Pastiprinās būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību
Žanete Hāka, 2014. gada 11. jūnijs
Pastiprinās būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību - to paredz grozījumi Būvniecības likumā, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien,11.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.
Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien lēma, ka turpmāk atbildīgajām iestādēm ne retāk kā reizi piecos gados būvspeciālistu reģistrā būs jāpārbauda informācija par ikvienu būvspeciālistu, tostarp par konkrētā speciālista pastāvīgo praksi un informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām. Savukārt būvprojekta izstrādes vai būvdarbu laikā, veicot nebūtiskas izmaiņas būves novietojumā vai ēkas būvapjomā, tās būs obligāti jāsaskaņo ar būvvaldi.
Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.
Līdz ar likuma grozījumiem būtiski tiks pastiprināta būvniecības kontrole gan būves celtniecības, gan tās ekspluatācijas laikā. Turpmāk būvinspektoriem būs ne tikai jāpārbauda, vai būvdarbi sākti likumīgi un būvizstrādājumi atbilst projektam, bet arī būs jāpārliecinās par būvmateriālu dokumentācijas atbilstību būvlaukumā un par atklātajiem trūkumiem jāinformē būvmateriālu tirgu uzraugošā iestāde. Precizēta arī sabiedrības iesaiste būvniecības procesos, lai iedzīvotāji pēc iespējas agrāk uzzinātu par viņu teritorijā plānotajiem būvdarbiem, skaidro J.Ozoliņš.
Tāpat likuma izmaiņas paredz saukt pie atbildības personas, kuras kavēs iespēju būvinspektoram apskatīt un pārbaudīt ēku tās būvdarbu un ekspluatācijas laikā.
Likuma grozījumi arī paredz būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja savstarpējo sadarbību, kuru noteiks vispārīgie būvnoteikumi. Regulējums papildināts ar jaunu uzdevumu būvvaldei, un tai būs jānosaka būvinspektoram obligāto būvlaukuma apmeklējumu grafiks.
Sabiedriskā apspriešana turpmāk būs jāveic par tādu objektu būvniecību, kuriem nebūs piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, bet kas var radīt būtisku ietekmi – smaku, troksni, vibrāciju vai citu piesārņojumu videi.
Pašvaldība varēs noteikt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana, bet ne teritorijai, kurai vēl ir spēkā detālplānojums.
Komersantam, reģistrējoties būvkomersantu reģistrā, turpmāk būs jāiesniedz arī informācija par visiem nodarbinātajiem būvspeciālistiem, kuriem ir darba līgums.
Grozījumi noteic, ka pēc 2020.gada 31.decembra būvdarbu kontroli varēs veikt būvinspektori, kuri būs ieguvuši patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā un būs reģistrētas būvinspektoru reģistrā.
Savukārt valdībai turpmāk būs jānosaka, kādos gadījumos nepieciešama ne tikai būvprojekta, bet arī būves ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu veikšanas kārtība un apjoms. Izdodot vispārīgos būvnoteikumus, valdībai tajos būs jānosaka arī būvspeciālistu atbildība.
Plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā līdz ar jauno Būvniecības likumu šī gada 1.oktobrī.
Būvniecības likuma grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/pastiprinas-buvdarbu-uzraudzibu-un-buvniecibas-procesos-iesaistito-atbildibu-416267
