Parex pārņemts bez aprēķiniem un analīzes
Baltic Screen
03.03.2009
Ivara Godmaņa vadītais Ministru kabinets lēmumu par Parex bankas pārņemšanu pieņēmis uz virspusējas informācijas pamata, bez nopietnas analīzes un prognozēm, turklāt pēc tam daļa informācijas par kredītiestādes pārņemšanu valsts īpašumā noslepenota, pārkāpjot Latvijas likumdošanu.
Šādu secinājumu liek izdarīt daļa no valdības noslepenotajiem dokumentiem un citi dati, kas pēc trīs mēnešu sarakstes ar valsts iestādēm nonākuši Baltic Screen rīcībā, kā arī pretrunas starp amatpersonu publiskajiem apgalvojumiem un oficiālajos dokumentos norādīto.
Pretlikumīga noslepenošana
Kad pagājušā gada 8. novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par AS Parex banka kontrolpaketes pārņemšanu valsts īpašumā, toreizējais Ministru prezidents Ivars Godmanis publiski apsolīja, ka visa informācija, kas bijusi šāda lēmuma pamatā, būšot publiska. Taču premjera solījums izrādījās klaji nepatiess – kā rāda no Finanšu ministrijas iegūtie dati, faktiski visa informācija saistībā ar banku un tās pārņemšanu ir tikusi noslepenota nekavējoties pēc tās sagatavošanas.
Kā rāda pēc Baltic Screen pieprasījuma Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska sagatavotā informācija, laikā no pagājušā gada oktobra sākuma – mēnesi pirms Parex krīzes – līdz decembra vidum Finanšu ministrija kopā sagatavojusi un iesniegusi Valsts kancelejā 12 dažādus dokumentus saistībā ar Parex banku.
Sākotnēji ministrijas Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vecākais referents Igors Ivanovs rakstiski apgalvoja, ka \"lēmumu par klasifikācijas pakāpes piemērošanu šiem dokumentiem pieņēmis Finanšu ministrijas valsts sekretārs\". Savukārt pats M. Bičevskis vēlāk rakstiski apgalvoja, ka patiesībā nevis viņš, bet gan citi Finanšu ministrijas ierēdņi – galvenokārt Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa un Starptautiskās finanšu politikas departamenta direktora vietniece Agnese Timofejeva – noteikuši dažādas ierobežotas pieejamības vai slepenības statusa pakāpes.
No šiem 12 dokumentiem pieciem noteikts statuss Ierobežota pieejamība, četriem – Slepeni, diviem – Konfidenciāli, bet vienam – Dienesta vajadzībām. Turklāt vēlme maksimāli noslepenot visu informāciju, kas saistīta ar Parex pārņemšanu, ir bijusi tik liela, ka vismaz attiecībā uz atsevišķiem no šiem dokumentiem vai to sastāvdaļām slepenības statusa noteicēji ir pārkāpuši likuma Par valsts noslēpumu normas.
Likuma Par valsts noslēpumu 5. panta 5. punkts nosaka, ka ir aizliegts ne tikai piešķirt valsts noslēpuma statusu, bet arī jebkādā veidā ierobežot pieejamību informācijai par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi un iedzīvotāju dzīves līmeni. Tas nozīmē, ka ministrijas ierēdņiem, valdības pārstāvjiem vai premjeram nav bijis tiesību piešķirt ierobežotas pieejamības statusu visai informācijai par ekonomisko stāvokli valstī un budžeta izpildi minētajos Finanšu ministrijas dokumentos.
Nekādus komentārus no A. Timofejevas vai L. Kļaviņas Baltic Screen šajā laikā nav izdevies iegūt, un arī I. Godmanis kopš 5. februāra nav sniedzis atbildes uz šai saistībā viņam arī rakstiski uzdotajiem jautājumiem, tostarp – kāpēc viņš nav turējis solījumu par informācijas publiskošanu un vai, viņaprāt, premjeram piedien publiski sniegt šādus nepatiesus apgalvojumus.
