Maina termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumus investoriem, kuri iegulda kapitālsabiedrībās
Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā apstiprināja Imigrācijas likuma grozījumus, mainot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumus ārvalstu investoriem, kuri iegulda kapitālsabiedrībās.
Likumā mainīti vairāki nosacījumi, lai normatīvā akta mērķis tiktu sasniegts un investori likuma prasības neizpildītu tikai formāli. Izmantojot līdzšinējā regulējuma nepilnības, vairāki investori iegulda minimālo summu - katrs 25 000 latu - vienlaikus vienā uzņēmumā. Formāli viņi izpildīja prasību par 20 000 latu nodokļu nomaksu, taču nodokļi nāk tikai no viena uzņēmuma, iepriekš komisijas deputātu uzmanību vērsa likumprojekta autori.
Papildināti nosacījumi par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš būs ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu, informēja parlamenta Preses dienestā. Kā papildu nosacījums ieguldījumiem virs 150 000 eiro (105 000 latu) noteikts, ka šajā kapitālsabiedrībā jāstrādā vairāk nekā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam vai bilancei jāpārsniedz 10 miljonus eiro (7 miljonus latu).
Tiek saglabāta iespēja ieguldīt arī mazākos uzņēmumos, kuros strādā līdz 50 darbiniekiem un gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro (7 miljonus latu), un saimnieciskā gada laikā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos samaksā ne mazāk kā 40 000 eiro (28 000 latu). Minimālais ieguldījums šajos uzņēmumos uzturēšanās atļauju saņemšanai būs 35 000 eiro (24 500 latu), bet ar noteikumu, ka, ieguldot vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki.
Patlaban likums noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks var pieprasīt uz pieciem gadiem, ja viņš ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu, un šis ieguldījums ir vismaz 100 000 latu. Tāpat ir iespēja ieguldīt mazāku summu - 25 000 latu - uzņēmumos, kas nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, apgrozījums nepārsniedz septiņus miljonus latu gadā un kas valsts budžetā nodokļos samaksā 20 000 latu gadā.
Tika noraidīts nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumus Imigrācijas likumam, kas paredzēja noteikt kvotas darījumiem ar nekustamo īpašumu, apmaiņā pret kuriem tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas.
Sākotnēji šīs izmaiņas paredzēja cits likumprojekts, ko Saeima pieņēma steidzamības kārtā, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš nodeva to parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Pretēji VL-TB/LNNK ierosinājumam, atgrieztajam likumprojektam tika noteikts garāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un nacionālā apvienība to vērtē kā iepriekš panāktās koalīcijas vienošanās pārkāpumu.
Ņemot vērā šos apstākļus, VL-TB/LNNK priekšlikumus uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežojumiem iesniedza šodien Saeimā apstiprinātā likuma projektā. Deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) iepriekš atbildīgās komisijas sēdē skaidroja, ka šajos priekšlikumos saglabāta kvotu ideja, kā arī maksājums speciālajā fondā 25 000 eiro apmērā, tomēr nav iekļauti ierosinājumi, pret kuriem prezidentam bija iebildumi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11938
