Mājokļu cenas tuvojas nullei
Mājokļu cenas tuvojas nullei
Arnis Kluinis
25.02.2009
Tīri matemātiski turpinot pagājušā gada tendences, mājokļu tirgum šogad jānonāk nulles punktā, kad nekādi darījumi vispār nenotiek.
Attiecinot mājokļu cenu pazemināšanās 2008. gada vidējo rādītāju uz 2009. gadu, šis gads, pēc nekustamo īpašumu tirdzniecības kompānijas Latio aprēķiniem, noslēgtos ar Rīgas standartapbūves kvadrātmetra vidējo cenu 500 eiro jeb 350 latu apmērā. Ja visu 2009. gadu turpinātos mājokļu cenu kritums pērnā gada pēdējā ceturkšņa tempā, mājokļu kvadrātmetra cena nokristu līdz 200 eiro jeb 140 latiem. Matemātiski mazliet sarežģītāk būtu attiecināt uz 2009. gadu nevis cenu sarukuma, bet cenu sarukuma paātrinājuma tendenci, kas padarītu mājokļu kvadrātmetra un attiecīgi visa mājokļa cenas tuvas nullei.
Cenšas noturēt īpašumus
Nekustamos īpašumus atdāvināt pagaidām neviens negrasās, tāpēc darījumu skaits sarūk straujāk nekā cenas. Tikpat liela loma darījumu skaita sarukumā ir nekustamo īpašumu potenciālajiem pircējiem, kuri atliek pirkumu izdarīšanu, gaidot vēl zemākas cenas. Ja nekustamo īpašumu pārdevēji un pircēji turpinātu samazināt savu aktivitāti tāpat kā līdz šim, tad 2009. gada beigās vairs nenotiktu vispār nekādi darījumi. Šāda situācija nav iedomājama no pieredzes un veselā saprāta viedokļa. Ekonomiskajai krīzei būtu jāizraisa nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas bums, jo cilvēki būs spiesti mainīt dzīvesvietas gan darba meklējumos, gan glābjoties no parādu piedzinējiem. Latvijā no ASV atgriezusies uzņēmēja Indra Sāmīte reiz dalījās ar Neatkarīgo savās atmiņās par ekonomisko krīzi ASV pagājušā gadsimta 70. gados, kad mājokļu tirgū, viņas vārdiem runājot, notikusi "perversa aktivitāte". Latio tirgus analītiķis Māris Grīnbergs apstiprināja, ka sagaidot šāda pavērsiena latvisko variāciju.
Ko nozīmē krīze
Apkopojot dažādus datus par mājokļu cenu izmaiņām 2008. gadā, Neatkarīgā 9. janvārī uzsvēra, ka Rīgas standartapbūves kvadrātmetra cena kalpo drīzāk par cenu izmaiņu simbolu nekā par līdzekli dzīvokļu cenu aprēķināšanai reālos darījumos. Jaunuzcelto mājokļu cena parastā gadījumā būtu jāreizina ar 1,5–2 un dažos gadījumos vēlreiz ar 1,5–2 par ekskluzīvu mājokļa vietu un/vai iekārtojumu, bet citos gadījumos cena jādala uz pusi un varbūt vēlreiz uz pusi atkarībā no tā, cik tālu mājoklis ir no Rīgas, no rajona centra, no tuvākā lielceļa u. c. komunikācijām un kādā stāvoklī ir ēka. Turpat tika pieļauta dzīvokļu cenu sarukšana līdz nullei tajās apdzīvotajās vietās, kurās naudas apriti balsta viens uzņēmums vai iestāde. "Tagad šie naudas avoti var pazust gan ekonomiskās krīzes, gan teritoriālās reformas dēļ. Tālāk var izrādīties, ka šīs iestādes bija arī vienīgās, kas finansiāli vai tehniski nodrošināja vairāku daudzdzīvokļu māju apgādi ar siltumu un ūdeni," brīdināja Neatkarīgā.
