Kādam nolūkam krieviem Latvijas nekustamie īpašumi?
Latvija ārzemniekiem piedāvā pilnīgi citu nekustamā īpašuma produktu nekā Spānija, Itālija, Grieķija vai Bulgārija. Mēs, figurāli izsakoties, nepārdodam „sauli”. Latvijas priekšrocība ir uzturēšanās atļauja, iespēja ceļot pa Eiropas Savienības valstīm un dzīvot mentalitātes un valodas ziņā sev komfortablā zemē.
Tā uzskata kompānijas Realia Dzīvojamā fonda departamenta direktors Andrejs Kozels.
— Šodien Eiropā daudz runā par parādsaistībām un ekonomikas grūtībām, kas nomāc tādas valstis kā Grieķija, Spānija, Itālija… Taču vēl tikai pirms trim vai četriem gadiem galvenā slikto ziņu sagādātāja bija Latvija. Kā šajā laikā ir mainījusies situācija mūsu valstī?
— Ja pieņem, ka Latvijas ekonomikas krīze bija neizbēgama, tad, lai arī cik dīvaini tas neskanētu, ir pat labi, kas mūsu valsts bija viena no pirmajā Eiropas Savienībā, kura saņēma krīzes triecienu. Krīze piespieda mūs ātrāk nolaisties no mākoņiem uz zemes un pārskatīt mūsu attīstības kļūdainos virzienus, kritiski izvērtēt pašu iespējas. Galu galā tā piespieda mūs intensīvāk strādāt un meklēt ceļus izkļūšanai no sarežģītās situācijas, kurā bijām nonākuši. Vēl pirms četriem gadiem par mums skumji jokoja. Tagad Eiropā Latviju min kā piemēru, - kā valsti, kas, veicot enerģiskus un sāpīgus, bet tajā pašā laikā efektīvus pasākumus, tika paglābta no ekonomikas pikējoša krituma. Protams, mēs neesam acumirklī pārvērtušies par Eldorado. 2011. gadā Latvijas IKP pieaugums bija 5,5%, 2012. gada pirmā un otrā ceturkšņa rādītāji ir attiecīgi +6,9 un +5,1%. Pozitīvas ir arī prognozes nākamajiem gadiem. Valsts virzās uz priekšu, meklējot ārzemju kapitāla piesaistīšanas iespējas un aktīvi strādājot, lai izveidotu komfortablu biznesa vidi. Kopš 2012. gada pirmā jūlija pievienotās vērtības nodokļa likme tika pazemināta, un tā tagad ir 21%. Tuvāko trīs gadu laikā jāsamazinās iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmei no 25% uz 20%. Tiek gaidīti arī citi nodokļu atvieglojumi, kas skar Latvijas nerezidentu uzņēmējdarbību. Vairāki speciālisti uzskata, ka tuvākajā nākotnē Latvija spēs piedāvāt Krievijas uzņēmējiem ievērojami labākus uzņēmējdarbības apstākļus, nekā pašlaik piedāvā Kipra.
Ja runā par Rietumu kompānijām, tad tās aizvien augstāk novērtē Latvijas darba tirgus augsto potenciālu un profesionālismu: ar katru gadu palielinās to ārzemju kompāniju skaits, kas atver Rīgā savus birojus un kuru darbinieki attālināti apkalpo savus klientus Skandināvijā, Lielbritānijā, Vācijā un citās valstīs.
— Vai šīs pozitīvās pārmaiņas skar arī nekustamo īpašumu jomu?
— Nekustamo īpašumu jomā notiekošie procesi nav atdalāmi no ekonomikas, demogrāfijas un politiskajiem procesiem. Piemēram, tā kā Rietumu kompānijas ir atvērušas Rīgā savas pārstāvniecības, Latvijas galvaspilsētā būtiski pieaug pieprasījums pēc mājokļu īres, kas savukārt stimulē īres likmju celšanos. Strauji palielinās to ārzemju studentu skaits, kuri brauc pie mums iegūt augstāko izglītību. Spēcīgu impulsu nekustamo īpašumu tirgus atdzimšanai ir devuši Imigrācijas likuma labojumi, kas ļauj ārzemniekiem pretendēt uz uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos. Turklāt uzturēšanās atļauju saņem ne tikai nekustamā īpašuma īpašnieks, bet arī viņa ģimenes locekļi.
