Neesošiem HES sena priekšvēsture
Daugavas plašākai izmantošanai elektrības ražošanā, iespējams, ir krietni vairāk emocionālu un politisku aizspriedumu nekā ekonomisku un zinātnisku argumentu. Izrādās, gadu gaitā ir veikti vairāki pētījumi, kas apstiprina kaskādes lietderību un vienlaikus respektē nepieciešamību saglabāt ainavu ar Daugavas lokiem.
Šis fantastiskais dabas darinājums ir galvenais antihesistu satraukuma iemesls.
Ir iespējams ielocīt lokos
Inženierzinātņu un enerģētiskas eksperts Leons Magelis aprēķinājis, ka septiņu metru ūdens uzstādinājums pilnībā ielokās Daugavas lokos: «HES var uzbūvēt videi draudzīgu!» Vecais padomju laika projekts mūsdienās būtu izmantojams vien kā izejmateriāls jauna taisīšanai, jo Latvija nevar taisīt uzplūdinājumu Baltkrievijas teritorijā, noslīcināt tos pašus Daugavas lokus un atpirkt milzīgas zemes platības no privātīpašniekiem. Jā, saražot būtu iespējams ne vairāk par 100 megavatiem, spriež L. Magelis, taču arī celtniecības izmaksas būtu krietni zemākas. Tas iegūto elektrību padarītu rentablu.
Turklāt runa nav tikai par hipotētisko Daugavpils HES. Elektrību varētu ražot arī hidrobūvēs pie Jēkabpils. Katru gadu pilsēta vairāk vai mazāk applūst, un tai nepieciešamas nopietnākas aizsargbūves. Savukārt, uzceļot augšpus un lejpus pilsētai jaunus dambjus, nav nekāda iemesla tajos neielikt turbīnas, kas ražotu elektrību. Hidroenerģētiķis un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes prodekāns Kārlis Siļķe atzīst, ka šos abus mērķus ir iespējams apvienot. Turklāt Jēkabpils gadījumā plūdu draudi mazinātos ievērojami.
Sadūrās grupējumu intereses
Daugavas HES būvniecības pārvaldi savulaik vadīja hidrotehniķis Jānis Jermacāns, kas arī šobrīd aizstāv kaskādes attīstīšanas ideju. Viņš pētījis enerģētikas vēsturi Latvijā, un, izrādās, jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē uz Daugavas tika plānotas sešas hidroelektrostacijas. 1932. gadā, pildot Latvijas valdības pasūtījumu, pie šāda ieteikuma nonāca ASV uzņēmums The Foundation Company. Pirmo sāka celt Ķegumu, tad – jau padomju laikos – nāca Pļaviņas, Rīga, bet uz papīra jau tapusī Daugavpils HES iecere atmodas viļņos iestrēga.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/77551-plano-akceptet-lemumu-par-tris-vesturisko-noliktavu-miesnieku-iela-parbuvesanu-par-dzivojamam-ekam.htm
