Nekustamā īpašuma nodoklis: kādēļ ir svarīgi deklarēt dzīvesvietu
Sākot ar 2016. gadu, Rīgā stājas spēkā jaunie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu. Vienlaikus tiks ieviesti arī jauni vērā ņemami šī nodokļa atvieglojumi ģimenēm ar bērniem un saglabāti visi jau esošie atvieglojumi, kas piešķirti sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju kategorijām (pensionāriem, invalīdiem, maznodrošinātajiem, trūcīgajiem utt.).
Savukārt tukšajiem dzīvokļiem, kuros neviena persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu, tiks piemērota ievērojami augstāka nodokļa likme. No tā, cik personas būs deklarētas dzīvokļa īpašumos nesadalītās daudzdzīvokļu mājās, būs atkarīgs, kāda nodokļa likme tiks piemērota attiecīgajam nekustamā īpašuma objektam .
Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu Latvijas Republikā regulē likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Likuma 3.panta pirmās daļas ievaddaļā noteikts, ka nodokļa likmi vai likmes no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim.
Rīgas dome šo ar likumu piešķirto kompetenci ir izmantojusi, pieņemot saistošos noteikumus Nr.148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā”.
Attiecībā uz nodokļa atvieglojumiem Rīgas pilsētā arī 2016.gadā darbosies Rīgas domes 18.12.2012. saistošie noteikumi Nr.198 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā”.
Dzīvokļu īpašumu īpašnieki, kam atvieglojumi nepienākas
Rīdzinieku absolūtais vairākums – aptuveni 85 % no visiem iedzīvotājiem – mitinās tipveida dzīvokļos.
Dzīvokļiem, kas ir dzīvokļa īpašuma daļa un kuros ir deklarēta vismaz viena persona, piemērojamā nodokļa likme saglabāsies nemainīga – tā svārstīsies robežās 0,2-0,6 % no objekta kadastrālās vērtības.
Jāuzsver, ka, lai konkrētam objektam vispār varētu piemērot samazināto nodokļa likmi, nekustamajā īpašumā dzīvesvietu jābūt deklarējušai personai, kas atbilst noteiktām prasībām. Pirmkārt, personai jābūt kādam no šiem statusiem: Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Otrkārt, personu dzīvesvietai konkrētajā objektā jābūt deklarētai taksācijas gada 1.janvārī plkst. 0.00. Ārvalstnieka dzīvesvietai papildus iepriekšminētajam jābūt bijušai deklarētai Latvijā jau 7 gadus atpakaļ. Minētā prasība nav attiecināma uz bērniem, kas ir jaunāki par 7 gadiem.
Ģimenēm, kurās nav bērnu līdz 19 gadu vecumam un kuras mitinās dzīvokļos bez dzīvoklim piesaistītas privatizēta zemesgabala daļas, 2016. gadā nekādas izmaiņas nav paredzētas. Lūk, kā tas izskatās konkrētā piemērā divistabu dzīvoklim ar platību 51 m², kas atrodas parastā Rīgas mikrorajonā.
Patlaban: 0,2 % no mājokļa kadastrālās vērtības – 37,24 eiro.
No 2016. gada 1. janvāra: 0,2 % par mājokli – 37,24 eiro.
Kopsavilkums: nekas nemainās.
Savukārt gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki ir privatizējuši arī zemi, uz kuras atrodas māja, katram no viņiem pieder „nosacīta” zemesgabala daļa zem mājas. Nodokļa likme par zemi nedaudz palielināsies – no 1 līdz 1,5 % no objekta kadastrālās vērtības. Praksē šis palielinājums būs ļoti neliels: apmēram 6 eiro gadā jeb 50 centu mēnesī ģimenei, kura mitinās statistiski vidējā dzīvoklī ar platību 50 m2. Lūk, vēl viens piemērs 51 m2 lielam tipveida dzīvoklim.
Patlaban: 1 % no zemes kadastrālās vērtības – 12,50 eiro. 0,2 % no mājokļa kadastrālās vērtības – 37,24 eiro. Kopā – 49,74 eiro gadā.
No 2016. gada 1. janvāra: 1,5 % par zemi – 18,75 eiro. 0,2 % par mājokli – 37,24 eiro. Kopsumma ir lielāka nekā šobrīd – 55,99 eiro.
Kopsavilkums: palielinājums – 6,25 eiro gadā.
Dzīvokļa īpašumos nesadalītu ēku vai to daļu īpašnieki, kam atvieglojumi nepienākas
Samazinātās nodokļa likmes piemērošana dzīvokļa īpašumos nesadalītām divu vai vairāku dzīvokļu mājām vai telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, ir atkarīga no objektā deklarēto personu skaita. Vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošā platības daļa, par ko tiks piemērota samazinātā nodokļa likme 2016.gadā ir 50m2. Pārējai ēkas platībai (ja tāda ir) piemērojama nodokļa likme 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Turpmākajos gados vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošā platības daļa samazināsies, 2017.gadā to nosakot 40m2, bet 2018.gadā - 30m2.