Tikmēr Finanšu ministrijas valsts sekretārs M. Bičevskis rakstiskā atbildē nenoliedz, ka šī likuma norma tiešām varētu būt pārkāpta, vienīgi vērš \"uzmanību uz to, ka teksta satura izklāsts ne vienmēr pilnībā atklāj tā saturu, kas ļautu izdarīt secinājumus par tā neatbilstību likuma Par valsts noslēpumu 5. panta 5. punktā iekļautajam aizliegumam\".
Šī norma no Finanšu ministrijas sagatavotajiem dokumentiem par Parex banku vistiešāk attiecas uz Finanšu ministrijas pagājušā gada 3. novembra vēstuli Nr. 7/DV Par Latvijas Republikas finanšu stabilitāti – tai ministrijas tā arī neatklāta amatpersona noteikusi informācijas dienesta vajadzībām statusu, lai gan dokumenta nosaukums skaidri norāda, ka tas attiecināms tieši uz Valsts noslēpuma likumā minēto obligāti atklājamo ekonomisko stāvokli valstī.
Tomēr arī šajā gadījumā Finanšu ministrija turpina darīt visu iespējamo, lai sabiedrība ar šā dokumenta saturu nevarētu iepazīties: M. Bičevskis pašlaik radis risinājumu, ka šai vēstulei pielikumā esot pievienota kāda Latvijas Bankas vēstule, un, tā kā šīs vēstules autors nav Finanšu ministrija, \"par minētās informācijas statusa maiņu Finanšu ministrija nevar lemt\".
Bez analīzes un prognozēm
Pēc ilgākas sarakstes Baltic Screen šo slepeno vēstuli tomēr izdevās iegūt Latvijas Bankā, un tās saturs rada skaidrību par iemesliem, kāpēc informācija, uz kuras pamata tika pieņemts lēmums par Parex, tiek tik rūpīgi slēpta – vēstule liek secināt, ka I. Godmaņa vadītais Ministru kabinets par Parex bankas pārņemšanu ir lēmis bez jebkādas detalizētas informācijas, analīzes un prognozēm par tālāko notikumu gaitu.
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vēstule adresēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājai Irēnai Krūmanei un finanšu ministram Atim Slakterim, un tā tapusi kā atbilde uz FKTK iepriekšējā dienā parakstītā vēstulē izteiktu \"lūgumu sniegt Latvijas Bankas novērtējumu tam, kādas negatīvas sekas uz Latvijas finanšu sektoru un maksājumu sistēmu atstātu AS Parex banka bankrots\".
Taču šajā vēstulē nav atrodama nekāda detalizēta situācijas analīze vai kaut cik precīzas prognozes par to, ar ko reāli varētu draudēt Parex bankas krahs un kādi citi notikumu scenāriji iespējami. Visa I. Rimšēviča Finanšu ministrijai sniegtā analīze ir aprobežojusies ar secinājumu, ka "šāda mēroga finanšu tirgus dalībnieka bankrots nenoliedzami atstātu būtisku negatīvu ietekmi gan uz Latvijas finanšu sektoru, gan maksājumu sistēmu, mazinot ārvalstu investoru uzticību Latvijas komercbankām un valstij kopumā".
Arī Latvijas Bankas
A. Slaktera vadītajai ministrijai un valdībai sniegtā finanšu informācija ir bijusi tikpat pieticīga – faktiski tikai publiski pieejami vispārēji dati par Parex banku un tās vietu Latvijas banku sektorā.
Pieminēts, ka banka kā pēc aktīvu apjoma otra lielākā banka Latvijā "ieņēma nozīmīgu lomu Latvijas privātpersonu un komercsabiedrību darījumu apkalpošanā" un ka tā bijusi pirmajā četriniekā gan pēc atvērto klientu norēķinu kontu skaita un emitētajām maksājumu kartēm, gan pēc Latvijā veikto klientu kredīta pārvedumu un karšu maksājumu skaita, kā arī pēc kredīta pārvedumiem un karšu maksājumos.
