Kredītu piedāvājumu nianses
10.2007
Saņemot kredītu bankā mājokļa iegādei, šodien cilvēkiem nākas mainīt savu attieksmi: ja pēdējos gados banku hipotekārie kredīti bija kļuvuši viegli pieejami, tad tagad šis process prasa daudz augstāku atbildības pakāpi – tāds ir nekustamo īpašumu projektu attīstības uzņēmuma „Immostate” secinājums, apkopojot veiktās izpētes rezultātus par banku jaunajiem nosacījumiem hipotekārās kreditēšanas jomā. „Immostate” aptaujājis vairāku lielāko banku atbildīgās amatpersonas un kredītspeciālistus, izpētē iekļaujot tādas bankas kā Hansabanka Swedbank, SEB Unibanka, Parex Banka, DnB Nord banka un Nordea banka.
„Mainoties likumdošanai, banku kredītpolitika ir kļuvusi daudz stingrāka un klienti bieži vien ir apjukuši saistībā ar savām iespējām saņemt kredītu. Mēdz gadīties arī tā, ka cilvēks, kurš ilgus gadus bijis kādas bankas klients, šodien saņem tās atteikumu hipotekārā kredīta piešķiršanai. Iemesli var būt dažādi, taču, kā liecina mūsu uzņēmuma ikdienas prakse, visbiežāk tas vienkārši ir informācijas trūkums par to, kā sakārtot savas finansu lietas, kā nokārtot formalitātes. Uzsākot izpētes darbu par banku jaunajiem kredītnosacījumiem, mūsu mērķis bija iegūt zināšanas, kas reāli spētu palīdzēt mūsu potenciālajiem pircējiem orientēties jaunajā situācijā un bieži vien pārvarēt arī radušos psiholoģisko barjeru. Šobrīd mūsu uzņēmuma speciālisti spēj sniegt profesionālas un individuālas konsultācijas, kā arī ieteikt atbilstošāko banku un pat konkrētu kredītspeciālistu, kuram jau ir pieredze līdzīgā situācijā,” saka Vestards Rozenbergs, SIA „Immostate” valdes priekšsēdētājs.
SIA „Immostate” ir apkopojis banku sniegto informāciju par banku jaunajiem nosacījumiem praktiski visa veida nekustamo īpašumu iegādei, tai skaitā arī apbūves gabalu iegādei un būvniecības darbu veikšanai. Īpaša uzmanība tika pievērsta mājokļu iegādei jaunos un rekonstruētos namos Rīgas centrā un Vecrīgā, jo „Immostate” piedāvā galvenokārt tieši ekskluzīvu nekustamo īpašumu iegādi.
Veicot izpēti, analizēti un salīdzināti banku finansējuma apjomi, klientu līdzdalības apjomi, maksimālie kredītu termiņi, procentu likmes, atmaksas grafiku veidi un citi parametri; salīdzinātas arī banku prasības attiecībā uz tām iesniedzamajiem dokumentiem.
Apkopojot izpētes rezultātus, izdarīti sekojoši secinājumi:
1) salīdzinot ar iepriekšējo ļoti aktīvas kreditēšanas periodu, šobrīd attiecībā uz kredītņēmējiem tiek izvirzītas divas jaunas prasības:
grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, 1.8. pantā piektajā daļā, pirmajā punktā, kas stājušies spēkā 2007. gada 12. jūnijā, noteikta prasība bankā iesniegt Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) izziņu par patērētāja ienākumiem vai satura ziņā līdzvērtīgu citas valsts nodokļu administrācijas izziņu. Minēto izziņu nepieprasa, ja patērētājs ir valsts amatpersona un informācija par viņa ienākumiem ir publiski pieejama. Šādas izziņas tiek pieprasītas, ja kredīta apjoms pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas, t.i. 12 000 LVL.
grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, 1.8. pantā sestajā daļā, kas stājušies spēkā 2007. gada 12. jūnijā, noteikta prasība piedalīties nekustamā īpašuma iegādē ar vismaz 10% līdzfinansējumu, turklāt klientam līdzdalība jāmaksā pirms kredīta izsniegšanas (klients pirmais iegulda darījumā) un līdzdalība jāapliecina dokumentāli (maksājuma uzdevums, konta izdruka). Likums aizliedz šo līdzdalību nodrošināt ar citu nekustamo īpašumu. Iegādājoties, piemēram, sērijveida dzīvokļus vai apbūves gabalus, klienta līdzdalība, ko pieprasa bankas, ir pat līdz 20 %.
