Investoru lietus
44,095 miljoni latu — šādu summu investīciju veidā 2013. gada pirmajā ceturksnī ir ienesuši imigrācijas likuma labojumi, kas ļauj ārzemju investoriem pretendēt uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Investīciju kopējais apjoms kopš programmas uzsākšanas (2010. gada 1. jūlija) ir sasniedzis 362,8 miljonus latu.
Uzturēšanās atļauju iegūšanai visiecienītākais investīciju veids ir nekustamo īpašumu iegāde: ārzemnieki ir nopirkuši dzīvojamos un komerciālos nekustamos īpašumus par 288 miljoniem latu. Banku subordinētajā kapitālā (lai varētu pretendēt uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ārzemniekiem Latvijas bankās jānogulda 200 000 latu) ir ieguldīti 59,4 miljoni latu, bet kompāniju kapitālā — 15,4 miljoni latu.
Pēc stāvokļa uz šī gada aprīļa sākumu imigrācijas likuma labojumu ietvaros uzturēšanās atļaujas Latvijā ir izsniegtas 5187 ārzemniekiem, no kuriem 3761 ir Krievijas pilsonis, 446 — Ukrainas, 289 — Kazahstānas, 171 — Uzbekistānas, 136 — Ķīnas, 129 — Baltkrievijas, 57 — Azerbaidžānas, 24 — Izraēlas, 23 — ASV, 16 — Gruzijas un citu valstu pilsoņi. Interesanti, ka, noslēdzot 2013. gada pirmo ceturksni, aktīvāko investoru trijniekā, kas vēlas saņemt uzturēšanās atļaujas, ir Krievijas, Uzbekistānas un Ķīnas pilsoņi.
Atgriežoties pie jautājuma par uzturēšanās atļauju piešķiršanu uz nekustamo īpašumu iegādes pamata, atzīmēsim, ka šī programmas ietvaros Latvijā ir nopirkti 2013. nekustamā īpašuma objekti. Lielākā to daļa atrodas Rīgā un Jūrmalā — attiecīgi 968 un 641 objekts. Babītē un Babītes pagastā ārzemniekiem reģistrēti kopumā 56 nekustamie īpašumi, Ozolniekos un Ozolnieku pagastā — 56, Mārupē — 36, Cēsīs un Cēsu novadā — 32, Saulkrastos — 28… Jauna tendence kopš 2013. gada pirmā ceturkšņa ir darījumu skaita izlīdzināšanās Rīgā un Jūrmalā. Ja uzturēšanās atļaujas iegūšanas nolūkos ārzemnieki Rīgā ir nopirkuši 106 nekustamos īpašumos, tad Jūrmalā tādu ir 89.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=04.04.2013