Tāpat sniegti vispārpieejami dati par bankas maksājumu apjomiem, vietu naudas tirgus apgrozījumā, kā arī piesaistītajiem privātpersonu un komercsabiedrību noguldījumiem. Faktiski vienīgā Latvijas Bankas īpaši akcentētā informācija par Parex banku bijusi saistīta ar ārzemnieku noguldījumiem: "Banka ieņēma līderpozīcijas nerezidentu noguldījumu, kas ir svarīgs Latvijas komercbanku, kā arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta finansējuma avots, piesaistīšanā – 26,2% no kopējiem Latvijā izvietotajiem nerezidentu noguldījumiem."
Rimšēviča runa, kuras nebija
Finanšu ministrija pagaidām nav sniegusi atbildi uz Baltic Screen pieprasījumu atbilstoši Valsts noslēpuma likumam sniegt arī visu informāciju par valsts ekonomisko stāvokli, kas atrodama pārējos 11 noslepenotajos ministrijas dokumentos.
Kamēr šāda atbilde nav sniegta, varētu tikt pieļauts, ka analīze vai prognozes atrodamas kādā citā no Finanšu ministrijas gatavotajiem dokumentiem. Tomēr uz to, ka valdības sēdē, lemjot par Parex bankas pārņemšanu, nav bijis nekādu nopietnāku datu un analīžu par minēto Latvijas Bankas vēstuli un līdzīgiem dokumentiem, rāda arī citi fakti.
Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš šā gada 22. janvārī laikrakstā Diena publicētā intervijā saistībā ar valdības 8. novembra lēmumu pieminēja, ka "tiešām šaubas bija līdz Ilmāra Rimšēviča runai valdībā. Tad, kad norunāja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, es sev pieņēmu lēmumu, kā es balsošu".
Saskaņā ar M. Segliņa apgalvoto "tos skaitļus, kurus tur sauca, es atcerēšos visu dzīvi. 220 000 cilvēku, Rīgas rēķins, Latvenergo rēķins, Latvijas mežu rēķins, Daugavpils rēķini, valdībai rēķins 660 miljoni pirmdien un neskaidrība nākamajā nedēļā, kas notiek ar vēl trīs bankām. Nu, krahs".
Taču ilgstošā sarakste ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku tagad liek izdarīt secinājumu, ka nekādas I. Rimšēviča detalizētas runas izšķirošajā I. Godmaņa Ministru kabineta sēdē vienkārši nav bijis. To pārliecinoši apgalvo, piemēram, Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis.
Atbildot uz I. Rimšēvičam adresēto pieprasījumu publiskot pagājušā gada 8. novembra Ministru kabineta sēdē nolasītās runas tekstu, bet, ja šāda teksta viņa rīcībā nav, nodot minētās uzstāšanās sagataves vai datus, kas bijuši tās pamatā un sastāvā, M. Kālis rakstiski noliedz M. Segliņa teikto, ka šāda runa vispār bijusi: "Atbildot uz Jūsu 2009. gada 21. janvāra vēstuli, informējam, ka Latvijas Bankas prezidents Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008. gada 8. novembra sēdē nav uzstājies ar iepriekš gatavotu runu vai izvērstu informāciju, vienīgi sniedzis īsus komentārus par MK sēdē apspriestiem jautājumiem."
Saskaņā ar M. Kāļa rakstisko informāciju plašāku viedokli I. Rimšēvičs esot izteicis vienīgi par valsts budžeta projektu: Latvijas Bankas prezidents cita starpā apliecinājis, ka negatīvās pārmaiņas ir vēl straujākas, budžeta deficīts var sasniegt 6,4 procentus no iekšzemes kopprodukta un "budžeta deficīts ir nepieļaujami augsts, un tā finansējumu nebūs iespējams nodrošināt, piesaistot tirgus finansējumu". Taču Parex šajā viedoklī nav bijis pat pieminēts.
