Jūrmalas ēnas puse
Uldis Andersons, 2013. gada 24. jūlijs
Degradēto teritoriju sakārtošanā vajadzīga aktīvāka pašvaldības rīcība, pārskatot nodokļus, sakārtojot infrastruktūru un nākot pretim investoriem.
Tādu viedokli par Jūrmalas teritorijā esošo degradēto teritoriju attīstības iespējām pauž nekustamā īpašuma eksperti. Šobrīd daudzviet nesakārtotā vide un grausti, kas lielā daļā gadījumu iet roku rokā ar nesakārtotām īpašumattiecībām un pat vairākiem tiesvedības procesiem, darbojas kā investoriem nepievilcīgs faktors – ne tikai apsverot domu par neapsaimniekotas ēkas vai cita īpašuma iegādi, bet arī par jauna projekta attīstību līdzās šādam objektam vai netālu no tā. Turklāt šādi īpašumi reāli samazina tiem līdzās esošo īpašumu vērtību.
Cik lielas ir kopējās degradēto teritoriju (pamestu viesnīcu un sanatoriju ēku, bijušo industriālo objektu, izgāztuvju u.c.) platības, par to Jūrmalas dome DB atbildes nesniedz. Jau vairākkārt gan arhitekti, gan nekustamā īpašuma speciālisti ir vērsuši uzmanību uz nevienmērīgo Jūrmalas attīstību – pilsētā tiek īstenoti jauni un dārgi dzīvojamās apbūves, tostarp arī viesnīcu un viesu namu projekti, tai pašā laikā ir liels degradētu būvju un īpašumu īpatsvars.
Viena no Jūrmalas sāpīgākajām tēmām šobrīd ir bijusī Slokas celulozes un papīra fabrika, kas tika slēgta 1994. gadā. Kopš tā laika tās teritorija ir degradēta un piesārņota, un, kā deklarējusi pašvaldība, tās sakārtošana ir pilsētas prioritāte. Pašvaldībā skaidro, ka šobrīd fabrikas teritorijā atrodas agrākās ražošanas ēkas un būves, kas ir sliktā stāvoklī un bīstamas, starp tām ir arī XIX gs. beigās būvētās ražošanas ēkas, kurām ir arhitektoniska un kultūrvēsturiska vērtība – pašlaik bez aizsardzības statusa.
Otrs lielākais Jūrmalas raižu objekts – Ķemeri. Pēdējā laikā visskaļāk izskan vēsturiskās Ķemeru sanatorijas glābšanas epopeja, tai pašā laikā liela postaža vērojama arī Ķemeru centra vēsturiskajā apbūvē – arī te vairākas degradējušās būves saistītas ar Ķemeru sanatorijas īpašnieku SIA Ominasis Latvija, liecina Jūrmalas domes informācija. Kā «izcils» vidi degradējoša objekta paraugs Ķemeros jau kopš 90. gadu vidus ir abi pamestie 1975. gadā celtās bijušās sanatorijas Līva 11 stāvu korpusi, kas vairākkārt mainījuši īpašniekus un šobrīd, pēc Jūrmalas domes informācijas, pieder SIA Santlat – uzņēmumam, kurš savukārt pieder tam pašam SIA Ominasis Latvija.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/jurmalas-enas-puse-398013