Gandrīz 450 nekustamā īpašuma objektu pirkumi Jūrmalā un aptuveni 700 Rīgā — tas ir Imigrācijas likuma grozījumu darbības praktiskais rezultāts. Kopš 2010. gada 1. jūlija ārzemnieki ir noslēguši vairāk nekā 1400 nekustamā īpašuma pirkšanas darījumu, un, pamatojoties uz šiem darījumiem, Latvijas uzturēšanās atļaujas ir saņēmuši vairāk nekā 3000 cilvēku no apmēram 30 pasaules valstīm. Trīs ceturtdaļas no viņiem ir Krievijas pilsoņi. Protams, Latvijā nekustamie īpašumi netiek pirkti tik masveidīgi kā Bulgārijā vai Spānijā. Ir jāsaprot, ka mūsu produkts tomēr ir atšķirīgs: Eiropas dienvidu daļā ārzemnieki nekustamos īpašumus pērk galvenokārt tāpēc, lai gozētos saulītē. Mūsu klienti vairumā gadījumu ir cilvēki vecumā no 40 līdz 45 gadiem, un parasti viņiem ir bērni. Latvija viņus piesaista ar iespēju saņemt pilnvērtīgu uzturēšanās atļauju, kas dod iespēju brīvi ceļot pa Šengenas līguma valstīm, garantē iespēju dzīvot valstī, kurā vietējo iedzīvotāju mentalitāte viņiem ir saprotama un kurā tiek veidota civilizēta likumdošana. Būtiski ir arī tas, ka nav valodas problēmu, jo gan Rīgas centrā, gan Jūrmalā ir pietiekams skaits skolu, kurās pamata izglītība tiek nodrošināta krievu valodā. Prakse rāda, ka visi šie plusi rod atbalstu mūsu austrumu kaimiņos, un pieaug to nekustamo īpašumu pircēju skaits, kuri pārceļas uz Latviju uz pastāvīgu dzīvi.
— Ko visbiežāk pērk pircēji no Krievijas?
— Viņi, protams, pirmkārt izskata piedāvājumus, kuru cenas ir tuvu 143 tūkstošiem eiro. Tas ir zemākais investīciju slieksnis Rīgā un Jūrmalā, lai saskaņā ar Imigrācijas likumu varētu pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Vispieņemamākais variants par šādu naudu ir dzīvokļi Rīgas mikrorajonu jaunajos māju projektos. Tiem, kuri nekustamo īpašumu vēlas pirkt tikai Rīgas centrā vai mūsu valsts galvenajā kūrortā, jābūt gataviem šķirties no lielākām summām. 50—60% darījumi, ko ar ārzemniekiem kārto kompānijas Realia darbinieki, nesniedzas pāri 250 tūkstošu eiro atzīmei. Vēl 20% gadījumu objekta cena svārstās robežās no 250 līdz 350 tūkstošiem eiro. Tās jau ir labas mājas Rīgas apkārtnē vai Jūrmalas pirmajā un otrajā piekrastes līnijā, kā arī Rīgas centra dzīvokļi ar platību līdz 100 m². Savukārt nekustamo īpašumu darījumi par 500 tūkstošiem notiek retāk.
Cenas, kas ļautu potenciālajiem pircējiem iegūt vispārēju priekšstatu par mājokļiem ārzemnieku vidū populārajā Rīgas centrā un Jūrmalā, ir dažādas:
— neremontētās un daļēji izremontētās Vecrīgas un Klusā centra mājās — 1600-2500 eiro/m²;
— Vecīgas un Klusā centra jaunajos māju projektos un pilnībā rekonstruētās mājās — 3100-4000 eiro/m²;
— Rīgas labākajos elites klases projektos — 4300-7000 eiro/m²;
— Jūrmalas pirmajā un otrajā piekrastes līnijā — 3700-7000 eiro/m²;
— mājokļi Jūrmalā centrā upes pusē un no Jomas ielas attālākos rajonos —2000-3000 eiro/m².
Vēl gribu pievērst uzmanību tam, ka Jūrmalā vairāk nekā 50 jaunu māju projekti jau tiek piedāvāti tirgū (vai tiek plānots to darīt tuvāko gadu laikā). Tas pastiprina konkurenci starp projektu attīstītājiem un pozitīvi ietekmē cenas, kas pagājušajā vasarā bija krietni „uzpūstas“.
Konkurence ir tas apstāklis, kas nāk par labu pircējiem, jo viņiem ir, no kā izvēlēties. Galvenais ir pareizi orientēties tirgū un izvēlēties tiešām likvīdu objektu.
Profesionālu mākleru palīdzība mājokļa izvēles jautājuma risināšanā ir nepārvērtējama.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2342
