NCC Housing ieguldīs 7 miljonus eiro divu jaunu projektu būvniecībā
Db.lv, 2015. gada 30. novembris
Skandināvu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing plāno ieguldīt 7 miljonus eiro divu jaunu daudzdzīvokļu projektu būvniecībā Lapsu ielā 12, Dārzciemā, un Prūšu ielā, Ķengaragā, informē uzņēmumā.
Jauno projektu būvniecību Dārzciemā un Ķengaragā NCC Housing uzsāks 2016. gada pavasarī. Dzīvokļu rezervācija tiks uzsākta jau 2016.gada sākumā, gada nogalē plānota atslēgu atdošana pirmajiem māju iedzīvotājiem.
Abi projekti atradīsies klusā, zaļā apkaimē ar labi attīstītu infrastruktūru. Četrstāvu mājā Lapsu ielā 12 būs pieejami 46 dzīvokļi, to uzbūvēšanai paredzēts ieguldīt 3 miljonus eiro. Savukārt projektā Prūšu ielā būs trīs 4-stāvu mājas ar 69 dzīvokļiem ar plānotājām būvniecības izmaksām 4 miljonu eiro apmērā.
Abos projektos būs pieejami līdzīgu plānojumu 2-istabu, 3-istabu un 4-istabu dzīvokļi ar pilno apdari. Teritorija būs iežogota un nodrošināta ar videonovērošanas sistēmu. Zaļajā zonā atradīsies bērnu rotaļu laukums un vietas piknikam, bet atsevišķi tiks iekārtotas virszemes autostāvvietas. Katram dzīvoklim paredzēts balkons, savukārt pirmā stāva dzīvokļiem iekārtots dārziņš.
Latvijas filiāle NCC Housing savu darbību veic kopš 2000. gada. Līdz šim ir uzbūvēti un pārdoti dzīvokļi šādos jaunajos projektos: Mežciemā, Biķernieku 160; Rīgas Klusajā centrā, Rūpniecības ielā 9; Purvciemā, Upeņu ielā 9, 11, 15 un 17; Rīgas Krasta rajonā, Ogres ielā 5, un Ziepniekkalnā, Putnu ielā 31.
Darbojos daudzās pasaules valstīs. Nenoliedzami man bija patīkami, kad pagājušajā gadā ārvalstu investori bija pozitīvi pārsteigti, redzot jaunos būvlaukumus Odesā un Kijevā. Cilvēki grib tikt vaļā no vecajiem dzīvokļiem, viņus pievelk jaunie un komfortablie, jauki panorāmas skati, lieliska ekoloģija. Piemērs: mums ir daudzdzīvokļu projekts, kurā paredzēts, ka no ūdenskrāna tecēs dabisks minerālūdens. Vai arī iedomājieties – izej no dzīvokļa, ieej liftā, nobrauc lejā un … attopies tieši Melnās jūras pludmalē. Ķīla ir kvalitāte. Un tādus projektus pieprasa. Projektos liekam lietā energoefektivitātes tehnoloģijas. Ir arī citi risinājumi: Ļvovas attīstīšanas virziena raksturotājvārds ir „viedā pilsēta” („gudrā pilsēta”); līdzīgu attīstības virzienu paredzēts īstenot arī Kijevā. Attīstība notiek.
– Kas investē ekonomklases jauno projektu būvniecību?
– Galvenokārt vietējie iedzīvotāji, ne bankas. Ir ukraiņi, kuriem ir ietaupījumi, arī nauda, kuru paguva izņemt no bankām. Viņi neliek naudu zeķē, bet liek tai strādāt. Turklāt viņi daudz stiprāk uzticas ieguldījumam privātīpašumā, nevis noguldījumam bankā. Lai arī apgrozījuma peļņa (marža) ir neliela, tas ir vairāk nekā nekas. Cilvēki pērk īpašumu jaunajā projektā jau tā būvniecības procesā (cena – 700-800 dolāru kvadrātmetrā), saprotot, ka pienāks laiks, kad šis īpašums atnesīs peļņu. Turklāt attīstītāji piedāvā interesantus modeļus gan juridiskajā, gan finanšu ziņā, lai tie būtu populāri un plaši pieejami un cik vien iespējami uzticami. Prātā jāpatur arī tā dēvētais „atliktais pieprasījums”, tikko izlīdzināsies vispārējā politiskā situācija, tas atgriezīsies. Attīstītāji uzskata, ka vajag piesaistīt investīcijas un būvēt, nevis gaidīt izdevīgāku brīdi. Pašreiz pie mums būvniecības apmērs ir pieaudzis. Es lieliski zinu Odesas attīstības plānu un deklarācijas būvniecībai. Secinājums: šogad būvlaukumu skaits divas reizes pārsniedz to skaitu pirms gada.
Labi notiek darījumi ar ekonomklases dzīvokļiem jaunajos projektos, to cena 25 000-30 000 dolāru; ja dzīvoklis ir ar divām guļamistabām, cena ir apmēram 50 000. Ja pieprasītā dzīvokļa cena ir 100 000-150 000 robežās, tad īpašumam ir daudz priekšrocību (bonusu). Mēs perfekti zinām, ko cilvēki grib! Pēdējie signāli, saņemti no tirgus: pilsētu centros un kūrortu rajonā nedaudz ir paaugstinājusies zemes gabalu cena. Tas ir labi un pozitīvi.
– Kādi ir jūsu padomi tiem investoriem no Baltijas, kuri vērtē iespējas ieguldīt investīcijas ārvalstīs, tostarp Ukrainā?
– Ukrainā peļņu nesoša biznesa atdeve ir daudzkārt lielāka nekā Eiropā. Nevajag baidīties. Daudzi formulētie riski ir mītiski. Kijeva stāv kā stāvējusi, tauta kā ir dzīvojusi Ukrainā, tā turpina dzīvot, valsts attīstās. Tuvāko gadu laikā, izplēnot visām peripetijām, patērētāju pieprasījums pieaugs. Pie mums spekulatīvais kapitāls ir nozudis, Eiropā savukārt notiek finanšu plūsmu transformācija. Pašreiz profesionāla investīciju stratēģija ļauj mums piesaistīt valsts līdzekļus. Šīs durvis ir atvērtas. Mana kompānija vien piedāvā investoriem piedalīties ar līdzfinansējumu piecos lielos investīciju projektos Kijevā un dažos projektos Odesā. Jau tagad Ukrainā ir projekti, kuru investori var saņemt municipalitātes garantiju (pašvaldības ir ieinteresētas attīstīt savu teritoriju). Tagad investoriem ir iespējams viegli tieši sazināties ar Ukrainas Ekonomikas ministriju, pilsētu mēriem un gubernatoriem. Pagājībā ir nogrimusi ārzemnieku investoru vētīšana – vispirms sijā „sīkie” ierēdņi, tad svarīgāki, un, kamēr investors nonāk pie galvenā, pagājis jau vesels gads.
Manuprāt, visperspektīvākās nišas – izīrēšanai paredzētie jaunie projekti un komercplatības mūsu valsts lielāko pilsētu centros. Ir daudz pieprasījumu pēc dažādu cenu kategoriju dzīvokļiem pie jūras.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2797
