Nekustamajos īpašumos ir ieguldīti 300 miljoni eiro ārzemnieku naudas
Ārzemnieku, kas vēlas iegūt uzturēšanās atļauju, oktobra pirmajā pusē investētie līdzekļi Latvijas nekustamajos īpašumos ir pārsnieguši 300 miljonu eiro atzīmi. Savukārt šo investoru mītnes valstu uzskaitījums sniedzas jau ceturtajā desmitā.
Imigrācijas likuma labojumi, kas stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā un kas ļauj ārzemju investoriem pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos, turpina „nest augļus”. Saskaņā ar ziņām, ko žurnālam Kvadrātmetrs un portālam varianti.lv ir sniegusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pēc stāvokļa 2. oktobrī minētās programmas ietvaros mūsu valsts ekonomikā ienākuši 258,6 miljoni latu (368 miljoni eiro). Visvairāk ārzemniekus piesaista iespēja pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu, iegādājoties vietējos nekustamos īpašumus. Šis investīciju veids ir devis 206,6 miljonus latu (291 milj. eiro), kas, ņemot vērā pašreizējos tempus, ļauj runāt par 300 miljonu eiro sliekšņa pārsniegšanu oktobra pirmajā pusē.
Latvijas banku subordinētajā kapitālā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, ir ieguldīti 46,2 miljoni latu (65,7 milj. eiro). Vēl 7,76 miljonus latu (11 milj. eiro) investori ir ieguldījuši Latvijas uzņēmumu kapitālā. Interesanti, ka oktobra sākumā to valstu uzskaitījums, kuru pilsoņus ir ieinteresējusi iespēja saņemt uzturēšanās atļauju, ir sasniedzis trīsdesmit. To vidū tagad ir tādas eksotiskas valstis kā Dominikānas Republika, Vjetnama un Šrilanka. Taču visvairāk viņu vidū joprojām ir Krievijas pilsoņu. Pēc stāvokļa uz šā gada 2. oktobri, ir izsniegtas 3084 uzturēšanās atļaujas (šeit jāpaskaidro, ka uzturēšanās atļauju saņem investors, viņa sieva/vīrs un arī nepilngadīgie bērni). No citām valstīm var minēt, piemēram: Ukrainu — 400 cilvēku, Kazahstānu — 255, Uzbekistānu — 121, Baltkrieviju — 117, Ķīnu — 66, Azerbaidžānu — 48, Izraēlu —24, Kirgizstānu — 20 un ASV — 18 cilvēku saņēmuši uzturēšanās atļauju…
Runājot par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, investori visbiežāk ir iegādājušies dzīvokli Rīgā (704 objekti), Jūrmalā (453 objekti), Babītes pagastā (53 objekti), Ozolnieku pagastā (35 objekti), Mārupes pagastā (21 objekts), Amatas un Garkalnes pagastā (katrā 17 objekti), Salkrastos un Cēsīs (katrā 16 objekti). Minētās programmas ietvaros ārzemju investori oktobra sākumā bija nopirkuši 1428 Latvijas nekustamā īpašuma objektus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2341
