attiecībā uz kultūras pieminekļiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet tās tiek attiecinātas uz satiksmes infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai paredzētajām teritorijām. Tieslietu ministrija uzskata, ka tādā gadījumā daļai īpašnieku tiks vienkāršotas nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūras un samazināsies zemesgrāmatu tiesnešu noslogotība.
EK steidzina
Šīs likuma izmaiņas steidzina arī Eiropas Komisija, kura ir oficiāli pieprasījusi Latvijai pārtraukt piemērot PVN atbrīvojumu darījumiem ar apbūves zemi. Eiropas Padomes direktīva par kopējo PVN sistēmu neparedz PVN atbrīvojumu apbūves zemes pārdošanai. EK nosūtījusi Latvijai tā saukto argumentētu atzinumu (pārkāpuma procedūras otrais posms, kas paredzēts EK līguma 226. pantā). Ja divu mēnešu laikā Latvijas Republika neveiks grozījumus attiecīgajos tiesību aktos, lai panāktu atbilstību argumentētajam atzinumam, komisija apsvēršot iespēju iesniegt šo lietu Eiropas Kopienu tiesā.
Saeimai likumprojekts vēl jāskata trešajā, galīgajā lasījumā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/23703-pvn-par-apbuves-zemi-bus-jamaksa-pardevejam.htm
