Pasta banka, šķiet, bijusi vairāku Latvijas pasta valžu klupšanas akmens
Pasta banka, šķiet, bijusi vairāku Latvijas pasta valžu klupšanas akmens
Lāsma Vaivare, Db
08.02.2010
Pusgadu pirms sadarbības izbeigšanas ar Mono, Satiksmes ministrija jau bija informēta par riskiem pasta bankas projekta īstenošanai. Vilcināšanās nav līdzējusi Latvijas Pastam ātrāk izķepuroties no zaudējumiem.
Latvijas Pasts jau pērnā gada jūnijā savam akcionāram – Satiksmes ministrijai – ziņojumā norādīja uz riskiem sadarbības turpināšanā ar holdingkompāniju Mono, lai gan galīgais lēmums pārtraukt Aināra Šlesera (LPP/LC) izloloto pasta bankas projektu tika pieņemts pusgadu vēlāk. To Db apliecinājuši vairāki avoti, tai skaitā tā brīža Latvijas Pasta valdes vadītājs Raitis Avots. Viņš bija viens no četriem Latvijas Pasta valdes vadītājiem pērn un valdes loceklis laikā, kad tika parakstīts konfidenciālais sadarbības līgums ar Mono, pamatojoties uz kuru bija iecerēta pasta bankas projekta īstenošana un kura izpildi šobrīd tiesā pieprasa Mono. Tiesas sēde Rīgas rajona tiesā nolikta uz 2011. gada 4. oktobri.
Uz jautājumu, kāda pērnā gada vasarā bijusi Satiksmes ministrijas reakcija uz ziņojumu, viņš atbildēja lakoniski: «Grūti spriest, mēs aizgājām.»
Lai gan tobrīd par satiksmes ministru jau bija kļuvis Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kas pārskatīja vairākas priekšteča A. Šlesera laikā tapušas ieceres, Latvijas Pasta kapitāldaļu turētāja pārstāvis tobrīd vēl bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds (LPP/LC) un pēc R. Avota valdes vadīšana tika uzticēta Maigai Dzērvītei (LPP/LC), tāpēc nevar izslēgt, ka valdes nepārliecinātība par sadarbību ar Mono, varētu būt bija viens no iemesliem R. Avota vadītās valdes nomaiņai pērnā gada jūlija sākumā.
Oficiālais iemesls Latvijas Pasta valdes atbrīvošanai bija normatīviem neatbilstoša algu izmaksa. Satiksmes ministrija kategoriski noraida, ka velkamas kādas paralēlas starp valdes nomaiņu un tās uzskatiem pasta bankas projekta jautājumā.
Vienīgā no R. Avota vadītās Latvijas Pasta valdes, kas toreiz amatu saglabāja, bija Līga Antāne, jo, kā skaidroja Satiksmes ministrija, akcionāra sapulcē tika konstatēts, ka viņa «nav prettiesiski rīkojusies attiecībā uz atalgojuma izmaksu, tādēļ saglabā savu amatu».
L. Antāne Latvijas Pastā strādājusi kopš 2004. gada, kad iecelta par komercdirektori, darbojusies gan Ginta Škodova, gan I. Kraukļa, un arī pēc R. Avota nākušās M. Dzērvītes vadītajās valdēs. Tieši viņas darbība lielā mērā sekmējusi sadarbību ar Mono - pērnā gada oktobrī, kad savilkās arvien tumšāki mākoņi pār ļoti ieilgušajiem mēģinājumiem iedzīvināt pasta bankas projektu, L. Antānes domu maiņa bija izšķirīga, lai turpinātu riņķa danci ar Mono.
Tiesa, tieši ar valdes nespēju vienoties par uzņēmuma turpmāko saimniecisko darbību un lēmumu mainību tika argumentēts N. Freivalda paziņojums par uzticības zaudēšanu tai un atlaišanu. Drīz pēc tam no amata Satiksmes ministrijā aizgāja arī N. Freivalds, kurš tagad vada Latvijas Jūras administrāciju. Neoficiāli ticis runāts, ka viņu solīts padzīt no ministrijas, ja viņš atbalstīs sadarbību ar Mono.
Gan Latvijas Pasta, gan Satiksmes ministrijas vadība izvairās no Db jautājumiem par pērnvasar tapušo valdes ziņojumu.
Ministrija arī nesniedz konkrētu atbildi uz jautājumu, vai kādam būs jāuzņemas atbildība par zaudējumiem, kas vilcināšanās dēļ būs radušies valsts uzņēmumam: «Attiecībā uz zaudējumiem, informējam, ka arī Latvijas Pasts šobrīd apsver juridiskās iespējas vērsties tiesā pret Mono par zaudējumu piedziņu, kas radušies nenoslēgtās vienošanās dēļ».
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2010/02/08/Pasta_banka_shkiet_bijus
