Kredītu kavētāji pārsvarā izvēlas īstermiņa risinājumus
Žanete Hāka, [email protected], 2013. gada 15. marts
Lai gan novērojumi liecina, ka situācija darba tirgū uzlabojas, tomēr tā joprojām ir nestabila, līdz ar to klienti, kas kavē aizdevumu atmaksu, bieži izvēlas risinājumus, kas sniedz īstermiņa atvieglojumus, stāsta banku pārstāvji.
«Par ilgtermiņa risinājumiem klienti domā retāk un bieži tiek izteikts apgalvojums, ka nākotnē situācija noteikti uzlabosies, kaut arī nav skaidrs redzējums, kā rezultātā tas varētu notikt,» norāda Nordea Kredītu departamenta vadītājs Rasmus Pētersons.
Viņš gan uzsver, ka pagājušā gada laikā uzņēmumiem izsniegto kredītu kvalitāte pakāpeniski uzlabojas. Problēmas ar kredītam maksājumu veikšanu lielākoties radās tiem uzņēmumiem, kuri jau iepriekš tika restrukturizēti. Līdz ar to sagaidāms, ka arī šajā gadā situācija turpinās uzlaboties.
Pārstrukturizējot aizdevumus vairumā gadījumu tiek lūgts vienkārši samazināts maksājums nesaucot konkrētu risinājumu. Tāpat bieži klienti vēlas pagarināt esošo risinājumu, norāda R. Pētersons.
Prognozējams, ka situācija privātpersonu segmentā mājokļu kredītiem varētu palikt nemainīga vai nedaudz uzlaboties - joprojām lielāko daļu no problemātiskajiem aizdevumiem veido 2007.-2009.gadā izsniegtie kredīti, kuri joprojām tiek restrukturizēti.
Visbiežāk izmantotais ir risinājums, kad tiek veikts procentu maksājums un daļējs pamatsummas maksājums.
Swedbank jauno kavētāju skaits patlaban ir būtiski samazinājies, un klientu skaits, kam būtu nepieciešama restrukturizācija, kļūst arvien mazāk, stāsta bankas pārstāve Kristīne Jakubovska. Krīzes laikos banka izstrādāja plašu risinājumu klāstu, kā palīdzēt klientiem uz laiku, kad rodas maksājumu grūtības. Viens no pazīstamākajiem un izplatītākajiem ir pamatsummas maksājumu atlikšana, skaidro bankas pārstāve.
«Tradicionāli ziemas mēnešos kredītmaksātāju vidū kavētāju skaits vērojams tieši mājsaimniecībām, kas saistīts ar ziemas mēnešos pieaugošajām siltuma izmaksām, kuras iedzīvotājiem nepieciešams segt,» uzsver SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere, piebilstot, ka, ņemot vērā, ka reālās algas pagājušā gada pēdējos ceturkšņos nav būtiski augušas, bet izmaksas ziemas laikā pieaug, veidojas likumsakarīga reakcija.
Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati, kopējais pārstrukturizēto kredītu skaits pērnā gada beigās bija 1,527 miljardi latu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/kreditu-kavetaji-parsvara-izvelas-istermina-risinajumus-390049
