Nordea un Rīgas apsaimniekotāji vienojas samazināt maksājumus
Nordea un Rīgas apsaimniekotāji vienojas samazināt maksājumus
Ieva Mārtiņa
[email protected]
21.01.2010
Lai palīdzētu tiem klientiem, kam strauji samazinājušies ienākumi, saglabāt maksātspēju, Nordea banka un Rīgas Apsaimniekotāju asociācija vienojušies, ka uz laiku samazinās klienta ikmēneša maksājumus gan par kredītiem, gan apsaimniekotāja pakalpojumiem.
«Turpinoties ekonomiskajai lejupslīdei, paredzam, ka kredītu maksājumu kavētāju skaits vēl palielināsies. Nemaksātāju skaita pieaugumu prognozē arī komunālo pakalpojumu sniedzēji. Līdz šim katrs no pakalpojumu sniedzējiem ir centies individuāli atgūt iekavēto parādu no klienta. Taču galējo risinājumu izmantošana – lietas nodošana parādu piedziņai tiesā – ir nepatīkams un neizdevīgs risinājums visām iesaistītajām pusēm – klientam, bankai un citiem pakalpojumu sniedzējiem,» paudusi Nordea bankas valdes locekle Antra Bergmane.
Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko atzina, ka, pēc aplēsēm, parādnieku skaits apsaimniekotājiem jau pārsniedz 20%. «Kopīgās sadarbības rezultātā starp banku un apsaimniekotājiem mēs ceram, ka nemaksātāju skaitu apsaimniekotājiem varētu izdoties samazināt pat par piektdaļu,» tā viņš, paužot arī cerību, ka šī publiski paustā pretimnākšana motivēs klientus, kam radušās finanšu grūtības, ne tikai vērsties laicīgi pie bankām pēc palīdzības kredītu restrukturizācijā, bet arī sakārtot attiecības ar apsaimniekotāju, vienojoties par savlaicīgu samazināta ikmēneša rēķina apmaksu un uzkrātā parāda atmaksāšana termiņiem.
Apsaimniekotājiem nav izdevīgi vērsties ar parāda piedziņu tiesā, tomēr diemžēl līdz šim tas bieži vien ir bijis vienīgais veids, kā uzsākt sarunu ar parādnieku.
Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju vērtējumā prioritāte ir norēķināties par kredītsaistībām: hipotekāro kredītu, patēriņa kredītu un auto līzingu (attiecīgi: 77%, 65% un 61%). Toties ikmēneša rēķini par komunālajiem maksājumiem svarīgi šķiet uz pusi mazākam iedzīvotāju skaitam (38%). Savukārt situācijā, kad strauji samazinājušies ienākumi, puse jeb 54% no iedzīvotājiem censtos atteikties no nevajadzīgākajiem pakalpojumiem, lai varētu apmaksāt visus rēķinus, 22% maksātu visu, atstājot niecīgus līdzekļus uzturam, bet 12% izvēlētos maksāt tikai «svarīgākos» rēķinus vai arī apmaksātu rēķinus pēc «loterijas principa» – vienu mēnesi vienam, bet citu mēnesi otram pakalpojumu sniedzējam (8%).
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2010/01/21/Nordea_un_Rigas_apsaimnie