Turklāt ar Parex tēmu saistītas pretrunas amatpersonu apgalvojumos pašlaik vērojamas arī citos, salīdzinoši nenozīmīgākos jautājumos. Laikā, kad tika parakstīts līgums par Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu valsts īpašumā, Finanšu ministrija apgalvoja, ka šo līgumu nav iespējams publiskot pilnā apmērā, jo "informāciju pilnībā sniegt liedz Eiropas Savienības normatīvi".
Taču, kad tagad Finanšu ministrijai tika pieprasīts sniegt precīzas un detalizētas ziņas par to, kādi tieši ES normatīvi (minot to nosaukumu, pieņemšanas datumu, konkrētos pantus, punktus, apakšpunktus) un kādu tieši informāciju liedz sniegt, ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgonis Gaugers šādus normatīvus vairs pat nemēģināja nosaukt, tā vietā paskaidrojot, ka "2008. gada 10. novembra ieguldījuma līgumam Finanšu ministrijā šobrīd ir noteikts informācijas dienesta vajadzībām statuss atbilstoši Informācijas atklātības likuma 8.1. pantam".
Saskaņā ar I. Gaugera tagadējo rakstisko skaidrojumu nekādi ES normatīvi pretēji ministrijas iepriekšējiem apgalvojumiem līgumu publiskot tomēr neaizliedz, taču publiski tas vienalga nebūšot pieejams tāpat kā pēdējais plašākais dokuments saistībā ar Parex banku – finanšu ministra A. Slaktera 2008. gada 22. decembrī Ministru kabineta sēdē sniegtais ziņojums.
***
FINANŠU MINISTRIJAS NOSLEPENOTIE DOKUMENTI PAR PAREX
Laika posmā no 2008. gada 1. oktobra līdz 16. decembrim Finanšu ministrija sagatavojusi un iesniegusi Valsts kancelejā šādus dokumentus par AS Parex banka, kurus iespējams identificēt pēc Finanšu ministrijā veiktās lietvedības uzskaites:
1) 03.11.2008 Nr. 7/DV Par Latvijas Republikas finanšu stabilitāti, informācijai noteikts statuss Dienesta vajadzībām
2) 08.11.2008 Nr. 19-s Par AS Parex banka, pakāpe – Slepeni, klasificējusi Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa
3) 20.11.2008 Nr. 21-s Par akciju sabiedrību Parex banka, pakāpe – Slepeni, klasificējusi Starptautiskās finanšu politikas departamenta direktora vietniece Agnese Timofejeva
4) 20.11.2008 Nr. 20-s, pakāpe – Slepeni, klasificējusi Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa
5) 01.12.2008 Nr. 66-k Par papildu priekšlikumu sniegšanu, pakāpe – Konfidenciāli, klasificējusi Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa
6) 01.12.2008 Nr. 22-s, pakāpe – Slepeni, klasificējusi Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa
7) 03.12.2008 Nr. 67-k, pakāpe – Konfidenciāli, klasificējusi Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa
8) 09.12.2008 Nr. 7-4/256 Par Ministru kabineta 2008. gada 3. decembra protokola Nr. 87 1. paragrāfa \"Par akciju sabiedrību Parex banka\" izpildes gaitu, statuss – Ierobežota pieejamība
9) 10.12.2008 Nr. 7-4/265 Par papildu informāciju, statuss – Ierobežota pieejamība
10) 15.12.2008 Nr. 7-4/279 Iebildums par Ministru kabineta 2008. gada 10. decembra sēdes protokola Nr. 90 38. paragrāfa 5. p. (SAN-4171-IP, SAN-4195-IP), statuss – Ierobežota pieejamība
11) 15.12.2008 Nr. 7-4/280 Par turpmāko rīcību valsts kontroles palielināšanai akciju sabiedrībā Parex banka, statuss – Ierobežota pieejamība
12) 22.12.2008 Nr. 7-4/329 Par akciju sabiedrību Parex banka, statuss – Ierobežota pieejamība
Avots: Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/18071-parex-parnemts-bez-aprekiniem-un-analizes.htm
