Popularitāti Latvijā iegūst shēma kreditoru «uzmešanai»
Ieva Mārtiņa, 2013. gada 5. augusts
Latvijā popularitāti ieguvusi shēma, kā, izmantojot plaisas tiesu sistēmā, miljonu parādnieki «uzmet» kreditorus. Šāda augsta riska biznesa videi raksturīga shēma ir pamatā vairākām daudzmiljonu lietām Latvijā, tostarp tā izgaismojās apjomīgos un sarežģītos kredītu piedziņas gadījumos, liecina DB apkopotā informācija.
Caur tiesām iziet krāpnieciskās shēmas, kuras ar grūtībās nonākušu uzņēmumu īpašnieku akceptu realizē vairāki bijušie un esošie administratoru grupējumi (t.sk. tautā saukti Mārupes kolhozs, lidotāji). Pieredzējuši baņķieri pat riskē pieļaut: šobrīd vairākas pazīmes liecina, ka izvairīšanās no kreditoriem ar krāpnieciskām metodēm var tikt pielietota arī šobrīd smagās finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga gadījumā.
Par shēmas esamību un «veiksmīgu» realizāciju, iespējams, liecina vismaz divi skaļi, pēc attiecīgajās tiesvedībās ierauto baņķieru teiktā, triviāli un ar nekaunību apveltīti procesi: maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri strīds ar Revertu par 26,1 milj. Ls aizdevuma atgūšanu un Tērbatas biznesa centra (TBC) strīds ar Swedbank par 10 milj. eiro atgūšanu. Divi trīs lieli kredīti ar krāpnieciskām to neatdošanas pazīmēm esot arī SEB bankai.
Šādi uzņēmēji, izmantojot administratorus – konsultantus, vājās tiesas, fiktīvos kreditorus caur ĀTAP/TAP un MN procesiem, pamanījušies bankām neatdot vairāk nekā 60 milj. eiro. Uz jautājumu, kā plānots segt šos zaudējumus, bankas atzina, ka tie tiks pārnesti uz citiem klientiem – bankas ir iecenojušas risku, ka uzņēmēji nevar atmaksāt kredītu, bet nav iecenotas krāpnieciskas shēmas. Ja tā turpināsies, tad nāksies iecenot arī to un tad būs likmes, līdzīgas Ukrainā un Krievijā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/popularitati-latvija-iegust-shema-kreditoru-uzmesanai-398615