2) Lai saprastu klienta finansiālo situāciju, ienākumu struktūru un raksturu, bankas daudz rūpīgāk pēta un analizē tādus parametrus kā, piemēram, izglītība, sociālais stāvoklis, darba pieredze, u.c. Bez likuma grozījumos noteiktās VID izziņas bankas pieprasa arī citus ienākumus apliecinošus dokumentus (piemēram, kontu pārskatus u.c.). Tiek vērtēti arī citi pierādāmie ienākumi (piemēram, dividendes, ienākumi no īres līgumiem, u.c., turklāt ienākumiem no dividendēm jābūt deklarētiem, īres līgumiem jābūt reģistrētiem Zemesgrāmatā, īres maksai jāparādās kontu izdrukās).Dokumentāli nepierādāmus ienākumus neviena no „Immostate” aptaujātajām bankām šobrīd vērā neņem.
„Iezīmējusies stabila tendence: jaunās likumdošanas nosacītā banku kredītpolitika šobrīd stabili veicina iedzīvotāju ienākumu legalizāciju. Visu banku obligāta prasība ir: ikmēneša kredīta maksājums nevar pārsniegt VID izziņā norādīto ikmēneša ienākumu. Ja kāds vēlas ņemt hipotekāro kredītu bankā, vairs nav iespējama vēl tik nesen izplatītā situācija, kad uz banku varēja aiziet, piemēram, ar vienkāršu darbavietas izziņu par viņa ienākumu apjomu,” skaidro Vestards Rozenbergs.
3) Tāpat kā iepriekš, bankas ņem vērā kopējos mājsaimniecības ienākumus, taču tagad mainījusies vairāku banku attieksme pret tā saucamajiem galvotājiem – cilvēkiem, kuri līdztekus kredītņēmējam uzņemas pilnu atbildību par kredīta atmaksu. Galvotājs īpaši nepieciešams, ja ikmēneša kredīta maksājuma pārsniedz personas VID izziņā uzrādītos ikmēneša ienākumus, taču arī galvotājam tad būs jāiesniedz bankā VID izziņa. Vairākas bankas pieļauj situāciju, ka galvotājs var arī nebūt ģimenes loceklis.
4) Lai arī likumu grozījumi nenosaka, kādam ir jābūt atlikumam uz ģimenes locekli pēc kredītmaksājumu veikšanas, bankas lielākoties vadās no LR Labklājības ministrijas noteiktā iztikas minimuma - uz katru ģimenes locekli pēc visu maksājumu veikšanas jāpaliek vismaz 130 LVL atlikumam. Valdības pieņemtais inflācijas apkarošanas plāns paredz, ka 2008. gada sākumā tiks izveidots un ieviests vienots Kredītņēmēju reģistrs, kas varētu viest vairāk skaidrības šajā jautājumā.
5) Īpaši kredītnosacījumi bankām šobrīd ir attiecībā uz nerezidentiem – ārvalstu nodokļus administrējošo institūciju izziņas, ko uzrāda šīs personas, bieži vien ir nepārbaudāmas. Ja nerezidents var uzrādīt pārbaudāmu attiecīgās iestādes izsniegtu dokumentu, piešķirtā finansējuma apjoms būs līdz par 20 % mazāks nekā kreditējot rezidentus. Atsevišķas bankas šobrīd nerezidentus kreditē ļoti nelabprāt, vai pat nekreditē vispār, izņemot tos gadījumus, kad nerezidentam ir galvotājs, kas dzīvo un gūst ienākumus Latvijā.
6) Pašnodarbinātajām personām, kādi ir liela daļa tieši maksātspējīgāko klientu, arīdzan jāuzrāda pietiekams legālo ienākumu apjoms: no iesniegtās VID izziņas tiek aprēķināti neto ienākumi, teorētiski pieņemot, ka nodokļos tiek samaksāti 30% no bruto summas.
7) Uzņēmuma „Immostate” ikdienas darba pieredze liecina, ka šobrīd Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ļoti neaktīvi kļuvuši cilvēki, kas vēl nesen iegādājās daudzus īpašumus, lai tos vēlāk realizētu vai izīrētu. To lielā mērā ir veicinājusi arī banku jaunā kredītpolitika. Šobrīd mājokļus iegādājas galvenokārt t.s. „gala patērētāji”, t.i. – cilvēki, kas tos lietos paši.
„Svarīga atziņa gan mūsu uzņēmuma speciālistiem, gan tiem, kas šobrīd vēlas iegādāties kādu nekustamo īpašumu: jauno likumu robežās bankas šobrīd strādā ļoti individuāli, katram klientam meklējot un atrodot piemērotāko risinājumu. Jā, banku kredītpolitika ir kļuvusi stingrāka, taču tas ir normāls un ekonomiski pamatots tirgus stabilizēšanās process. Nav pamata bažām, ka nekustamo īpašumu tirgus apstāsies un neattīstīsies. Joprojām ir un tagad rudenī rodas arvien kuplākā skaitā cilvēki, kuri iegādājas nekustamo īpašumu un aktīvi meklē iespēju saņemt kredītu kādā no bankām. Šiem cilvēkiem mēs viennozīmīgi varam ieteikt neapmulst un nenobīties – profesionāls nekustamo īpašumu speciālists Jums noteikti ieteiks vispiemērotāko risinājumu”, rezumē Vestards Rozenbergs.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
