Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies līdz 53,57 miljoniem eiro
Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 573 008 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), sadārdzinoties par 15 476 766 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dokumenti, kas iesniegti saskaņošanai.
Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu - 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 176 176 eiro apmērā.
Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022.gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.
Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu robežas izbūvei 2023. un 2024.gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā palielināt finansējumu IeM budžeta apakšprogrammā "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 2023.gadā par 11 821 102 eiro un 2024.gadā par 386 918 eiro.
Iepriekš Ministru kabinets bija atļāvis VNĪ uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā par kopējo summu 38 096 242 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas bija plānotas 1 777 750 eiro apmērā, būvdarbu - 36 234 808 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas - 83 684 eiro apmēra laikposmam no 2022.gada līdz 2024.gadam. Prioritāro posmu bija plānots nodot ekspluatācijā līdz 2023.gada jūlijam.
Izvērtējot piedāvājumus, par saimnieciski izdevīgāko visās darba daļās tika virzīts SIA "Citrus Solutions". Tomēr uzreiz pēc tam "Citrus Solutions" paziņoja VNĪ, ka vairs nevar uzturēt 2022.gada 4.februārī iesniegtos cenas piedāvājumus.
"Citrus Solutions" skaidroja, ka 24.februārī, kas ir 20 dienas pēc iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas, sākās Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kā rezultātā daudzas pasaules valstis, tostarp Eiropas Savienība un Latvija piemēroja sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tas vairākkārtīgi un neprognozējami nākotnē paaugstināja daudzus riskus, kas ir saistīti ar iepirkuma realizāciju, tostarp saistībā arī ar izejvielu pieejamību un cenām, energoresursu un degvielas cenām, gala metāla un koka izstrādājumu cenām.
Lai nodrošinātu, ka līgums tiek slēgts ar to pretendentu, kas iesniedzis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, VNĪ 8.martā izsludināja jaunu cenu aptauju. Cenu aptaujas dokumentācijā tika paredzēta piedāvājumu iesniegšana ar un bez līgumcenas korekcijas saistībā ar izmaiņām izmaksās. 2022.gada 11.martā piedāvājumus iesniedza seši pretendenti.
Par saimnieciski izdevīgāko gan starp piedāvājumiem ar līgumcenas korekciju saistībā ar izmaiņām cenās, gan bez tās visās deviņās darba daļās VNĪ atzina piedāvājumu, kurā pirmais variants jeb piedāvājums līgumam ar līgumcenas korekciju paredz kopējo līgumcenu 46 547 349 eiro apmērā un līguma korekcijas indikatīvo apmēru 6 982 102 eiro apmērā ar PVN, jeb kopējo līgumcenu plus līguma korekcijas indikatīvo apjomu 53 529 451 eiro apmērā ar PVN. Savukārt otrais variants jeb piedāvājums līgumam bez līgumcenas korekcijas bija 53 573 008 eiro ar PVN.
VNĪ izvērtējot projekta riskus abos variantos, secināja, ka finansiālā starpība starp piedāvājumiem pirmajā variantā un otrajā variantā ir 15%. VNĪ secināja, ka finansiālā starpība starp pirmajā variantā un otrajā variantā iesniegto piedāvājumu ir līdzvērtīga līgumcenas korekcijas indikatīvajam apjomam.
IeM informatīvajā ziņojumā teikts, ka pašlaik ir novērojams cenu kāpums, kas ar lielu ticamību var novest pie situācijas, kad, veicot līgumcenas korekciju līguma izpildes laikā, līguma cena var pieaugt neprognozējamā apmērā. Krievijas karš Ukrainā un noteiktās starptautiskās sankcijas ir ietekmējušas izejvielu, sevišķi energoresursu, gāzes un metāla cenas. Fakts, ka šobrīd nav prognozējams karadarbības ilgums un apmērs, pastiprina ietekmi uz cenu kāpumu.
Savukārt, noslēdzot līgumu ar fiksētu cenu, piedāvātās izmaksas ir izpildītājam saistošas visā līguma izpildes laikā. Līguma izpildes termiņš ir relatīvi īss, būvkomersantam ir iespēja veikt nepieciešamo resursu iegādi iespējami īsā laikā pēc līguma noslēgšanas, kas savukārt būtiski mazina līguma neizpildes risku.
VNĪ ieskatā, otrā varianta risks ir tāds, ka, ja cenu kāpums nesasniedz 15% robežu, finansiāli izdevīgāks būtu pirmais variants. Izvērtējot līdzšinējo cenu pieaugumu, ko neietekmēja karadarbība, ar ļoti augstu ticamību var prognozēt, ka cenu pieaugums pārsniegs 15%. Cenas straujš pieaugums un 15% robežas pārsniegums ir ar lielāku iespējamību nekā cenas mērens kāpums un 15% robežas nesasniegšana.
Ņemot vērā minēto, VNĪ vērtējumā, līgums ar fiksēto cenu pasūtītājam ir saimnieciski izdevīgāks. Cenām pieaugot un pārsniedzot 15% robežu, valsts budžeta izdevumi nepieaugs, tādējādi, VNĪ vērtējumā, par lietderīgāku un saimnieciski izdevīgāku būtu virzāms otrais variants jeb līgums bez tajā ietvertas līgumcenas korekcijas.
Atbilstoši sagatavotajam laika grafikam paredzēts, ka būvniecības ieceres izstrāde ir indikatīvi līdz 2022.gada jūnijam/jūlijam, pie nosacījuma, ja līgumi tiek noslēgti marta beigās, izņemot tuneļa būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, kas paredzēta līdz 2022.gada septembrim.
Žoga izbūves darbi paredzēti 37-47 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas, bet kopējā būvdarbu veikšanai visai paredzētajai infrastruktūrai (patruļtakas, pontoni, pēdu kontroles joslas, laipas) - 54-70 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas. Termiņu atšķirības veidojas, ņemot vērā darbu specifiku starp veicamajām darba daļām, piemēram, tuneļa izbūvei nepieciešams ilgāks laiks, jo darbi jāsalāgo ar dzelzceļa kustību. Tas nozīmē, ka prioritāro posmu maksimālais izbūves termiņš ir 2023.gada jūlijs.
Jau ziņots, ka VNĪ decembrī uzrunāja 15 būvuzņēmumus ar aicinājumu piedalīties Austrumu robežas izbūves projektā. Interesi izrādīja 11 no uzrunātajiem būvniekiem. Izvērtējot pieteikumus, tika vērtēta būvnieku reputācija un 2020.gadā veiktais būvdarbu apjoms.
Būvniekiem bija iespēja iepazīties ar tehnisko specifikāciju un piedalīties sarunās par projekta īstenošanu, kā arī precizēt neskaidros jautājumus. Pēc sarunām dalību cenu aptaujā turpināja deviņi uzņēmumi, no kuriem seši iesniedza savu cenas piedāvājumu, tostarp četri iesniedza būvniecības piedāvājumus visiem deviņiem posmiem.
Pirmajā cenu aptaujā saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu visu deviņu augstas gatavības posmu izbūvei iesniedza "Citrus Solutions", par kopējo summu 31,4 miljoni eiro bez PVN. Posmu kopējais garums ir nepilni 84 kilometri no paredzamajiem 137 kilometriem.
Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Atbilstoši pērn 12.novembrī Saeimas pieņemtajam Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumam VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.
Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134 kilometru garumā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-lidz-5357-miljoniem-eiro-506815
