Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2013: pieaug cenas lukss klasē
Decembris – laiks apkopot rezultātus. 2013.gads Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ir bijis cenu stabilizācijas gads vairumā segmentu. Savukārt lukss klases īpašumu segmentā cenas pieaugušas – atsevišķu objektu cenu kāpums sastāda 20-30%, tajā pat laikā kopējais cenu pieaugums aptuveni 10% (pēc Eurostat datiem - 8,8%, kas ir labākais rādītājs ES). Turklāt dārgāko īpašumu pircēju līderpozīcijas joprojām ieņem nerezidenti.
Atgriezeniskais efekts
Pirmajā brīdī varētu šķist, ka skaļā investīciju apspriešana Latvijas nekustamajos īpašumos apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām atbaidīs daudzus nerezidentus, kuri pretendē uz mājokļa iegādi Latvijā. Tomēr efekts izrādījās tieši pretējs: nerezidenti sāka vēl aktīvāk interesēties par īpašumu iegādi. Šāds situācijas pavērsiens ir pilnībā loģisks, jo nekustamā īpašuma tirgus pašregulāciju ietekmē virkne noteikumu, tāpat kā jebkuru citu nozari: tiklīdz parādījās runas par iespējamo deficītu, potenciālie ārvalstu pircēji nekustamajam īpašumam vērtībā virs 100 000 latu steidzās meklēt piemērotākos objektus. Investoru aprindās nepalika nepamanīta arī valsts prezidenta politiskā griba un otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atgrieztais Imigrācijas likums. Te jāatgādina, ka nozīmīgs impulss ārzemniekiem iegādāties īpašumus Latvijā bija 2010.gadā Imigrācijas likumā ieviestie labojumi, saskaņā ar kuriem uzturēšanās atļauju uz 5gadiem var iegūt ārvalstnieki, kuri iegādājušies vienu vai vairākus īpašumus Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai citās republikas nozīmes pilsētās par kopējo summu 100 00 latu (142 287 EUR) vai vairāk, vai arī vienu vai vairākus īpašumus ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona un citām republikas nozīmes pilsētām par kopējo summu 50 000 latu (71 144 EUR) vai vairāk. Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šo iespēju līdz 2013.gada rudenim izmantojuši 5130 Krievijas pilsoņi, apsteidzot Ukrainas (462), Ķīnas (412), Kazahstānas (301), Uzbekistānas (285) un citu valstu pilsoņus.
Latvija ārpus konkurences
Visdrīzāk Latvijas nekustamo īpašumu pircēji no Krievijas „uzdos toni” pārējo valstu pircējiem arī 2014.gadā. To sekmē vairāki faktori: ģeogrāfiskais tuvums, Latvijas lieliskais ekoloģiskais stāvoklis, lingvistisko šķēršļu trūkums, vecākās paaudzes nostaļģija, salīdzinoši stabilā politiskā un ekonomiskā situācija un samērā attīstītā infrastruktūra. Nerezidentu interesi par Latvijas nekustamo īpašumu uztur arī apstāklis, ka Latvijai uzturēšanās atļauju izsniegšanas noteikumu ziņā praktiski nav konkurentu visā Eiropas Savienībā. Piemēram, Grieķijā, minimālais investīciju apjoms uzturēšanās atļaujas iegūšanai noteikts 300 000 EUR apmērā (kas ir 2 reizes vairāk, nekā Latvijā), turklāt uzturēšanās atļauja nedod tiesības strādāt, bet investīciju summa tiek aprēķināta vadoties no objekta kadastrālās vērtības, kas var ievērojami atpalikt no tirgus vērtības. Spānija un Kipra potenciālajiem investoriem uzstādījusi investīciju latiņu 500 000 eiro līmenī, kas trīskārt pārsniedz Latvijas minimumu. Citās valstīs, piemēram, Čehijā, kura arī šķiet pievilcīga Krievijas investoriem, nekustamā īpašuma iegāde var kalpot vienīgi par iemeslu steidzamas vīzas saņemšanai. Interesanti, ka par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā un uzturēšanās atļauju saņemšanu arvien biežāk interesējas Ķīnas iedzīvotāji. Turklāt ķīnieši visbiežāk orientējas uz ne pārāk dārgiem, bet vairākiem īpašumiem, kurus vēlāk izmanto izīrēšanai. Tiek prognozēts, ka Ķīnas pilsoņu interese par uzturēšanās atļauju saņemšanu Latvijā 2014.gadā varētu pieaugt vēl vairāk. Tādejādi ķīnieši var sastādīt konkurenci nekustamā īpašuma iegādes jomā ilgstošajiem līderiem – KF pilsoņiem.
Pieaug rezidentu aktivitāte
Vispārējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās Latvijā 2013.gadā labvēlīgi ietekmēja vietējo pircēju aktivitāti. Kopumā rezidentu aktivitāte pieauga. Pie tam, uz nenozīmīgo cenu izmaiņu fona masu segmentos, diezgan cerīga izskatās skaitliskā statistika. Tā piemēram, oktobrī Rīgā tika fiksēti 855 dzīvokļu pirkšanas darījumi, kas ir rekords laika periodā kopš 2007.gada. Neraugoties uz to, ka gads vēl nav noslēdzies, jau šobrīd var teikt, ka nekustamo īpašumu darījumu skaits Rīgā, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par aptuveni 20%. Tirgus profesionāļus šāda situācija, protams, iepriecina, jo, pārdzīvojuši XXI gs. pirmā ceturkšņa krīzi, tie lieliski atceras „smago piezemēšanos”, kas noslēdza vairāku gadu straujo kāpumu. Nesteidzīga izaugsme bez krasiem izrāvieniem šobrīd šķiet vissaprātīgākā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus attīstības stratēģija.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11959