Piemērs. Ja ēkas kopējā platība ir 290m2 (no tās ēkas lietderīgā platība – 250m2 un koplietošanas telpu platība 40m2) un tajā deklarētas 3 personas, tad 2016.gadā ar samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi apliekami 150m2 no ēkas lietderīgās platības un šai platībai atbilstoša koplietošanas telpu platība - 24m2. Pārējai ēkas platībai 116m2 (116m2 = 290m2-150m2-24m2) piemērojama nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.
Ģimenes ar bērniem maksās mazāk
Labie jaunumi ir tādi, ka ģimenes, kurās aug viens vai divi bērni, varēs saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus – gan par dzīvokli, gan par tam piekritīgo zemi. Atvieglojumi ģimenēm ar vienu bērnu būs 50 % no aprēķinātās summas, bet ģimenēm ar diviem bērniem – 70 % no aprēķinātās summas. Aplūkojot piemēru ar to pašu 51 m2 lielo dzīvokli, praksē tas izskatīsies šādi:
Ģimene ar vienu bērnu vecumā līdz 19 gadiem dzīvoklī ar platību 51 m2, bez privatizēta zemesgabala
Patlaban: 0,2 % no mājokļa kadastrālās vērtības – 37,24 eiro.
No 2016. gada 1. janvāra: 0,2 % par mājokli – 37,24 eiro mīnus atlaide 50 % = 18,62 eiro.
Kopsavilkums: ekonomija – 18,62 eiro gadā.
Ģimene ar vienu bērnu vecumā līdz 19 gadiem dzīvoklī ar platību 51 m2, ar privatizētu zemesgabalu
Patlaban: 1 % no zemes kadastrālās vērtības – 12,50 eiro. 0,2 % no mājokļa kadastrālās vērtības – 37,24 eiro. Kopsummā – 49,74 eiro gadā.
No 2016. gada 1. janvāra: 1,5 % par zemi – 18,75 eiro. 0,2 % par mājokli – 37,24 eiro, kopsummā 55,99 eiro mīnus 50 % atlaide = 27,99 eiro.
Kopsavilkums: ekonomija – 21,75 eiro gadā.
Ģimene ar diviem bērniem vecumā līdz 19 gadiem dzīvoklī ar platību 51 m2, bez privatizēta zemesgabala
Patlaban: 0,2 % no mājokļa kadastrālās vērtības – 37,24 eiro.
No 2016. gada 1. janvāra: 0,2 % par mājokli – 37,24 eiro mīnus atlaide 70% = 11,17 eiro.
Kopsavilkums: ekonomija – 26,07 eiro gadā.
Ģimene ar diviem bērniem vecumā līdz 19 gadiem dzīvoklī ar platību 51 m2, ar privatizētu zemesgabalu
Patlaban: 1 % no zemes kadastrālās vērtības – 12,50 eiro. 0,2 % no mājokļa kadastrālās vērtības – 37,24 eiro. Kopsummā – 49,74 eiro gadā.
No 2016. gada 1. janvāra: 1,5 % par zemi – 18,75 eiro. 0,2% par mājokli – 37,24 eiro, kopsummā 55,99 eiro mīnus atlaide 70 % = 16,80 eiro.
Kopsavilkums: ekonomija – 32,94 eiro gadā.
Kā ģimenes ar bērniem var saņemt atvieglojumus
Ģimenes ar vienu vai diviem bērniem atvieglojumus (attiecīgi 50 % un 70 % apmērā) varēs saņemt tikai tad, ja būs izpildīti vairāki nosacījumi:
- vismaz vienam no vecākiem vai kādam no bērniem jābūt attiecīgā dzīvokļa īpašniekam;
- taksācijas gada 1.janvārī bērna vai bērnu dzīvesvietai jābūt deklarētai attiecīgajā dzīvoklī kopā ar kādu no vecākiem (ja vecāki ir laulāti) vai kopā ar to vecāku, kurš ir attiecīgā dzīvokļa īpašnieks (ja vecāki nav laulāti);
- atvieglojumu izpratnē par bērniem tiek uzskatīti arī jaunieši līdz 24 gadu vecumam, ja viņi nestrādā, bet mācās dienas nodaļā augstskolā vai skolā.
Kaut arī pirmajā mirklī šķiet, ka viss ir vienkārši, prakse jau ir pierādījusi, ka dzīvē mēdz būt dažādas situācijas, un dažkārt vienas ģimenes locekļi, kuri mitinās kopējā dzīvoklī, ir deklarēti dažādās adresēs. Aplūkosim dažas parastas sadzīves situācijas.
