Nākamgad sāksies zemju atsavināšana Rail Baltica vajadzībām
Valdība apstiprinājusi Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Trases garums Latvijā būs 263 km un tā šķērsos 15 pašvaldību teritorijas.
Visus zemju īpašniekus, kurus skars jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma projekta Rail Baltica trase, informēs personīgi. Pēc Satiksmes ministrijas rīcībā esošās informācijas, tādu ir apmēram 1300. Jau septembra sākumā projekta īstenotāji sazināsies ar īpašniekiem, lai pārrunātu konceptuālo saskaņojumu un informētu par zemes vienības lielumu, kuru būs nepieciešams atsavināt Rail Baltica būvniecībai. Individuālā sarunā fiksēs īpašnieku viedokli, vēlmes un nosacījumus vēl pirms atsavināšanas procesa. Sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas process tiks organizēts no 2017. gada līdz 2019. gadam atbilstoši Rail Baltica projekta attīstības kārtām. Nekustamo īpašumu atsavināšanu uzsāks Rīgā un Pierīgā atbilstoši Rail Baltica pirmajai realizēšanas kārtai. Iebildumi pret trases izvietojumu ir Salacgrīvas novada iedzīvotājiem, jo pašreiz plānotajā variantā tā skars 112 īpašumu. Pēc viņu domā, pareizāk būtu trasi novirzīt pa mazāk apdzīvotām vietām. Diemžēl šis alternatīvais variants šķērso Natūra 2000 teritoriju Vitrupes ielejā. Ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī un ievērojot iedzīvotāju intereses, Ministru kabinets uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par iespējamību Rail Baltica trasi tomēr būvēt caur Natūra 2000 teritoriju. Konsultācijas varētu sākties šā gada septembrī un varētu ilgt divus mēnešus. Ja konsultācijās Latvijas puse saņems pozitīvu atbildi, valdība atkārtoti lems par trases novietojumu Salacgrīvas novadā.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu - Berlīni. Savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa paredzēts atklāt 2025. gadā, bet 2030. gadā - savienojumu ar Varšavu.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/181139-nakamgad-saksies-zemju-atsavinasana-rail-baltica-vajadzibam.htm
