Nosaka kārtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai kāpās un mežā
LETA
Trešdiena, 2013. gada 6. marts
Turpmāk spēkā būs jauna kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai kāpu aizsargjoslā un mežā, paredz valdības otrdien pieņemtie noteikumi «Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, kā arī izsniedz un anulē atļauju tās ierīkošanai», ko izstrādājusi Zemkopības ministrija (ZM).
Ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošana iecerēta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu aizsargjoslā, atļauja izdodama tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Tādējādi tiesiskajā regulējumā būs konsekvence ar Aizsargjoslu likuma nosacījumiem.
Noteikumi paredz, ka atļauju ierīkošanai izsniegs tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atmežojamais meža īpašums vai valdījums.
Atļaujas saņemšanai meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pašvaldībai iesniegs iesniegumu, pievienojot kartogrāfisko materiālu, kuru izgatavojis mērnieks. Iesniegumā būs jānorāda informācija par ierīkojamās lauksaimniecībai paredzētās zemes atrašanās vietu - nekustamā īpašuma nosaukums, kadastra numurs, zemes vienības kadastra apzīmējums, meža kvartāla numurs, meža nogabala numurs vai arī informācija par kompensētās mežaudzes platību un ieaudzēšanas vietu, ja atmežojamo platību kompensē, mežu sējot vai stādot citā vietā.
Ja apsaimniekojamās zemes ierīkošana ir atļauta ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, iesniegumam jāpievieno arī īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija.
Pašvaldībai meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja plānotā iecere būs jāsaskaņo ar Valsts vides dienestu, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un Dabas aizsardzības pārvaldi. Vienlaikus pašvaldībai būs jāiesniedz pieprasījums Valsts meža dienestā atmežošanas kompensācijas aprēķinam.
Atļaujas derīguma termiņš būs trīs gadi. Pašvaldība pēc darbības ierosinātāja pamatota pieprasījuma varēs pagarināt atļaujas derīguma termiņu vēl par trim gadiem.
Lēmumu anulēt atļauju pašvaldība varēs pieņemt, ja pārbaudē konstatēs, ka darbības ierosinātājs nav pienācīgi veicis atmežošanas cirti un atmežotās platības zemes lietošanas kategorija neatbilst attiecīgiem kritērijiem. Atļauju anulējot, norādītās platības zemes lietošanas kategorija tiks noteikta tāda, kāda tā bija pirms atļaujas izdošanas.
Noteikumi attiecas uz meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem. Pēc Valsts meža dienesta datiem, valstī ir 150 000-160 000 meža īpašnieku un tiesisko valdītāju.
Noteikumi spēkā stāsies pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/nosaka-kartibu-lauksaimnieciba-izmantojamas-zemes-ierikosanai-kapas-un-meza/556966
