Latvijā jānovērš organizētā noziedzība īpašumu politikas jomā
Trīspadsmitajā maijā NVO namā, Ieriķu ielā 43A notiks seminārs: Kas jāzina par "piespiedu" - "zemes nomu" - "piespiedu"- "dalītā" nekustamajā īpašumā. Tādi semināri bijuši jau trīs. Gudri, pacilāti, bet jēga – maza. Šajā rakstā centos atgādināt un uzsvērt gan situācijas cēloņus, gan to, ka arī mums pašiem jārīkojas, lai novērstu netaisnību un nelikumības.
Nav šaubu - pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas procesā radās organizētās noziedzības grupējumi valsts līmenī. To pazīmes: - dalītā īpašuma anomālijas radīšana ar Civillikuma (CL) 847. un 968.pantu kā arī vairāku citu tiesību normu izkropļojumu; - būvēm, dzīvojamām mājām piesaistītās zemes atņemšana un maksas izspiešana prātam neaptveramā veidā un apjomā, izmantojot krimināli uzpūsto kadastrālo vērtību, apšaubāmus tiesu procesus, zemes spekulāciju, pirmpirkuma tiesību kriminalizēšanu, kriminālu maksātnespējas procesu organizēšanu un nodokļu nemaksāšanas shēmas.
Var piekrist, var nepiekrist Gintera Prodla spārnotajam secinājumam grāmatā Temīda ir bezspecīga vai Jāņa Raiņa lugā Uguns un nakts teiktajam - “vēl cīņa nav galā un nebeigsies …”. Viss sākās un beidzas. Galvenais dziedētājs un visu nelaimju ārsts ir laiks. Un - paši cilvēki. Taču - jau pagājuši 27 gadi, bet „gaisma tuneļa galā” nav saskatāma. Var piekrist tiem, kuri teic, ka organizētā noziedzība ne tikai netiek novērsta, bet palaikam uzplaiksnī pilnā spožumā.
Nedrīkst paļauties tikai uz laiku, kas dzēš visas nelaimes un atmiņu. Pašiem cilvēkiem jārīkojas un jādara. Bet - jādara reālas (!) lietas, kuras patiesi var kaut ko ietekmēt. Katram ir savs viedoklis un pieredze, ko un kā darīt. Tie jāapkopo un jārealizē.
Lai novērstu varas iestāžu likumdošanas jomā un pašvaldību nomenklatūras līmenī gadu desmitu gaitā, pārejas periodā sastrādātās plaša mēroga nelietības denacionalizācijas un privatizācijas jomās, jārēķinās ar to, ka ir izveidojusies organizētās noziedzības sistēma, kura turpina eksistēt un rada iespaidu, ka ir neuzvarama. Jo nav nedz politiskās gribas, nedz vēlmes atjaunot tiesiskumu īpašumu jomā. Tam ir daudzi iemesli. Esam pamanījuši, ka sevišķi nesagraujama pretestība pastāv nomenklatūras līmenī. Tā iestājas pret jebkurām izmaiņām, reformām, progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu vai pret nodokļu iekasēšanas un administrēšanas nodrošināšanu.
Nodokļu nemaksāšana ir radījusi hronisku budžeta deficītu, par ko valsts vara cenšas „sodīt” tautas nabadzīgāko daļu, izspiežot aizvien lielāku nekustamā īpašuma un citus uz kadastrālās vērtības pamata aprēķināmos nodokļus un nodevas, tiesu izdevumu maksu, advokātu, notāru, tiesu izpildītāju likmes utt.
Pašlaik svarīgākais (!) - novērst kadastrālās vērtēšanas kriminālās tendences, atjaunot vēsturiski taisnīgu nekustamā īpašuma, tajā skaitā „dalītā īpašuma”, zemes kadastrālo vērtēšanu.
Jo viens no iespaidīgākiem un viltīgākiem varas paņēmieniem valsts budžeta deficīta mazināšanai ir ar viltu un netaisnīgiem paņēmieniem pārlikt nodokļu slogu no organizētām struktūrām, no pārticīgākās tautas daļas uz nabadzīgāko tautas daļu ar kadastrālās vērtības celšanu.
Tātad, domājot par rīcības programmu, ir jāizzin juridiskais pamatojums, kā šo īpašuma vērtēšanas anomāliju apturēt, nosakot tā patieso vērtību. Jo patiesībā tiek nevis noteikta īpašuma vērtība, bet lietots paņēmiens, ar kuru paaugstināt nodokļu un nodevu iemaksas.
Tā kā valsts vara, kaut gribētu iekasēt nodokļus un novērst valsts budžeta deficītu, tautas sūdzības un bēdu stāstus nedzird un nerisina. Tajā skaitā - to, kas saistīts ar “dalītā īpašuma”- būvju un zemes kaitniecisko ietekmi.
