Latio vadītājs: Akcents no algām un darbaspēka nodokļiem pāries uz nekustamā īpašuma nodokļiem
Latio vadītājs: Akcents no algām un darbaspēka nodokļiem pāries uz nekustamā īpašuma nodokļiem
LETA
02.02.2010
Nekustamā īpašuma nodoklim ir tikai viens ceļš, proti, uz augšu, - intervijā "Latvijas Avīzei" prognozējis nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
«Es neesmu politiķis. Tā kā strādāju ar nekustamajiem īpašumiem, redzu realitāti, ka nodokļi pieaugs un ātrā tempā. Īpašumu turētājiem jārēķinās, ka pašreiz noliktās normas ir maza kripatiņa no likmēm, kas mūs sagaida visai tuvā nākotnē,» uzskata Šīns.
Pēc «Latio» vadītāja teiktā, viena tāda realitāte, ka politiķi nespēj vienoties par valsts izdevumu samazināšanu. Problēmas nerodas viena vai otra nodokļa dēļ. «Problēmas sakne ir tā, ka no miljons darba spējīgajiem veseli 300 000 ir barojami no valsts kases un pārtiek no nodokļos samestā,» situāciju valstī skaidro Šīns.
Taču, pēc Šīna teiktā, ir jau arī labās ziņas, nevis sliktās vien. Prognozētais nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums nesīs līdzi sekas. Droši vien to palielinās ja ne pirmdien, tad tuvākajā laikā pēc 10.Saeimas vēlēšanām, taču komplektā ar lielāku brīvestību pašvaldībām rīkoties ar iegūto naudu. Pašlaik šā nodokļa ievākums pašvaldību budžetā ir ar necilu īpatsvaru, bet drīzā laikā tā daļa būs ievērojami lielāka.
Nekustamo īpašumu speciālists uzskata, ka šādā gadījumā veidosies situācija, kas ļaus pašvaldībām piemērot nodokli ar atlaidēm un ar izdevīgiem noteikumiem. «Tās savā starpā stipri vien konkurēs, lai piesaistītu iedzīvotājus, uzņēmējus, darba vietu radītājus. No otras puses, teiksim, jaunām ģimenēm būs izvēle, kur labāk dzīvot un iekārtoties,» skaidro Šīns.
Būtība ir, ka nodokļu sloga akcents no algām un darbaspēka nodokļiem pāries uz nekustamā īpašuma nodokļiem. Pašlaik iekasē 70 miljonus gadā, bet turpmāk politiķu apetīte būs saņemt vismaz kārtu vairāk no nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas. «Kā to dalīs uz dažādām sabiedrības daļām, to mēs redzēsim. Tas atkarīgs no tā, kura spārna politiķi gūs pārsvaru,» skaidro Šīns.
Nekustamo īpašumu vērtētāji pieļauj, ka dzīvošana mājokļos kļūs krietni dārgāka. Jo lielāks nams, jo dzīvošana arī dārgāka. Sagaidāmā nodokļu politika spiedīs cilvēkus samērot savu situētību ar dzīvojamās telpas lielumu.
Objekts, no kā noteiks nodokļa apjomu, būs kadastrālā vērtība. Līdz ar to gan jaunās ģimenes, gan gados vecākos ļaudis var skart nepieciešamība izvēlēties dzīvokļus ar iespējami zemāku kadastrālo vērtību. Šodien tie ir visādi nopeltie padomjlaiku nami, dzīvokļi ar daļējām ērtībām vecākā apbūvē. "Latio" uz to reaģē. Tāpēc esam zināmā mērā sevi atraduši ēku apsaimniekošanas biznesā, mēģinām pārliecināt "daudzstāveņu" iedzīvotājus, ka ir vērts ieguldīt mājas siltināšanā, uzlabošanā. Sakārtotas mājas būs vērtība. Cilvēki meklēs lētākus mājokļus - viens no iemesliem tam arī būs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums.
Dzīvot jaunbūvētā mājā, pilsētas centrā, skaistā, 200 kvadrātmetru plašā dzīvoklī turpmāk atļausies tikai ļoti augsti apmaksāti speciālisti, kuru algas mērāmas vairākos tūkstošos latu. Mājokļa nodoklis liks cilvēkiem aplēst, kādu dzīvesvietu viņi var atļauties, jo nodoklis būs, mazākais, 1% no īpašuma vērtības. Ja dzīvoklis maksā 100 tūkstošus, tad katru gadu nāksies šķirties no tūkstoš latiem, tos samaksājot valstij, t. i., pašvaldībai. Tā pavērsies jaunā realitāte.
Šīns prognozē, ka līdz ar dramatisku nekustamā īpašuma nodokļa pieaugšanu notiks pārkvalifikācija no īpašnieka par īrnieku. Tie, kuri jau sen dzīvo pašu celtā vai mantotā savrupmājā, nav spiesti maksāt bankām procentus, un viņu situācija kopumā varētu būt vieglāka.
Liela daļa jauno projektu pārgājuši vai pamazām pāriet banku rīcībā. Tirgum sabrūkot, dzīvību spēja vilkt daži attīstītāji, kas būvējās par saviem līdzekļiem, kas nevienam nav neko parādā. Diezin vai baņķieriem ir īsta skaidrība, ko darīt ar akumulēto īpašumu.
Turpmāk banka kaut kādā veidā, sniedzot finansējumu, mēģinās atgūt līdzšinējos zaudējumus. «Baņķieri būs dusmīgi, ka stāstu tādas lietas, bet ir valstis, kur viņiem neļauj rīkoties tikai pēc sava prāta. Kur liek iztīrīt apcirkņus un sākt no jauna. Jūs man jautājāt, kā mājokļa nodokli maksās šos īpašumus pārņēmušie. Te celsies vēl viens jaukums, jo atradīsies politiķi, kuri par nekustamā īpašuma nodokļa celšanu piktajiem jūsu lasītājiem paskaidros - redziet, baņķieriem pieder daudz īpašumu un mēs ar viņiem netiekam galā. Bet tūlīt viņus apliksim ar pamatīgu nodokli,» situāciju skaidro «Latio» vadītājs.
Pēc viņa teiktā, pasaulē nekustamā īpašuma nodoklis nemēdz būt augstāk kā robežās no 0,5 līdz 3 vai 4 procentiem no īpašuma vērtības. Jau ap 2004.gadu nekustamā īpašuma vērtība bija ievērojami piezemētāka, cilvēkus vajadzēja savlaicīgi brīdināt un iepazīstināt, kāda būs nodokļu politika.
«Problēma slēpjas arī citā apstāklī, ka mēs kā sabiedrība ilgu laiku esam bijuši nevīžīgi pret nekustamo īpašumu kā tādu. Līdz apziņai nav skaidri novadīts, ka nekustamais īpašums ir pats lielākais ieguldījums. Tas ir pats vērtīgākais, ko mūža laikā cilvēks spēj iegādāties! Cilvēki nav mācīti, kādas var būt ziepes un kādi prieki, saimniekojot īpašumā,» sacījis Šīns.
Tomēr kopumā «Latio» vadītājs aicināja nezaudēt optimismu. «Neizbēgami situācija sakārtosies. Politiķi kļūs labāki. Vēlētāji - gudrāki. Uzņēmēji - godīgāki,» prognozē Šīns.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1443
