Nekustamā īpašuma tirgus profesionāļi diskutē par nozares problēmām
Šā gada 11.oktobrī izstāžu hallē „Ķīpsala” zinātniskās konferences ietvaros, kas tika veltīta Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejai, notika Nekustamā īpašuma profesionāļu kongress. RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta (BUNI) un Latvijas nekustamā īpašuma asociācijas „LANĪDA” organizētais pasākums izraisīja plašas diskusijas. Visvairāk tika apspriestas trīs pamattēmas: Latvijas elitārie nekustamā īpašuma objekti šodien un nākotnē, problēmas ar personālu nekustamā īpašuma sfērā un to risināšanas iespējas, kā arī Latvijas Ekonomikas ministrijas Namu pārvaldnieku reģistra trūkumi un priekšrocības.
Apaļajā galdā „Elitārie nekustamie īpašumi” piedalījās: Vestards Rozenbergs un Ilze Mazurenko („Baltic Sotheby`s International Realty”), Ralfs Jansons („New Century Holding”) un Māris Alberts („Amber Pines”).
Nekustamā īpašuma speciālisti un būvniecības kompāniju pārstāvji atzina, ka patlaban galvenais elitāro nekustamo īpašumu kritērijs ir, vai mājoklis atbilst potenciālā pircēja dzīves veidam un kvalitātei. Māris Alberts uzskata, ka pirms būvniecības uzsākšanas būtu nepieciešams noskaidrot potenciālo pircēju vajadzības. Vēl viens ne mazāk svarīgs faktors ir cena, kuru investori būtu gatavi maksāt par augstākās klases nekustamā īpašuma objektiem. Ilze Mazurenko norādīja, ka Latvijas realitāte ir sekojoša: vidējā dzīvokļa cena Rīgas Klusajā centrā veido no trim līdz četriem miljoniem eiro, māja Jūrmalā maksā ap četriem – pieciem miljoniem eiro. Emocionālais faktors, atbilstoša cena un labvēlīga investīciju vide – šie trīs pamatelementi virza pasaules elitāro nekustamo īpašumu tirgu uz priekšu.
Apaļajā galdā „Problēmas ar personālu nekustamā īpašuma sfērā” piedalījās: Ineta Geipele (RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts), Andris Kovaļčuks („Ektornet Management Latvija”), Andris Božē („YIT Celtniecība”), Līga Plaude („VestaBalt”) un Juris Baltgailis („Riga Realty Media”).
Kā norādīja šīs sekcijas dalībnieki, personāla trūkums ir jūtams daudzās sfērās, bet it īpaši – nekustamā īpašuma sfērā. Juris Baltgailis izteica neapmierinātību ar to, ka jauni nekustamā īpašuma kompāniju darbinieki atstāj darbu pēc aptuveni viena – diviem mēnešiem. Savukārt Andris Kovaļčuks norādīja uz izglītības programmas trūkumu nekustamā īpašuma investīciju pārvaldniekiem. Profesionāļi neizslēdz iespēju, ka iemesls ir tajā, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ir salīdzinoši jauns, tajā nav tradīciju, turklāt tam piemīt „viegla darba un ātras peļņas” reputācija, kuru piedēvē arī starpnieku profesijai. Problēmas risinājums, pēc Līgas Plaudes domām, varētu būt šīs profesijas pozitīva imidža popularizēšana, personāla apmācība ārzemēs un mācību programmu uzlabošana nekustamā īpašuma sfērā. Tajā pašā laikā, speciālisti norādīja uz neiepriecinošo statistiku, kas vēsta, ka lielākā daļa jauniešu, kuri aizbrauca mācīties uz ārzemēm, ļoti reti atgriežas atpakaļ.
Apaļo galdu „Namu pārvaldnieku reģistra trūkumi un priekšrocības” prezentēja: Santa Soida, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Sistēmu pārvaldības nodaļas vadītāja, Ģirts Beikmanis (Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Igors Trubko (Rīgas apsaimniekotāju asociācija), Baiba Pļaviņa (Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde).
Šā gada vasarā Ekonomikas ministrijas paspārnē sāka darbu Namu pārvaldnieku reģistrs. Тagad katram strādājošam vai potenciālam nekustamā īpašuma pārvaldniekam jāpiereģistrējas, dokumentāli apstiprinot savu izglītību un kvalifikāciju.
Santas Sojdas prezentācija par Namu pārvaldnieku reģistra prasībām, iespējām un perspektīvam, kā arī apgalvojums, ka patlaban katrs interesents varētu pārliecināties, ka viņu nama pārvaldnieks patiešām ir profesionāls, - izraisīja karstas debates. Profesionāļi vienprātīgi atzina šāda reģistra nepieciešamību, taču reālā situācija nav tik spoža, kā to redz Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Igors Trubko norādīja, ka šīs nozares speciālisti pārvalda lielas finanšu plūsmas, to lielākā daļa viņiem nepieder, jo tas ir norēķinu līdzeklis starp patērētajiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tik nopietna lieta jāuztic īstiem profesionāļiem ar atbilstošu izglītību. Reģistram jāpilda ne tikai informatīva, bet arī kontrolējošā funkcija. Taču patlaban tā mērķi un uzdevumi nav īsti skaidri.
Diskusijas gaitā pēc Baibas Pļaviņas ierosinājuma tika panākta vienošanās par darba grupas veidošanu Ekonomikas ministrijas ietvaros, lai izpētītu šo jautājumu, kā arī formulētu visus ierosinājumus Namu pārvaldnieku reģistra uzlabošanai un iesniegtu tos ministrijā turpmākai izskatīšanai un ieviešanai.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=16.10.2012