Taisnīguma restaurēšanai ir jāizvēlas juridiski pamatotas aktivitātes. Mūsu skatījumā šim nolūkam, starp citiem risināmiem jautājumiem, viens no vissvarīgākajiem ir jautājums, kurš skar gandrīz visu tautu, cilvēkus, kuriem ir nekustamais īpašums un darījumi ar to. Tā ir kriminālo anomāliju novēršana kadastrālās vērtības noteikšanā. Šajā sakarā ierosinātas un portālā ManaBalss.lv publicētas divas iniciatīvas masveida ( 50 -100 tūkstoši) parakstu vākšanas organizēšanai. Proti - 1.
Konkrētās lietās tiesību aizsardzības procesi jāiziet savā valstī
Bet, ja tiek konstatēts, ka tiesa lemj pēc principa „tiesāšanās kā ķēķis”, ja ir izietas visas trīs tiesu instances un izmantotas citas aizstāvības iespējas, tad var sagatavot un ne vēlāk kā sešu mēnešu termiņā iesniegt sūdzību pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) par vienu no svarīgākajiem tiesiskas valsts principa pārkāpumu - „par taisnīgu tiesu”. Šādas sūdzības ECT ir jāsūta masveidā, par katru tiesas procesu atsevišķi. Adrese: The Registrar European Court of Human Rights Concil of Europe F-67075 STRASBURG CEDEX France.
Mūsu rīcībā ir ar ECT un Satversmes tiesu saistītas iestrādes kā arī plaši pētījumu materiāli par šo tēmu, ko varam nodot interesentu vajadzībām.
Turklāt - saņemot zemes īpašnieku brīdinājumu vai arī tiesas prasības pieteikuma norakstu par nomas maksas pieprasījumu vai par tās piedziņu ar atpakaļejošu datumu (ar/vai bez nomas līguma) bez minētā speciālā likuma pamata, kā arī tad, ja notiek nepamatota vēršanās ar prasību pret apsaimniekotāju, vai arī - citā gadījumā - nepamatota vēršanās pret dzīvokļu kopību vai pret dzīvokli, mūsuprāt, ir jāvēršas ar atsevišķu sūdzību vai iesniegumu pie valsts augstākajām amatpersonām (Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru Kabineta, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākas tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas). Sūdzības saturs: - ierosināt kriminālprocesu par krāpšanu un/vai naudas līdzekļu piesavināšanos, izspiešanu; - lūgums izvērtēt šādas prasības vai tiesas sprieduma likumību; - lūgums prokuratūrai izteikt protestu par spriedumu, ja tas stājies spēkā; - vēršanās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja un/vai Tieslietu ministra ar lūgumu ierosināt pret tiesnešiem disciplinārlietu, ja ir saskatīts tīšs likuma pārkāpumu un spriedums ir netaisnīgs; - ja iesniegts prasības pieteikums par nepamatotu piedziņu, katrā gadījumā jāizvērtē iespējas un pamats vērsties tiesā ar pretprasību pret zemes īpašnieku vai pārvaldnieku; - ja secināts, ka prasībā ir līdzvainīgs mājas pārvaldnieks (apsaimniekotājs), tad nepieciešams lūgt tiesu pieaicināt kā trešo personu arī mājas pārvaldnieku vai pretprasībā kā atbildētāju norādīt zemes īpašnieku.
Ir svarīgi tiesu procesos un strīdos noskaidrot „sīkumus”, kuriem ir nozīme prasības noraidīšanā, pretprasības iesniegšanā un taisnīgas tiesas spriešanā.
Likums ne tikai formāli nosaka nomas tiesību rašanos, bet arī regulē tās. Šajā sakarā jānoskaidro vai jālūdz tiesu noskaidrot, vai ir noticis tiesisks darījums, kurā atļautā veidā veikta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai (CL.1403.p.). Jo ir jābūt skaidrībai: - vai šajā darījumā - zemes nomas attiecību nodibināšanā - ņemti vērā tās dalībnieki, darījuma priekšmets, gribas izpaudums, darījuma sastāvdaļas un forma (CL 1404.p.); - vai prasītājs ir likumīgs zemes īpašnieks, kas ierakstīts Zemesgrāmatā brīdī, par kuru prasa piedziņu vai citu prasītāja tiesību noteikšanu, proti - vai viņam ir prasītāja tiesības; - vai zemes īpašnieks likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta 2.daļas kārtībā ir izpildījis zemes gabala īpašnieka pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku un vai atbilstoši likumam ir nodibinājušās zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības, proti - vai ir izpildīti minētā privatizācijas likuma 54.panta un zemes reformas likuma 4.panta 5.daļas un 12.panta 2 1 nosacījumi; - vai ir dzīvokļu kopības lēmums par mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu pārvaldītājam (apsaimniekotājam) un vai tas ir spēkā, ir vai nav atsauces par periodiem, kuri saistīti ar prasību, par kuriem spriesta tiesa, vai pārvaldītājs pārvalda māju likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50.panta 7.daļas kārtībā, vai viņš ir atbildīgs par visām mājas saistībām ar trešām personām; - vai tiesa ir pārbaudījusi iemeslus, kādēļ dalītā īpašuma zemes nomas līgums nav noslēgts, proti - vai tas nav noslēgts krāpšanas nolūkā, nolūkā slēpt pirmpirkuma tiesības, kuras noteiktas šā likuma 54.panta 3.daļā (ja zemes gabala īpašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem)). Te arī var būt vietā pretprasība - vai zemes īpašums ir iegūts tiesiski; - vai ar likumu ir noteiktas tiesības maksas piedziņai ar atpakaļejošu spēku, turklāt, ja nav nodibinātas ar likumu noteiktas tiesiskās attiecības un arī šāda atruna nepastāv.
