Mājoklis. Pērkot izvērtē riskus
Latvijas Zvērinātu notāru padomē (LZNP) ir apkopoti notāru ikdienā bieži sastopami gadījumi, kādas problēmas var rasties, ja mājas, zemes vai dzīvokļa iegādes procesā laikus nav pārbaudīti visi iespējamie apstākļi. Šobrīd daudzas datu bāzes ir digitalizētas vai pieejamas elektroniskā formātā, taču īpašuma pircējs var nezināt, kur meklēt, ar ko sākt, bet par dažiem nosacījumiem var nezināt ne tikai pircējs, bet arī pārdevējs.
Piemēram, kādi nosacījumi jāņem vērā, ja nepilsonis vēlas iegādāties zemi. Vai arī - Dzīvojamo telpu īres likumprojekts paredz, ka turpmāk visiem īres līgumiem jābūt ierakstītiem zemesgrāmatā. Bet īres līgumi, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās, būs jāieraksta zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās. Taču pārdevējs var nepateikt pircējam par ierakstītiem īres līgumiem, un, lai vai kā, tas var ietekmēt īpašuma cenu vai vismaz var būt iemesls diskusijai par īpašuma iegādes cenu. Turklāt, ja īres līgums ir spēkā vēl vairākus gadus, tad jaunajam dzīvokļa vai mājas īpašniekam tas ir saistošs. Bet pirms vairākiem gadiem Rīgā bija bieži gadījumi, kad dzīvokli pārdeva izsolē kopā ar tur dzīvojošo īrnieku. Vēl var būt gadījums, ka īpašumam ir kultūras pieminekļa statuss, un tad īpašuma uzturēšanai ir citi nosacījumi.
Šogad Notāru dienu tēma bija par to, kā sevi pasargāt no krāpniekiem, arī to, kā nekļūt par upuri iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Notāru dienās izskanēja informācija, ka 40 procenti notāru Latvijā ir saskārušies ar gadījumiem, kad cilvēki ir zaudējuši īpašumu un mantu vai pastāvējuši draudi to zaudēt. Vairāk nekā pusē gadījumu tas noticis, neprasmīgi rīkojoties ar savu īpašumu. Vairāk nekā 40 procenti notāru klientu cietuši neuzticamu padomdevēju dēļ.
Visbiežāk kāds no faktiem īpašuma iegādes darījuma procesā netiek laikus pārbaudīts nezināšanas pēc, pieļauj LZNP priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Viņš uzsver, ka nekustamo īpašumu pircēji nereti mēģina ekonomēt, tāpēc informāciju par nekustamo īpašumu iegūst saviem spēkiem, diemžēl ne vienmēr izvērtē visus aspektus, piemēram, liegumus, apgrūtinājumus un citus apstākļus. Tad par tiem informēs notārs, apliecinot nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā.
Ne reizi vien atgādināts, ka līgums jāizlasa pilnībā, arī tas, kas ierakstīts ar maziem burtiem. Līgumu var prasīt papildināt, labot, mainīt. Jāpievērš uzmanība, lai līguma saturs ir atbilstīgs darījumam - lai nenākas konstatēt, ka meža pirkums noformēts kā dzīvokļa iegāde. J. Skrastiņš norāda, ka mēdz būt kļūdaini norādīts pats darījuma objekts, nav norādīta norēķinu kārtība, kā arī konkrēti pienākumi, kurus puses patiesībā uzņēmušās. Ja nav saprotams kāds termins, tas ir jāprecizē, jo, iespējams, pārdevējs tādējādi var noslēpt būtiskus apstākļus. Notārs abām pusēm izskaidro visus aspektus, terminus, pienākumus un tiesības, pārbauda datus. Piemēram, īpašumam var būt apgrūtinājumi, kas vēlāk jaunajam zemes īpašniekam var liegt īstenot ieceres par jaunās mājas būvniecību, lauksaimnieciskās darbības uzsākšanu, zivju dīķa ierīkošanu u.tml., jo tam ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss vai tas apgrūtināts ar zemes gabalā ierīkotajām inženierkomunikācijām vai elektrības sistēmām. To visu var sakārtot arī darījuma noslēgumā, bet tās ir papildu izmaksas.
***
KĀ RĪKOTIES
Konsultēties ar profesionāliem juristiem, piemēram, vēršoties pie notāra.
Rūpīgi izlasīt jebkuru dokumentu, kas attiecas uz īpašumu un darījumu.
Jautāt, precizēt līguma terminus un nepaļauties tikai uz cilvēku godaprātu.
Rakstiski fiksēt visu, par ko puses ir vienojušās.
Neizmantot internetā pieejamos līguma paraugus bez to kritiskas izvērtēšanas un pielāgošanas konkrētajai situācijai.
Neiesaistīties darījumā, kurā kaut nianse nav skaidra un saprotama.
Skrupulozi pārbaudīt līguma tekstu arī gramatiski - personas datus, īpašumu adreses, kadastra numuru u.c.
Pārbaudīt informāciju atbilstošos reģistros, t.sk. salīdzināt Valsts zemes dienesta datus ar informāciju zemesgrāmatā.
Izvērtēt notariāla akta priekšrocības un drošību iepretī privāti sagatavotam līgumam.
Nekad nebalstīties uz kaimiņu vai paziņu pieredzi - katrs darījums ir specifisks.
Paredzēt tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja neiestājas plānotās sekas vai rezultāts.
Mājokļa iegādes darījuma noformēšanas procesā vērsties pašvaldībā vai lūgt īpašuma pārdevējam izdruku no portāla
Latvija.lv, lai pārliecinātos par personām, kas tajā deklarētas līdz šim, un, ja tādas ir, prasīt, lai esošais īpašnieks šo jautājumu nokārto.
Ja personas neizdeklarējas no īpašuma labprātīgi, tad jaunajam īpašniekam jādodas uz vietējās pašvaldības iestādi ar lūgumu anulēt šīs personas deklarēto dzīvesvietu attiecīgajā īpašumā.
Avots: LZNP
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/244287-majoklis-perkot-izverte-riskus.htm