1. piemērs.
Ģimene – vecmāmiņa, māte, tēvs un bērns – agrāk mitinājās šaurībā, vienā divistabu dzīvoklī. 2015. gadā vecāki beidzot iegādājās paši savu trīsistabu dzīvokli, kopā ar bērnu pārcēlās uz to un atstāja vecmāmiņu – mātesmāti – agrākajā miteklī. Par jaunā dzīvokļa īpašnieku kļuva tēvs, kurš tajā arī deklarēja savu dzīvesvietu. Savukārt māte un – galvenais – bērns joprojām ir deklarēti pie vecmāmiņas, jo pārdeklarēt dzīvesvietu vienkārši nav iznācis laika. Turklāt dzīvoklis, kurā faktiski mitinās tikai vecmāmiņa, patiesībā pieder mātei. Kādas būs sekas? Tādas, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi tiks piemēroti divistabu dzīvoklim, kurā māte un bērns dzīvo juridiski. Situācijas neizdevīgums ir acīmredzams: trīsistabu dzīvoklis platības ziņā ir lielāks par divistabu, un gribētos saņemt atlaidi tieši par to. Tādēļ ir nepieciešams deklarēt bērnu jaunajā trīsistabu dzīvoklī!
2. piemērs.
Ģimenei ir nācies piedzīvot šķiršanos. Māte ar bērnu ir pārcēlusies uz dzīvokli, kurā ir deklarēti viņas vecāki. Dzīvokļa īpašnieks ir vectētiņš – mātes tēvs. Māte ir mainījusi savu deklarēto dzīvesvietu, turpretī bērns joprojām ir deklarēts sava tēva dzīvoklī. Šādā gadījumā iespējams saskarties ar divām problēmām uzreiz. Pirmkārt, atvieglojumi tiks piemēroti tēva. nevis mātes dzīvoklim, kas nav taisnīgi, jo patiesībā bērns dzīvo kopā ar māti. Lai šajā gadījumā saņemtu atvieglojumus, bērnam būtu jābūt deklarētam dzīvoklī, kurā viņš mitinās kopā ar māti, vecmāmiņu un vectētiņu. Otrkārt, māte saskaņā ar likumu var pretendēt uz nodokļa atvieglojumiem tikai tad, ja dzīvokļa īpašums ir reģistrēts Zemesgrāmatā uz viņas vārda, jo viņa ir viens no vecākiem, kuri vairs nesastāv laulībā. Lai saņemtu atlaidi, viņai ir jākļūst par dzīvokļa īpašnieci sava tēva vietā.
Kādus riskus rada tukšie dzīvokļi un vasarnīcas?
Vienai ģimenei Rīgā var piederēt vairāki nekustamā īpašuma objekti. Turklāt tas ne vienmēr nozīmē, ka ģimene ir ļoti pārtikusi. Viena no standarta situācijām: ģimenei ar vienu bērnu pieder dzīvoklis pilsētā un pieticīga vasarnīca Rīgas nomalē. Abi objekti Zemesgrāmatā ir reģistrēti uz ģimenes tēva vārda. Visi ģimenes locekļi – tēvs, māte un bērns – ir deklarēti pilsētas dzīvoklī.
Šādā gadījumā ģimenei, protams, pienākas 50 % atlaide no nekustamā īpašuma nodokļa summas, kas jāmaksā par dzīvokli. Turpretī vasarnīca sagādā problēmas: tā kā tajā neviens nav deklarēts, tai var tikt piemērota paaugstināta nodokļa likme kā par tukšu mājokli – 1,5 %. Vai no tā var izvairīties?
Pirmkārt, jāņem vērā, ka tas, kāda likme tiks piemērota vasarnīcai vai dārza mājai, ir atkarīgs no tā, kā konkrētā ēka reģistrēta kadastra reģistrā. Dārza mājas, kurām kadastra reģistrā ir noteikts kods „11100101 – Dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 m2 (ieskaitot)”, ir galvenokārt izmantojamas vasaras periodā, ar dažādu materiālu ārsienām un kopējo platību līdz 40 m2 (ieskaitot), proti, tās nav izmantojamas dzīvošanai visa gada garumā. Līdz ar to šīs ēkas ir pielīdzināmas telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu, tāpēc šīm ēkām piemērojama samazinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme neatkarīgi no tā, vai ēkā ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta.
Savukārt, ja māja klasificēta atbilstoši kodam “11100102 - Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām, dārza mājas ar kopējo platību virs 40 m2” vai “11100103 - Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra – koka ārsienām”, tad tā uzskatāma par dzīvošanai pilnvērtīgi izmantojamu objektu un samazinātās nodokļa likmes saņemšanai uz to pilnā mērā attiecināma prasība pēc deklarētās dzīvesvietas.
