Piespiedu zemes noma. Kamēr brāķi labo, cilvēki maksā
Brāķis – tā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu par piespiedu zemes nomu Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums raksturo Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs.
Saeimā šis likumprojekts iesniegts 2015. gada 1. oktobrī, parlaments to pieņēmis pirmajā lasījumā, bet kopš pagājušā gada marta būtiska dokumenta virzība nav notikusi, lai gan ar tā palīdzību varētu pasargāt dzīvokļu īpašniekus, kuri pašlaik maksā zemes nomas maksu privātīpašniekiem, nevis valstij vai pašvaldībai. Šādu iespēju par labu zemju uzpircējiem ir pieļāvuši politiķi, bet labot nesteidz.
Ne visur zeme zem daudzdzīvokļu mājām Rīgā pieder šo ēku dzīvokļu īpašniekiem - to atguva kādreizējie īpašnieki, viņu mantinieki, kas pēcāk nekustamo īpašumu pārdevuši uzpircējiem, jo daudzstāveni nost nejauksi, bet pirms pārdesmit gadiem no šāda zemesgabala lielas peļņas nebija. Tagad gan. Jo vairāk šādu zemesgabalu ir uzpircis viens uzņēmējs vai firma, jo tam ienesīgāk, tāpēc ka Saeimā izlobēti likumi par labu zemes īpašniekiem. Ja viņi ar dzīvokļu īpašniekiem nespēj vienoties par abiem pieņemamu nomas maksu, tad zemes īpašniekam par labu to nosaka maksimāli augstu - sešu procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Rīgā no apmēram 3000 rīdzinieku tagad summa tiek piedzīta ar atpakaļejošu datumu. Attiecībā uz zemi maksājumam noilgums iestājas pēc 10 gadiem, tāpēc zemes īpašnieki, kā tas noticis Rīgā, pieprasa atmaksāt senus parādus. Vai it kā parādus.
Lai pieliktu punktu piespiedu zemes nomas attiecībām, ir izstrādāts likumprojekts, kam vajadzētu darboties dzīvokļu īpašnieku labā. Tieslietu ministrija Neatkarīgajai sniegusi atbildi, ka likumprojekts ir iesniegts Saeimā 2015. gada 1. oktobrī un Saeima pagājušā gada 17. martā ir pieņēmusi likumprojektu pirmajā lasījumā. Šobrīd turpinās likumprojekta izskatīšana Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā starp lasījumiem. Uz laikraksta jautājumu, kāpēc likumprojekta virzība notiek gausi, Dolgopolova palīdze Elizabete Krivcova sacīja: «Sergejs Dolgopolovs uzskata, ka Tieslietu ministrijas iesniegtais likumprojekts ir brāķis.» Šo mehānismu varēšot izmantot tikai trešā daļa iedzīvotāju, uz kuriem piespiedu zemes noma attiektos. Tieslietu ministrijā skaidro likumprojekta būtību: daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem izbeigtu dalīto īpašumu ar vienpusēju izpirkuma tiesību (neatkarīgi no zemes īpašnieka gribas) un izveidotu vienotu īpašumu. Likumprojektā ietvertais regulējums paredz pēc iespējas vienkāršotu procesu gadījumos, kad mājas īpašnieki izvēlēsies izmantot izpirkuma tiesību - mājas īpašniekiem būs jāpieņem lēmums par izpirkuma tiesības izmantošanu un jāsedz izpirkuma cena (zemes, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, vērtība), savukārt visas darbības, kas ir nepieciešamas, lai izbeigtu dalīto īpašumu (piemēram, izpērkamās zemes noteikšana, kadastrālā uzmērīšana, dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību reģistrācija zemesgrāmatā), veiks valsts un pašvaldība, tajā skaitā sedzot ar to saistītās izmaksas. Likumprojektā ietvertais regulējums nav obligāts, mājas īpašnieki paši var izvēlēties, kā rīkoties. Pēc E. Krivcovas teiktā, S. Dolgopolovs uzskata, ka valsts un pašvaldības līdzdalībai jābūt lielākai, lai tiešām pieliktu punktu dalītajam īpašumam, nevis tikai simulētu darbošanos, bet par to savukārt sarunas nav vedušās ar Finanšu ministriju.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/politika/202539-piespiedu-zemes-noma-kamer-braki-labo-cilveki-maksa.htm
