Mēģina vienkāršot māju pārvaldīšanu
Šogad stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas atsevišķu lēmumu pieņemšanu padara vienkāršāku dzīvokļu īpašniekiem.
Likumā minēts jēdziens «dzīvokļu īpašnieku kopība» - pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Vienkārši runājot, tie ir mājas dzīvokļu īpašnieki, bet ne vienmēr lēmuma pieņemšanai nepieciešams 100 procentu balsojums. Visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošus lēmumus var pieņemt arī ar mazāku balsu skaitu.
Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga lemt par kopīpašumā esošas daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu), un tad gan nepieciešams, lai balsojumā piedalās 100 procenti dzīvokļu īpašnieku. Kopīpašums ir gan, piemēram, lodžiju un balkonu norobežojošās konstrukcijas, gan kāpņu telpas un bēniņi, gan starpstāvu pārsegumi un nesošās sienas. Taču, lai noteiktu kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtību dzīvokļu īpašnieku starpā (teiksim, kā dalīt bēniņus vai pagrabus), vairs nevajag 100 procentu balsojumu, bet pietiek ar 3/4 jeb 75 procentiem. Visbiežāk dzīvokļu īpašnieki cenšas vienoties par ceļazīmju uzstādīšanu pie mājas vai par zemes gabala sadalīšanu personiskā auto stāvvietu ierīkošanai, vai caurlaižu sadalīšanu - arī tad nepieciešams 75 procentu balsojums dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Savukārt, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas pārbūvēt vai restaurēt atsevišķā īpašuma (sava dzīvokļa) robežās esošos dzīvojamās mājas kopīpašuma elementus (mainīt nesošās sienas, pārbūvēt siltumapgādes sistēmu), tad lēmumu var pieņemt 2/3 jeb 66,7 procenti dzīvokļu īpašnieku.
Būtiski ir tas, ka tagad pilnvarojuma došanai vai atsaukšanai lēmumu kopsapulcē var pieņemt 2/3 jeb 66,7 procenti no dzīvokļu īpašnieku kopības. Savukārt 50 procenti plus viena balss nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par apkures atslēgšanu pie pieslēgšanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/207303-megina-vienkarsot-maju-parvaldisanu.htm
