Jaunas prasības pretendentiem uz Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) piešķiršanu
Romāns Golubevs, 04.07.2014
Latvijas nekustamo īpašumu pircējiem, kas ir ārzemnieki un vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), noteiktā prakse, kas Latvijā darbojās pēdējos četrus gadus, pašreizējā veidā būs spēkā visai neilgi — līdz 31.augustam.
Pēc šī datuma uz Latvijas TUA varēs pretendēt tikai tie ārzemnieki, kuri konkrēta īpašuma iegādē būs ieguldījuši ne mazāk par 250 000 eiro. Kā papildu slogs pircēju makiem būs obligāta nodeva 5% apmērā no pirkuma summas, kas pretendentam uz TUA jāiemaksā valsts budžetā.
Jāatzīst, ka Latvijā daudz kas tiek īstenots, maigi sakot, ačgārni un dīvainā veidā. Politiķi veselus deviņus mēnešus turēja sasprindzinājumā Latvijas nekustamo īpašumu tirgu. Te viņi piedāvāja ieviest kvotas nerezidentiem, te nāca klajā ar iniciatīvu ierobežot TUA piešķiršanu Krievijas pilsoņiem. Pēc tam dienaskārtībā parādījās ierosinājums būtiski paaugstināt minimālo dzīvokļu un māju cenu, kas ārzemniekiem ļauj pretendēt uz TUA. Un tas viss tika plaši un nereti pārspīlēti atspoguļots Latvijas plašsaziņas līdzekļos un, tos izmantojot kā starpniekus, — Krievijas presē, radot lielu nervozitāti un neizpratni par nākamajiem spēles noteikumiem gan potenciālajos pircējos, gan arī Latvijas nekustamo īpašumu tirgus spēlētājos. Galu galā maija sākumā Saeimas deputāti ar nomācošu balsu pārsvaru tomēr nobalsoja par Imigrācijas likuma izmaiņām, padarot tā prasības stingrākas. Punkts šo labojumu leģitimizācijas procesā bija jāpieliek Latvijas Republikas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Dienas gāja, bet nekādas ziņas tā arī neparādījās. Interesanti ir tas, ka vēl jūnija sākumā daudzi mākleri sarunās ar šo rindu autoru pauda bažas par to, ka nav nekādas informācijas, vai Valsts prezidents ir parakstījis likumu. Viens otrs pat klusībā cerēja, ka prezidents neakceptēs Saeimas pieņemtos Imigrācijas likuma labojumus. Tomēr brīnums nenotika. Vēlāk noskaidrojās, ka Imigrācijas likuma jaunā redakcija bija parakstīta jau maija divdesmitajos datumos un ka tie, kā bija lēmuši deputāti, stājas spēkā 2014.gada 1.septembrī. Un tas nozīmē, ka noteikumi, kas reglamentē TUA piešķiršanu ārzemniekiem, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, būtiski mainīsies.
Pēc jaunā „likuma burta”, no pirmā septembra uz Latvijas piecu gadu TUA varēs pretendēt tikai tie ārzemnieki, kuri ir iegādājušies savā īpašumā VIENU funkcionāli saistītu un apbūvētu nekustamo īpašumu ne mazāk kā 250 000 eiro vērtībā. Turklāt nerezidentam un arī pašam darījumam ir jāatbilst vairākām prasībām, kas tikai daļēji bija iekļautas Imigrācijas likuma iepriekšējā redakcijā. Pašreizējā prakse izvirza šādas prasības:
- TUA pretendentam ne pašlaik, ne arī pagātnē nedrīkst būt bijis nekustamā īpašuma nodokļa parāds;
- samaksai par nekustamā īpašuma iegādi jābūt veiktai ar bezskaidras naudas pārskaitījumu;
- nekustamajam īpašumam jābūt nopirktam no Latvijā, Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomiskajā zonā vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, ja šī juridiskā persona ir nodokļu maksātājs Latvijas Republikā, vai no fiziskās personas — Latvijas Republikas pilsoņa vai nepilsoņa, Eiropas Savienības pilsoņa vai ārzemnieka, kam ir derīga Latvijas uzturēšanās atļauja.
Bet tālāk jau sākas, tā teikt, papildu pārsteigumi investoriem. Piemēram, sākot no 1.septembra TUA pretendentu iegādātā nekustamā īpašuma kadastra vērtībai jābūt vismaz 80 000 eiro. Lieta tā, ka šāda kadastra vērtība nemēdz būt pat jaunajiem dzīvokļiem prestižajos Rīgas Klusā centra un Vecrīgas projektos. Tiesa, nosakot šādu prasību, likumdevēji tomēr ir atstājuši vietu manevram: "Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt zemāka par 250 000 eiro." TUA pretendentiem pirkšanai aizliegto nekustamo īpašumu uzskaitījumā ir nonākuši Latvijas meži un lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Likums skaidri nosaka, ka tie nedrīkst būt iegādājamā nekustamā īpašuma objekta sastāvā.
Lūk, saldais ēdiens: Latvijas valsts visus TUA pretendentus ir ieskaitījusi piespiedu filantropu pulkā. Iesniedzot pirmo iesniegumu par TUA piešķiršanu, pretendentiem jāieskaita Latvijas valsts budžetā neatmaksājams maksājums 5% apmērā no pirkuma summas. Tas nozīmē, ka, sākot ar šā gada rudeni, ar vienu pašu nekustamā īpašuma iegādi un pirkuma valsts nodevas par darījuma reģistrēšanu (2% no pirkuma summas) samaksāšanu viss vēl nebeidzas. Summējot kopā visus paredzamos izdevumus un salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo TUA piešķiršanas praksi, secināms, ka tā sauktās investoru vīzas cena, iegādājoties nekustamo īpašumu, pretendentiem pieaugs divas līdz četras reizes.
Atgādinājums: pašlaik uz Latvijas TUA piešķiršanu var pretendēt ārzemnieks, kas ir nopircis nekustamo īpašumu Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un septiņās valsts lielākajās pilsētās ne mazāk kā 142 300 eiro vērtībā vai pārējos mūsu valsts reģionos — sākot no 71 150 eiro. Šie TUA piešķiršanas noteikumi būs spēkā līdz vasaras beigām. Pareizāk sakot, tos varēs izmantot tie ārzemnieki, kuri līdz 31.augustam būs saņēmuši Zemesgrāmatas dokumentu, kas apliecina viņu tiesības uz nekustamo īpašumu. Ar šo dokumentu viņi bez raizēm varēs iesniegt lūgumu piešķirt Latvijas TUA. Ja nekustamā īpašuma iegādes darījums tiks pabeigts vēlāk, tad, lai varētu pretendēt uz TUA piešķiršanu, pretendentiem būs jāatbilst jaunajām prasībām.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2586