Tātad - šie un, iespējams, citi apstākļi šādos tiesu procesos ir taisnīgas tiesas spriešanai nepieciešamie elementi. Ir jāpārliecinās vai tiesas, taisot spriedumu, ir tos pārbaudījušas un ņēmušas vērā. Jāpierāda, ka SIA Vienotais norēķinu centrs prasības par nomas maksu ar 2008. un turpmākiem gadiem, ir prettiesiskas.
Jāpieprasa funkcionāli nepieciešamais zemes gabala (FNZG) plāns ar apgrūtinājumiem un atsevišķu kadastrālo vērtību, kur šie elementi var būt kā organizētās noziedzības elementi
Vispirms jāvēršas pie 1997.gada 18.decembra Metodikas zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām, ko izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Lai arī likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju noteikts, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, joprojām nav zemes robežu plāna, kas norāda apgrūtinājumus. Tātad - ir jāpieprasa detālplānojuma izdruka par šo zemes gabalu un zemes robežu plāns, kas sagatavots un iesniegts Privatizācijas komisijai māju vispārējās privatizācijas sagatavošanas procesā. Ja zemes robežu plānā nav iezīmēti apgrūtinājumi, šo plānu jāizprasa no Rīgas pilsētas būvvaldes arhitektūras nodaļas un tas jāsalīdzina ar Privatizācija komisijā esošo plānu, bet pēc tam jāvēršas Valsts zemes dienestā par jaunas kadastrālās vērtības noteikšanu šim zemes gabalam.
Katrai pašvaldībai tās teritorijā ir apbūves noteikumi, kuri paredz arī minimālo zemes gabala lielumu, uz kura iespējama apbūve. Tātad - jāizprasa šie apbūves noteikumi.
Ir atsevišķi risinājumi, kā noteikt FNZG, tomēr trūkst regulējuma tam, kā noteikt zemes platību, kuri būtu nepieciešami apbūves uzturēšanai un apsaimniekošanai un kuri būtu ņemami par pamatu nomas platības noteikšanai dalītā īpašuma zemes nomas attiecību noregulēšanai. 2012.gada 12.jūnijā MK izskatītajā informatīvajā ziņojumā Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma noteikts, ka tiks izstrādāta formula. lai noteiktu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu ēkai, tās apsaimniekošanai. Tā nosakot reālo summu, kas dzīvokļa īpašniekam jāmaksā kā nomas maksa.
Zemes robežu plāns ar apgrūtinājumiem tika izstrādāts būvvaldē. Arhitekti to iesniedza Privatizācijas komisijai. Taču ir pamatotas aizdomas, ka komisija šo plānu pārlaboja, apgrūtinājumus izslēdza, lai pienākumu maksāt par visu zemi uzliktu iedzīvotājiem. Tas ir netaisnības elements. Tāpat kā tas, ka „lieko” zemi pie mājas, kura pārsniedz FNZG lielumu, arī paredzēts uzlikt kā slogu dzīvokļu īpašniekiem.
Ministru Kabinetam, Tieslietu ministrijai un visiem Saeimas deputātiem ir iesniegts priekšlikums grozīt un papildināt likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12. panta 2.prim daļu (un/vai likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta 1.daļu) ar tekstu šādā redakcijā: „Nomas līguma rakstveida formas neievērošana šā likuma 4.panta 5.daļas noteiktos gadījumos, kad zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi, neviens darījums pirms attiecīga rakstiska akta taisīšanas nav spēkā. Ar likumu noteikto procentu aprēķināšana no zemes kadastrālās vērtības un aprēķinātā nomas maksa var tikt izprasīta no rakstiska nomas līguma noslēgšanas dienas vai no prasības iesniegšanas tiesā dienas par zemes nomas līguma noslēgšanu pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības”. Būtu vēlams šo prasību par likuma grozījumu prasību uzturēt katrā rezolūcijā un sūdzībā, jo tā novērš daudzas domstarpības un anomālijas zemes nomas jautājumu sakārtošanā.
Nobeigumā. Ir jāvēršas Saeimas komisijā par dalību likumprojekta Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums apspriešanā. Ne mazāk svarīgi ir organizēt piketus pie Tieslietu ministrijas, kura ir atbildīga par likumdošanas ierosināšanu un likumu izpildes uzraudzību. Arī pie Ministru kabineta ar atbilstoši sagatavotām prasībām.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/viedokli/klementijs-rancans-1/209307-latvija-janovers-organizeta-noziedziba-ipasumu-politikas-joma.htm
