Nekustamā īpašuma nozare joprojām krīzes atblāzmā
Ingrīda Drazdovska, 2015. gada 22. decembris
Stabilitāte, stagnācija, garlaicība, bet varbūt pārmaiņu priekšvēstnesis – tā šo gadu raksturo komersanti, kuri darbojas nekustamā īpašuma jomā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
2015.gads nekustamā īpašuma tirgū sākās ar pieklusumu. Likumdevēja iniciatīvas 2014.gada otrajā pusē spēcīgi sapurināja mājokļu tirgu. Viena no tām bija saistīta ar t.s. nolikto atslēgu principa ieviešanu kā obligātu nosacījumu, kam sekoja kredītiestāžu asā reakcija, diskusija par to, vai banku finansējums būs pieejams; cita – grozījumi Imigrācijas likumā, būtiski mainot nosacījumus, kā nerezidenti var pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujām – TUA – apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Līdz ar to 2015.gadā TUA programma vairs nebija konkurētspējīga, pieprasījums bija zems; savukārt segmentā, kas orientēts uz vietējo pircēju, kurš atkarīgs no banku finansējuma, pēc izmaiņām Maksātnespējas likumā aktivizējas, tiesa, tā straujāku attīstību stipri bremzē zemā maksātspēja, ienākumu gūšana t.s. aplokšņu algas veidā.
DB vairākkārt ziņoja, ka kreditēšana Latvijā pēdējos gadus ir ar mīnusa zīmi, savukārt situācija Lietuvā un Igaunijā ir atšķirīga. Galvenie iemesli, kāpēc bankas nav aktivizējušas aizdošanu, ir nestabila juridiskā vide – bieža normatīvu maiņa, tostarp būtiski kreditēšanu ietekmēja peripetijas ap Maksātnespējas likumu. Joprojām ir augsts kreditēšanas risks – cilvēkiem, kas aizņemas vai vēlas aizņemties, nav labas kredītvēstures, viņi nespēj izpildīt kreditēšanas nosacījumus, situāciju mājokļu kreditēšanas jomā rudenī iezīmēja Olga Lielkalne, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes galvenā ekonomiste. Turklāt šobrīd drīzāk jārunā nevis par to, ka bankas naudu nedod, bet par to, ka nav kam to iedot, vai par to, ka cilvēki neraujas ņemt kredītus.
Valsts zemes dienesta svaigākais tirgus pētījums atklāj, – pēdējos piecos gados aptuveni tikai 30% dzīvokļu un 25% savrupmāju pirkuma darījumu ir realizēti ar kredīta palīdzību. Banku no jauna izsniegto kredītu skaits un apjoms pieaug, taču to kopējais portfelis vēl arvien samazinās. Taču temps arī mazinās un, šādai tendencei turpinoties, tas 2017.gadā varētu sākt arī pieaugt.
Kopumā uz kaimiņvalstu fona Latvija neizskatās spoži – ir ne tikai mazāk izsniegto kredītu, bet arī krietni mazāk jaunuzbūvētu dzīvokļu.
Visu rakstu Joprojām krīzes atblāzmā lasiet 22. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/nekustama-ipasuma-nozare-joprojam-krizes-atblazma-443080