Ja konkrētā ēka kadastra reģistrā klasificēta kā palīgēka, tad to ar nodokli neapliek (izņemot garāžas), ja tā netiek izmantota saimnieciskajā darbībā, līdz ar to tajā nav nepieciešams deklarēties.
Šajā situācijā visizdevīgākais variants ir tāds, ka tas no vecākiem, kurš ir īpašnieks (aplūkojamajā piemērā – tēvs), paliek deklarēts dzīvoklī kopā ar bērnu, savukārt māte deklarē savu dzīvesvietu vasarnīcā. Šādā gadījumā dzīvoklim tiks piemērota 50 % atlaide no maksājuma summas, bet vasarnīcai tiks piemērota likme robežās 0,2–0,6 % no kadastrālās vērtības, nevis paaugstinātā likme 1,5 %.
Analoģiska ir situācija, kad vienam no vecākiem Rīgā pieder divi dzīvokļi. Piemēram, pēc vecmāmiņas nāves viņas dzīvokli ir mantojis pieaudzis mazdēls. Un šajā gadījumā, ja dzīvoklī neviens nebūs deklarēts, tam tiks piemērota paaugstināta likme 1,5 %. Tādēļ ir jārīkojas līdzīgi kā iepriekš aprakstītajā gadījumā ar vasarnīcu.
Paaugstinātas nodokļa likmes – 1,5 % no objekta kadastrālās vērtības (parasto 0,2-0,6 % vietā) – ir piespiedu pasākums. Rīgā ir 38 000 dzīvokļu, kuros neviens nav deklarējis savu dzīvesvietu. Un ļoti bieži šādus dzīvokļus kā ienākumu avotu izmanto to visai turīgie īpašnieki, izīrējot tos par pieklājīgām summām. Turklāt īpašnieki neļauj īrniekiem deklarēt dzīvoklī dzīvesvietu. Šādā gadījumā dzīvoklim tiks piemērota paaugstinātā likme. Turpretī, ja īpašnieks atļaus īrniekam deklarēt dzīvoklī savu dzīvesvietu, dzīvoklis vairs netiks uzskatīts par tukšu, un tam attiecīgi tiks piemērota parastā nodokļa likme 0,2–0,6 % apmērā no kadastrālās vērtības.
Pārējie atvieglojumu saņēmēji – invalīdi, pensionāri, trūcīgie, maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes
Ir svarīgi norādīt, ka Rīgā tiks saglabāti visi patlaban esošie atvieglojumi, ko 2015. gadā izmantoja 28 308 cilvēki, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā.
90 % no maksājuma summas:
personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā vai ar atsevišķiem Rīgas Sociālā dienesta lēmumiem piešķirts trūcīgas personas statuss;
vientuļiem pensionāriem, vientuļiem 1. un 2. grupas invalīdiem;
vecākiem ar trim vai vairāk bērniem vecumā līdz 19 gadiem (ieskaitot pieņemtos bērnus). Atvieglojumi piemērojami arī par bērniem līdz 24 gadiem, ja viņi nestrādā, bet mācās dienas nodaļā augstskolā vai skolā;
personām, kuru aprūpē taksācijas gada 1.janvārī ir bērns, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju;
personām, kas saņem pensiju sakarā ar apgādnieka zaudēšanu, ja viņām pašām pieder dzīvoklis;
personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kurā veikta fasādes siltināšana, – šim atvieglojumam vajadzētu mudināt rīdziniekus veikt mājokļa renovāciju.
70 % no maksājuma summas:
personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā vai ar atsevišķiem Rīgas Sociālā dienesta lēmumu piešķirts maznodrošinātas personas statuss;
pensionāriem un 1. vai 2. grupas invalīdiem, kuriem nav pilngadīgu bērnu un kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta tikai ar vienu personu, kas ir 1. vai 2. grupas invalīds vai pensionārs.
50 % no maksājuma summas:
pensionāriem, kuriem ir pilngadīgi bērni un kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta tikai ar vienu personu, kura ir 1. vai 2. grupas invalīds vai pensionārs;
1. vai 2. grupas invalīdiem vai bērniem invalīdiem;
politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
daudzbērnu ģimenēm, kurās vecāki audzina trīs vai vairāk bērnus, ieskaitot no iepriekšējām laulībām, vecumā līdz 18 gadiem. Šādā gadījumā vecāku laulībai jābūt oficiāli reģistrētai un laulāto, kā arī visu bērnu deklarētajai dzīvesvietai jābūt reģistrētai vienā dzīvoklī;
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.riga.lv/lv/news/nekustama-ipasuma-nodoklis-kadel-ir-svarigi-deklaret-dzivesvietu?8752#.WIDkXu2SaK4.facebook
