Miera formula
Miera formula
27.02.2009
Sengrieķu filosofam Epikūram reiz vaicāja, kāpēc viņš vienmēr saglabā mieru, nedusmojas un nekurn, kad viņu piemeklē nelaimes. „Lielas nelaimes ir acumirklīgas, bet mazās nav pelnījušas, lai tām pievērstu uzmanību”, - atbildēja Epikūrs.
Lai nekārdinātu ierēdņus
Anglijas karaliene Anna reiz apmeklēja slaveno Griničas observatoriju. Observatorijas direktors Džeims Bredlijs ilgi un aizrautīgi stāstīja par daudziem apbrīnojamiem atklājumiem, ko bija veikuši angļu zinātnieki. Zinātnieku varoņdarbu iespaidotā karaliene painteresējās, par observatorijas dzīves materiālo pusi. Nosauktā summa viņu izbrīnīja. „Tik maz? Es uzskatu, ka atalgojums ir nekavējoties jāpalielina!” – paziņoja karaliene. „Nedariet to, jūsu majestāte, - lūdza viņu Bredlijs un paskaidroja: - Citādi manā amatā sāks iecelt galminiekus”.
Nacionālistu zināšanai
Slavenais franču filosofs Voltērs 1727. gadā aizbrauca uz Angliju. Tur sabiedrībā tolaik valdīja frančiem naidīgi noskaņojumi. Reiz, pastaigājoties pa Londonu, Voltērs nokļuva agresīvi noskaņotu angļu pūlī. Atpazinuši Voltērā francūzi, tie sāka klaigāt: "Nāvi francūzim! Pakārt viņu!”. Nezaudējot dūšu, Voltērs uzrunāja pūli: „Angļi! Jūs gribat mani nogalināt par to, ka esmu francūzis. Vai tad es neesmu pietiekami sodīts ar to, ka neesmu piedzimis kā anglis!”. Pūlī atskanēja piekrītoši izsaucieni un tas pašķīrās, ļaujot filosofam iet tālāk.
Lieliska vērīguma piemērs
Slavenais angļu rakstnieks Artūrs Konans Doils (pēc profesijas ārsts) aizbrauca uz Parīzi. Stacijā pie viņa pienāca taksometra šoferis, klusējot paņēma ceļasomu, ielika to bagāžniekā un piedāvāja sēsties mašīnā.
- Kur man jūs aizvest, msje Konan Doil? – jau mašīnā pavaicāja šoferis.
- Kā jūs mani pazināt? – brīnījās rakstnieks.
- Pirmo reizi redzu, - atzinās šoferis.
- Un kā jūs uzzinājāt, kas es esmu?
- Izmantoju jūsu aprakstīto dedukcijas metodi, - nopietni atbildēja taksists, - Pirmkārt, avīzēs bija rakstīts, ka Artūrs Konans Doils jau divas nedēļas atpūšas Franču Rivjerā. Otrkārt, pamanīju, ka vilciens, no kura jūs izkāpāt, bija no Marseļas. Treškārt, jums ir iedegums, kuru var iegūt tikai nodzīvojot Vidusjūras piekrastē mazākais 10 dienas. Tas, ka jums uz labās rokas vidējā pirksta ir nenomazgājams tintes traips, ļāva secināt, ka esat rakstnieks. Jūsu uzvedība liecināja, ka esat ārsts, bet apģērbs – ka anglis. Apkopojot to visu, izdarīju secinājumu, ka manā priekšā ir slavenā detektīva Šerloka Holmsa radītājs Konans Doils!
Uzklausījis to visu, rakstnieks satriekts sacīja:
- Jūs taču pats esat gandrīz vai kā Šerloks Holms, ja jau pratāt uz tādu nenozīmīgu detaļu pamata izdarīt šādu secinājumu!
- Tā jau tas ir, - kautrīgi sacīja šoferis. - Es tikai nepieminēju vēl kādu sīku detaļu.
- Un kas tā būtu?
- Jūsu ceļasomai ir pielīmēta zīmīte. Un uz tās ar lieliem burtiem ir uzrakstīts jūsu vārds un uzvārds.
Nebaidieties piekrist
Aristotelis reiz ir teicis: „Gudrs cilvēks vienmēr piekritīs gudram cilvēkam, bet muļķis nepiekrīt ne gudram, ne muļķim”.
Dižuma pamats
Slavenais fiziķis Alberts Einšteins sajūsminājās par Čārlija Čaplina daiļradi. Viņš par to uzrakstīja savā vēstulē komiķim: „Jūsu filma „Zelta drudzis” ir saprotama visiem visā pasaulē un jūs kļūsiet par dižu cilvēku. Einšteins”. Čaplins atbildēja: „Par jums es sajūsminos vēl vairāk. Jūsu relativitātes teoriju nesaprot neviens visā pasaulē, taču jūs esat kļuvis par dižu cilvēku. Čaplins”.
Panākumu formula
Franču māksliniekam Pablo Pikaso reiz vaicāja, kuru no pagātnes māksliniekiem viņš ciena visvairāk. „Rubensu”, - atbildēja gleznotājs. „Kāpēc?” „Tāpēc, ka no diviem tūkstošiem viņa gleznoto gleznu līdz mūsdienām ir saglabājušās aptuveni četri tūkstoši”, - paskaidroja Pikaso.
Informācijas avots:
http://www.varianti.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/727