Zvēri komunālajā saimniecībā
Avīzes 9. janvāra brīdinājumu jau 13. janvārī apstiprināja Latvenergo, atslēdzot elektroenerģijas piegādi apdzīvotai vietai Lētes Gulbenes rajona Beļavas pagastā, kur kopā 60 dzīvokļu iemītnieki saņēma elektrību ar SIA Gulbenes zvērsaimniecība starpniecību. Šie cilvēki palika arī bez ūdens, jo ūdensvads bez elektrosūkņa nedarbojās. Gulbenes zvērsaimniecība bija iekasējusi par elektrību naudu no iedzīvotājiem, bet nebija samaksājusi Latvenergo aptuveni septiņus tūkstošus latu. Pēc Gulbenes zvērsaimniecības versijas, uzņēmums līdz šim maksājis Latvenergo arī to iedzīvotāju vietā, kuri par elektrību nemaksā vai palikuši parādā un aizšmaukuši droši vien uz Īriju. Latvenergo preses pārstāvis Andris Siksnis vakar apliecināja Neatkarīgajai, ka strāvas piegāde atjaunota, jo Latvenergo spējot segt un paciest Gulbenes zvērsaimniecības parādus. Tiekot meklētas tehniskās iespējas, kā apgādāt iedzīvotājus ar elektrību bez starpniekiem. Pašvaldība pa to laiku strīdas ar Gulbenes zvērsaimniecību par to, kam jāiegulda nauda ūdensvada uzturēšanā, jo tas draudot izjukt arī ar visu strādājošo elektrosūkni.
Miljardus neatradīs
Pagājušā gada aprīlī Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns nāca klajā ar brīdinājumu, ka izputēšana draudot četrdesmit tūkstošiem jeb vienai piektdaļai ģimeņu, kas ņēmušas kredītus mājokļa iegādei. Par to viņš tūlīt nopelnīja Ministru prezidenta Ivara Godmaņa nopēlumu. Pārī ar I. Godmani uzstājās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Valsts amatpersonas noraidīja E. Šīna teikto, atsaucoties uz to, ka tobrīd problēmas ar kredītu atmaksu bija daudz mazākai daļai kredītņēmēju. Četrdesmit un pat ne četri tūkstoši ģimeņu līdz šodienai nav izlikti uz ielas, bet E. Šīns jau arī nav teicis, kad tieši tas notiks aptuveni 20 gadu laikā, kamēr esošie parādnieki tiks galā ar savām saistībām. Vakar E. Šīns apgalvoja, ka viņi kopumā ar tām galā netiks nekad, jo pa visiem aizlienētie piecpadsmit miljardi latu ir pārāk liela summa Latvijas ekonomikai un tās iespējamai izaugsmei pārdesmit gadu laikā.
Lai katrs glābj sevi pats
E. Šīns aicināja parādniekus glābties katram pašam, piedāvājot Latio palīdzību šajās glābšanās operācijās. "Sliktākais ir nedarīt neko," parādniekiem sludināja E. Šīns un vairāki viņa firmas darbinieki. "Būtu jāvēršas pie ekspertiem, kuri var palīdzēt saprast faktisko situāciju un izanalizēt situācijas iespējamos risinājumus, lai ļautu izvēlēties vispiemērotāko risinājumu," turpināja Latio Vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle. Pēc tam gan noskaidrojās, ka Latio firmā šādu speciālistu nemaz nav. E. Šīnam nācās atbildēt Neatkarīgajai, cik bieži kredītņēmēji un bankas par kredīta glābšanas veidu jau ir izvēlējušās tiesāšanos ar Latio par to, ka D. Štāle un viņas darbinieki devuši nekustamiem īpašumiem tādu novērtējumu, kas reizes trīs pārsniedz to tagadējo tirgus cenu, ja vien īpašumu vispār var pārdot. E. Šīns atbildēja, ka Latio atbildība attiecoties tikai uz objekta cenu, sacīsim, 2006. gada 3. jūlijā, kad izsniegta izziņa par novērtējumu, un ne dienu vēlāk, nemaz nerunājot par 2009. gada 21. janvāri. No viņa teiktā izriet, ka Latio izziņas tapušas, pārrakstot cenas no attiecīgās dienas reklāmas avīzēm un interneta portāliem. To noteikti nav darījuši cilvēki, "kuri var palīdzēt saprast faktisko situāciju un izanalizēt situācijas iespējamos risinājumus".
Informācijas avots:
http://www.nra.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/15661-majoklu-cenas-tuvojas-nullei.htm
