Kreditori apmaksās reālus budžeta grozījumus
Kreditori apmaksās reālus budžeta grozījumus
Arnis Kluinis
06.06.2009
Latvijas un starptautisko aizdevēju sarunās vakar iestājās pārtraukums līdz brīdim, kad valsts 2009. gada budžeta samazināšanai tiks piešķirts likuma spēks.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Einars Repše un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs vakar ilgi apspriedās ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjiem Marku Grifitu un Elenu Floresu. No sarunu rezultātiem publiski tika izpausta tikai vienošanās sarunas turpināt pēc tam, kad Saeima būs grozījusi valsts 2009. gada budžetu. Budžeta grozījumi aizvakar jau tika Saeimas pirmajā lasījumā, taču valdība neslēpj, ka kreditori prasa no valdības un valdība prasīs no Saeimas vēl daudz lielāku izdevumu samazināšanu. Šīs samazināšanas galējiem parametriem bija jābūt galvenajam, par ko valsts vadītāji vakar apspriedās ar saviem kreditoriem, taču sabiedrībai par to nekas stāstīts netika. Visticamāk, tādā veidā valdība cer neizprovocēt protesta balsojumu šodienas notiekošajās pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu vēlēšanās. V. Dombrovskis turpināja uzmundrināt potenciālos vēlētājus ar apgalvojumiem, ka Latvija jūlijā saņems kārtējos aizdevumus un tādējādi saglabās iespēju uzturēt lata pašreizējo kursu pret valūtu.
Kreditoru pārstāvji aprobežojās ar atzinumu, ka budžeta izdevumu samazināšana gan esot solis pareizajā virzienā, taču šo soļošanu vēl nāksies turpināt. Viņi par savu galveno uzdevumu bija izvirzījuši to, lai neko no viņu teiktā nevarētu iztulkot kā solījumus un saistības attiecībā pret Latviju. Kreditori patur sev brīvas rokas piešķirt vai nepiešķirt aizdevumus, kā arī neuzņemas atbildību par taupības pasākumu ekonomiskajām, politiskajām un sociālajām sekām.
Nevēlēšanos izpaust reālo budžeta grozījumu plānu V. Dombrovskis attaisnoja ar formulu, ka esot "jāapkopo saņemtā informācija". Nez, kādu informāciju gatavojas apkopot viņš, bet savu darbu viņš pabeigšot aptuveni tajā pašā laikā, kad balsu skaitītāji vēlēšanu iecirkņos. "Nākamās nedēļas sākumā tiks pieņemti konkrēti lēmumi," solīja Ministru prezidents. Tad "budžeta izdevumu samazinājums līdz grozījumu apstiprināšanai otrajā lasījumā Saeimā skars gandrīz visas nozares". Ar šādu formulējumu viņš vakar atlaida lauku preses izdevumu žurnālistus. No vienas puses, tas nav nekas iepriecinošs, bet, no otras puses, tas atļauj jebkuram cerēt, ka naudas atņemšana visiem ļautu neatņemt pārāk lielu naudas summu nevienai iestādei, sociālajai grupai vai reģionam un galu galā nevienam konkrētam cilvēkam (ģimenei).
Budžeta grozījumu pieņemšana tiek plānota 12. jūnijā ar turpinājumu 17. jūnijā, ja tas būs nepieciešams. Tad kreditoru pārstāvji atkal ieradīsies Latvijā novērtēt Saeimas darba rezultātus. Ja Saeimas darbs pie budžeta grozīšanas beigsies bez skandāliem (bez valdošās koalīcijas sašķelšanās), Valsts kasei un Latvijas Bankai vajadzētu pietikt latu un valūtas savu saistību izpildei. Šonedēļ lielu starptautisku ievērību izraisīja fakts, ka trešdien valdībai neizdevās pārdot nevienu valsts parādzīmi. Pēc tam dažos elektroniskajos masu saziņas līdzekļos tika vēstīts, ka ceturtdien valdība dabūjusi tikai 2,75 miljonus latu no cerētajiem 20 miljoniem, bet Valsts kases preses sekretāre Zane Šneidere Neatkarīgajai apgalvoja, ka īstenībā valstij uzticēti kopā pat 30 miljoni latu uz dažādiem termiņiem starp 1 un 12 mēnešiem par likmēm starp 10 un 12,5 gada procentiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/24013-kreditori-apmaksas-realus-budzeta-grozijumus.htm
