Iznīkst centrs - iznīkst bizness
Visur pasaulē pilsētas aug, bet Rīga pēdējos gados sarūk. Tas ir paradokss, jo pasaules ekonomikas nākotne ir pilsētās
Tieši tajās tiek radīti 80% nodokļu, LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā norādīja sociālantropologs Viesturs Celmiņš. Vēl nemaz ne tik sen pilsētu attīstības kontekstā runāja par vertikāliem akcentiem, betonu un stiklu, tagad dažādos lielos pilsētplānošanas un nekustamā īpašuma attīstībai veltītajos pasākumos tiek spriests par pāreju uz horizontālu attīstību, ar to saprotot zemākas būves, zaļumus, pastaigu iespējas, pārvietošanos ar velosipēdiem.
Visas pilsētas, uzņēmumi šobrīd cīnās par darbiniekiem un iedzīvotājiem. Pasaule ir sapratusi, ka iedzīvotāji, cilvēki ir galvenā vērtība jebkurā ekonomikā, tāpēc tiek ņemtas vērā viņu prasības pret dzīves vidi, viņa labsajūta.
Lai pilsēta būtu pievilcīga cilvēkiem, šobrīd tiek runāts un attīstītas vairākas lietas. Pirmkārt, sabiedriskais transports. Tam jābūt ērtam un drošam, tas ir īpaši svarīgs aspekts pilsētu konkurētspējai, atzina V. Celmiņš.
Rīgā daudzu ēku pirmais stāvs ir tukšs, un tas patiešām kaitē ekonomikai
Otrkārt, ērtības gājējiem, jo tur, kur ir cilvēki, tur ir arī dzīvība. Pat tādās pilsētās kā Ņujorka vai Maskava ir izdevies gana īsā laikā mainīt realitāti. Ņujorkas Taimskvērā savulaik dominējis transports (proporcija bijusi 89% auto un vien 11% cilvēki), tagad tā ir dzīvelīga vieta (pretēja proporcija), kur cilvēki iepērkas, iegriežas kafejnīcās utt. Tas viss stimulē ekonomiku, un nebūt nav tā – ja nebūs auto, nebūs biznesa.
Treškārt, veloceliņi un attiecīga infrastruktūra. Pie mums vairums ir pārliecināti, ka nekā no tā te nebūs. Taču celiņi nav klimata, bet gan kultūras jautājums. Taču ir skaidrs, ka braukšanai ir jābūt patīkamai, ērtai, drošai. Tāpēc šis ir viens no nākotnes pilsētplānošanas jautājumiem.
Ceturtkārt, daba pilsētā, kur parki nav koridori, caur kuriem cilvēks pārvietojas no vietas vietas uz citu, tā ir vieta, kur notiek pilsētas dzīve. Tam jāmainās. Pilsētām jābūt kā parkiem, zaļām, tas nāk par labu ne tikai videi (kompensējot kaitīgos izmešus), bet arī mazina cilvēkos stresu.
Piektkārt, pieejamība – vai pilsēta ir pieejama mazāk aizsargātam cilvēku lokam (bērniem, māmiņām ar ratiņiem, vecākiem cilvēkiem, ļaudīm ar kustību traucējumiem utt.). Jāsāk būtu ar mazākajiem – ja viņiem ir droši, patīkami, tad arī pārējiem tā ir, turklāt mazākie ir tie, kas pieaugot maina paradumus un lietu kārtību.
Sestkārt, viesmīlīgs, uzrunājošs un aicinošs pirmais stāvs. Rīgā daudzu ēku pirmais stāvs ir tukšs, un tas patiešām kaitē ekonomikai. Ja nav mazā un vidējā biznesa, kas pirmo stāvu telpas apdzīvo, ko var piedāvāt tūristiem un iedzīvotājiem, kāpēc gan viņi gribētu uzturēties centrā? Vai tūristi vēlētos braukt uz Akropoli vai Spici? Viņiem taču pašiem šādas vietas ir arī pie sevis. Tāpēc pilsētai jāpiedāvā kaut kas savs, unikāls un centrā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/iznikst-centrs-iznikst-bizness-485768
