Par atkritumu apsaimniekošanu nepamatoti iekasēti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro
Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 2015. gada 6. februāris
Kopš 2012. gada sākuma no iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu nepamatoti iekasēti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro, liecina Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas atbilstība plānotajiem mērķiem un tiesību aktu prasībām.
Šī pārmaksa veidojusies, atkritumu apsaimniekotājiem piemērojot faktiskajai situācija neatbilstošu maksas aprēķina metodiku, kā arī nepamatoti iekasējot dabas resursu nodokli par atkritumu poligonam faktiski nenodotu atkritumu apglabāšanu.
«Nepamatotas maksas iekasēšana no iedzīvotājiem - tā īsumā var raksturot situāciju daudzās pārbaudītajās vietās. Diemžēl pašvaldības, kuru pienākums ir aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses, ne vienmēr izrāda ieinteresētību, lai nepieļautu šādu situāciju,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Kopējā pārmaksa 3 647 341 eiro apmērā veidojās no divām daļām. Nepareizas aprēķina metodes piemērošanas rezultātā, 25 pašvaldību atkritumu radītāji pārmaksājuši 2 076 380 par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā.
Atkritumu šķirošanas līniju uzstādīšanas rezultātā ir samazinājies poligonos apglabājamo atkritumu apjoms, bet turpinot no atkritumu radītājiem iekasēt dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu iepriekšējā apjomā, kopumā izveidojusies pārmaksa 1 570 961 eiro apmērā.
«Ja apmēram trešdaļā Latvijas pašvaldību varam runāt par vairāk nekā 3,6 miljoniem eiro nepamatotu maksājumu, tad jāatzīst, ka caur pirkstiem skatījusies arī atbildīgā ministrija. Tas nozīmē, ka ar nozares uzraudzību kaut kas nav kārtībā,» uz nepilnībām atbildīgajā Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norādīja E. Krūmiņa.
Būtiskas problēmas VK saskata arī pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, kā arī atkritumu apsaimniekotāju un iedzīvotāju noslēgtajos līgumos. Tie vairumā gadījumu nenodrošina iedzīvotāju interešu aizstāvību un iespēju efektīvi organizēt atkritumu apsaimniekošanu attiecīgās pašvaldības teritorijā.
VK padomes locekle Marita Salgrāve uzsvēra, ka līgumos dominē komersantu intereses, piemēram, paredzot netaisnīgus nosacījumus strīdu izskatīšanas kārtībā.
Vēl viena problēma, kas atklājusies VK veiktajā revīzijā, ir nereģistrētie atkritumu radītāji. Pašvaldības nav veikušas pietiekamas darbības, lai nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasību, ka iedzīvotājiem ir jāslēdz līgumi par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu. Vidēji 56% individuālo mājsaimniecību nav noslēgušas atkritumu apsaimniekošanas līgumus. Tas nozīmē, ka līgumus nenoslēgušās mājsaimniecības vai nu piesārņo vidi, vai arī atkritumus izmet citu iedzīvotāju konteineros. Tādā gadījumā līgumus noslēgušie iedzīvotāji ir spiesti maksāt arī par līgumus nenoslēgušajiem iedzīvotājiem.
Valsts kontroliere norādīja, ka problemātisko aspektu atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti daudz un šī gada plānā ir turpināt šo jautājumu pārbaudi.
Revīzija veikta laika posmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam.
